Sandra Pētersone
Bijušo bilskēnieti Leldi Atlāci dzīves ceļi aizveduši uz Vijciema pusi, kur viņa dzīvo ar savu ģimeni, bet sestdien, 26. augustā, Lelde atkal apciemoja dzimto pusi, lai vēl pēdējo reizi izstaigātu Bilskas pamatskolu un kavētos atmiņās.
Vakar, 31. augustā, ar Smiltenes novada domes lēmumu Bilskas pamatskola pēc 95 gadiem beidza pastāvēt. Skola sestdien, 26. augustā, sarīkoja atmiņu pēcpusdienu, aicinot būt kopā visus savus absolventus, tagadējos skolēnus, viņu vecākus – visus, kuri bijuši vai joprojām ir saistīti ar Bilskas pamatskolu.
Skola jau klāt, bet vecāki neziņā – kas vadās bērnus?
Lelde Atlāce (toreiz Sprancmane) Bilskas pamatskolu absolvēja 2010. gadā, par skolu viņai palikušas siltas, jaukas atmiņas.
“Draugi, skolasbiedri, klases ekskursijas, diskotēkas, pārgājieni, Ziemassvētkos klases eglītes kopā ar vecākiem, dažādi citi pasākumi. Tagad vēlējos aizbraukt vēlreiz apskatīt pašu skolu, skolas telpas un atcerēties skolas laiku,” stāsta Lelde, taujāta par motivāciju, kādēļ apmeklējusi skolas sarīkoto atmiņu pēcpusdienu.
Savukārt vēl nesen Bilskas pamatskolas audzēkņu statusā bijušajiem bērniem, pusaudžiem un viņu vecākiem šis ir satraukuma pilns laiks, jo jaunais mācību gads sāksies citā skolā, citā vidē.
2022./2023. mācību gadā Bilskas pamatskolā no 1. līdz 9. klasei mācījās 47 skolēni.
Jau rakstījām, ka pēc Bilskas pamatskolas slēgšanas tās telpās paliek tikai pirmsskolas grupiņas (nu jau Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” paspārnē), bet pamatskolas programmu bijušajiem Bilskas skolas audzēkņiem turpmāk būs iespēja apgūt Smiltenes vidusskolā.
Tas nozīmē, ka arī mazajiem 1.–3. klases skolēniem ceļš no mājām līdz skolai un atpakaļ būs ilgāks nekā līdz šim. No Bilskas līdz Smiltenei ir apmēram 10 kilometri, no Bilskas pagasta Lobērģiem līdz Smiltenei – apmēram 20 kilometri (Bilskas pamatskolā mācījās arī Lobērģos dzīvojošie bērni).
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” vēl 29. augustā, īsi pirms jaunā mācību gada sākuma, vairākas nu jau bijušo Bilskas pamatskolas jaunāko klašu skolēnu mammas stāstīja, ka viņām joprojām nav nekādas informācijas, vai bērni uz Smiltenes vidusskolu jāved pašiem vecākiem vai arī skolēnu pārvadājumus nodrošinās pašvaldība. Satraukumu vairojušas apkārt klīstošās runas, ka no Bilskas pagasta Lobērģiem bērnus pagasta busiņš aizvedīs tikai līdz Bilskai, bet Bilskā viņiem būs jāpārsēžas satiksmes autobusā.
“Mums ir, ar ko aizvest bērnus pašiem, arī darbs atļauj, jo viens no vecākiem ir mājās. Bet ir vecāki, kuri nevar paši izvadāt. Ne visiem ir sava mašīna. Ja mums noņēma skolu, tad transportu pašvaldībai jau nu vajadzētu nodrošināt uz tā ietaupījuma vismaz divreiz dienā,” pārdomās dalās Lobērģu iedzīvotāja, trīs dēlu mamma Edīte Raiskuma.
Pagasts nomierina – būšot pašvaldības “busiņš”
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Bilskas pagasta pārvaldes vadītāju Lindu Karlsoni, kura kliedēja iedzīvotāju bažas un solīja sazināties ar vecāku pārstāvjiem un informēt viņus par to, ka pašvaldība gādās par skolēnu pārvadājumiem.
“Šobrīd varu kļūdīties par minūtēm, bet no rīta ar pagasta “busiņu” tiks nodrošināta bērnu aizvešana no Lobērģiem līdz Smiltenei, ieskaitot vidusskolas ēku Rīgas ielā (tur mācās jaunāko klašu skolēni – redakcijas piezīme) un Dārza ielā. Bērniem nekur citur nav jākāpj ārā. Pēcpusdienas cēlienā bērni tiks atvesti arī atpakaļ, tikai es šobrīd vēl nevaru pateikt laiku, jo nezinu, cikos beigsies stundas un pulciņi. Mēģināsim maksimāli piemēroties tam, lai mazajiem bērniem nav jāpaliek skolā ilgi un veltīgi,” stāsta Linda Karlsone (te gan kādam, varbūt Smiltenes vidusskolai, vajadzētu domāt, kā no pagastiem atvestie mazie bērni var droši pēc stundām nokļūt uz nodarbībām Smiltenes mākslas vai mūzikas skolā vai interešu pulciņos, jo ceļā būs jāšķērso vairākas pilsētas ielas ar intensīvu satiksmi).
Savukārt rītos vismaz Lobērģu bērni jau bija pieraduši celties agri, lai nokļūtu uz skolu Bilskā, stāsta Edīte Raiskuma, kuras jaunākais dēls, otrklasnieks, tagad mācīsies Smiltenes vidusskolā.
“Autobusa šoferis, kurš vadā skolēnus, dzīvo mūsu galā, un bērni jau pulksten 7 gāja uz autobusu, Tagad arī tāpat būs jāceļas. Ir cits interesants fakts. Tepat netālu dzīvo mana bērna klasesbiedrs. Ar viņa mammu rakstījām iesniegumus vidusskolai, lai abus saliek vienā klasē, jo tad vieglāk viņus būtu izvadāt, piemēram, viena mamma vadātu no rīta, otra – vakarā. Vecākiem tas būtu izdevīgāk, bet mūsu viedoklis nav ņemts vērā. Bērni iet katrs savā klasē,” stāsta Edīte Raiskuma.
Taujāta, ko domā par Bilskas skolas slēgšanu, viņa atteic, ka attieksme ir rezervēta.
“No vienas puses, Bilskas skola inovāciju ziņā, vai tās ir interaktīvās tāfeles vai kas, netika līdzi Smiltenes skolai. No otras puses, Bilskas skolā visi bija draudzīgi, bērni bija priecīgi un apmierināti, tādas tagad populāras lietas kā mobings mūsu skolā nebija. Visi dzīvoja kā liela ģimene. Nu, neko darīt, vienas durvis aizveras, citas atveras,” piebilst Edīte Raiskuma.
Vai skolotāji sadzirdēs tik daudz bērnu?
Jauna, liela pilsētas skola, jauni klasesbiedri, turklāt klasēs, kurās kolektīvi jau ir izveidojušies, – bijušajiem Bilskas pamatskolēniem jaunais mācību gads ne tikai braukāšanas dēļ, bet arī psiholoģiski var būt grūts.
“Kad bērniem stāstījām, ka būs jauna skola, viņi no sākuma pārdzīvoja, bet pēc tam to pieņēma,” stāsta bilskēniete Dace Logina. Abi viņas bērni tagad mācīsies Smiltenes vidusskolā – meita 2. klasē, dēls 3. klasē. Pilsētas vidusskola esot bijusi vienīgā iespēja – Smiltene Bilskai ir vistuvāk, visi interešu izglītības pulciņi, mākslas, mūzikas, sporta skolas ir Smiltenē.
Smiltenietei Mārītei Miezītei ir pavisam cits stāsts – viņa savu meitiņu pirmklasnieci aizvadītajā mācību gadā vadāja no Smiltenes uz Bilsku un atpakaļ, tagad meita 2. klasē mācīsies Smiltenes vidusskolā un nebūs jāvadā, bet arī viņai nāksies iejusties jaunā klasē.
“Meita Smiltenē mācījās mūzikas skolā un mākslas skolā. Tur jau viņai ir draugi, taču viņa tāpat gaida nezināmo, nesaprot, kā skolotāji dzirdēs tik daudz bērnu. Bilskas skolā meitas klasē bija astoņi skolēni. Bērniem būs izaicinājums pārslēgties uz lielām klasēm. Bilskā vispār bija fantastiska skola ar superīgām audzinātājām, mazu klasi, ar ābeļdārzu, siltumnīcu un ekodārziņu, bērni paši ravēja un paši vāca ražu. Smiltenē arī skola jau noteikti ir laba, tomēr pietrūks tā, kas bija Bilskā. Bet būs jau labi, galvenais, lai bērni pilsētā droši nokļūst uz skolu un no skolas atpakaļ,” pārdomās dalās Mārīte Miezīte.
Bažas par savu bijušo audzēkņu pirmklasnieku (tagad – 2. klases skolēnu) un citu Bilskas skolas bērnu tālākajām gaitām ir pedagoģei Maritai Timermanei. Bilskas pamatskolā viņa nostrādāja septiņus gadus gan kā sākumskolas skolotāja, gan kā mūzikas skolotāja 1.–9. klasei. Savulaik mācīja bērnus Plāņu pamatskolā, ko mazā skolēnu skaita dēļ Strenču novada pašvaldība slēdza jau 2014. gadā.
“Es nedomāju, ka Bilskas skola būs tā, kuru slēgs, jo mūsu skolā nebija tas mazākais skolēnu skaits. Mūsu skolā mācījās arī bērni no Vijciema, no Plāņiem. Kā tad viņi visi tagad izbraukās uz Smilteni? Varēja tomēr mūsu skolu atstāt kā Smiltenes vidusskolas filiāli, vismaz 1.–3. klasi paturēt. Skola tomēr ir ar lielu vēsturi,” pārdomās dalās Marita Timermane.
Taujāta, ko tagad darīs pati, viņa atteic: “Iešu bezdarbniekos.”
Bilskas pamatskolā strādāja pavisam 11 pedagogi, arī viņiem šodien jaunais mācību gads sāksies citādāk, nekā ierasts.
#SIF_MAF2023
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma