Nepiedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās nozīmē atdot lēmuma pieņemšanu citiem

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 8. jūnijā, un tajās no Latvijas tiks ievēlēti deviņi Eiropas Parlamenta deputāti. Tas ir par vienu deputātu vairāk nekā pašreizējā sasaukumā. Šajās vēlēšanās tiks ievēlēti 720 deputāti, kuri nākamos piecus gadus lems par likumiem, kuri ietekmē katra eiropieša, tostarp arī Latvijas iedzīvotāju, dzīvi.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte norādījusi, ka, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju sagaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ir jāņem vērā dažādi būtiski aspekti, kas sevī ietver gan vēlētāju aktivitāti, gan nevainojamu vēlēšanu norisi.

“Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālistiem ir ieguldījusi lielu darbu, lai, sagaidot šīs vēlēšanas, darbotos elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs un katrs vēlētājs varētu nobalsot sev ērtākajā vēlēšanu iecirknī, un iedzīvotājiem būs šāda iespēja. Ir svarīgi, lai iespējami vairāk vēlētāju piedalītos šajās vēlēšanās, kas nozīmētu, ka Latvijas deputāti pārstāv iespējami lielāku mūsu tautas daļu Eiropā,” uzskata K. Saulīte.

Lai laikraksta “Ziemeļlatvija” lasītājus informētu par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un uzsvērtu, ka iet vēlēt nav tikai katra pilsoņa pienākums, bet arī vienreizēja iespēja izvēlēties pašus piemērotākos cilvēkus, kuri turpmākos piecus gadus pieņems Eiropas likumus, uz jautājumiem lūdzām atbildēt Eiropas Parlamenta Latvijas biroja vadītāju Martu Rībeli.

‒ Kāpēc, īpaši šajā nedrošajā laikā, kad Krievija iebrukusi Ukrainā, Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ir svarīgi piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

‒ Cilvēki, kurus mēs ievēlēsim, lems par Eiropas likumiem, sākot ar Eiropas Savienības budžetu un atbalstu Ukrainai un beidzot ar tik ikdienišķām lietām kā nekavējoties izpildīti pārskaitījumi no konta vienā bankā uz citu banku. Aptuveni 80 procenti Latvijas likumu tiek pieņemti, balstoties uz Eiropas Savienības lēmumiem. Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības iestāde. Piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir vienīgā tiešā iespēja izvēlēties, kuri būs tie cilvēki, kuri pieņem Eiropas likumus, kas pēc tam tieši skar Latviju.

No Latvijas jebkurā gadījumā tiks ievēlēti deviņi Eiropas Parlamenta deputāti ‒ vienalga, cik cilvēku piedalīsies vēlēšanās. Nepiedalīties vēlēšanās nozīmē atdot lēmuma pieņemšanu citiem. Vai jūs uzticētu svešiniekam veikalā izvēlēties, ko ēdīsiet vakariņās?! Vienlaikus svarīgi saprast, ka no Latvijas ievēlētie deputāti veidos nevis deviņu deputātu bloku, bet pievienosies politiskajām grupām, un tajās valstij, no kuras deputāts ievēlēts, nav izšķirīgas nozīmes. Arī mazu valstu deputāti kā ziņotāji bieži ir atbildīgi par nozīmīgu likumu virzību Eiropas Parlamentā. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola ir no Maltas ‒ vismazākās Eiropas Savienības dalībvalsts.

‒ Ko jūs ieteiktu, kā izvēlēties, par ko atdot savu balsi?

‒ Tas ir tikai dabiski, ka politiķi pirms vēlēšanām nāk klajā ar solījumiem. Taču ir svarīgi saprast, kādas ir Eiropas Savienības pilnvaras un līdz ar to Eiropas Parlamenta iespējas pieņemt lēmumus. Piemēram, kultūras vai izglītības jomā būtiskos lēmumus pieņem valstis pašas un Eiropas Savienība nenosaka, kas rakstāms mācību grāmatās. Līdzīgi arī minimālo algu nosaka valsts pati, pat ja Eiropas Parlaments nesen apstiprināja standartus, kā tā aprēķināma. Tāpēc būtiskas ir zināšanas, kas ļauj kritiski izvērtēt solījumus un vēlāk pašiem nepiedzīvot vilšanos.

‒ Vai Eiropas Parlamenta Latvijas birojs vēl pirms vēlēšanām rīkos kādus pasākumus un akcijas, lai iedzīvotājus informētu un rosinātu iet uz vēlēšanām?

‒ Mēs būsim daudzviet reģionos, tai skaitā arī Ziemeļlatvijā, lai runātu ar cilvēkiem un informētu par vēlēšanām. Taču mēs neesam vieni ‒ pasākumus rīko arī mūsu partneri. Piemēram, 19. aprīlī, Smiltenē “Latvijas Mediji” rīkos diskusiju ar deputātiem, kandidātiem un ekspertiem par Eiropas Parlamenta paveikto un darāmo sociālajā jomā, tai varēs sekot arī klātienē. Tāpat dažādas izglītojošas aktivitātes rīko Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas, piemēram, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija.

‒ Jūsuprāt, kur vēlētāji vislabāk var iegūt informāciju par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām?

‒ Praktisku informāciju par vēlēšanu norisi un tuvāko iecirkni varēs atrast Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā vai vietējā pašvaldībā, bet par Eiropas Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem operatīvi var uzzināt mūsu sociālo tīklu profilos un mūsu mājaslapā europarl.lv.

Uzziņai

11 būtiski Eiropas Parlamenta lēmumi 2023. gadā

2023. gads bija pēdējais pilnais šī Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma darba gads – 2024. gada aprīlī notiks pēdējā plenārsēde, bet jūnijā (Latvijā – 8. jūnijā) visās Eiropas Savienības valstīs notiks EP vēlēšanas.

Plus viena deputāta vieta Latvijai un citi priekšlikumi 2024. gada Eiropas vēlēšanām

Nākamajā pilnvaru termiņā EP deputātu skaits pieaugs no 705 uz 720 un viena papildu vieta paredzēta arī Latvijai. Tas nozīmē, ka vēlēšanās 8. jūnijā Latvijas pilsoņi ievēlēs deviņus deputātus. Decembrī pieņemtā ziņojumā deputāti prasīja ieviest mehānismu, kas nākamā Eiropas Komisijas vadītāja izvēli sasaistītu ar vēlēšanu iznākumu.

Atbalsts Ukrainai

Kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada sākumā atbalsts Ukrainai kļuvis par vienu no noteicošajām tēmām EP dienaskārtībā. Deputāti vairākkārt aicināja dalībvalstis uzsākt sarunas ar Ukrainu par pievienošanos ES un apstiprināja 50 miljardu eiro mehānismu Ukrainas atbalstam nākamajos gados (par to gan vēl jāvienojas dalībvalstīm).

Migrācijas un patvēruma sistēmas reforma

Decembra otrajā pusē deputāti un dalībvalstis vienojās par vērienīgu migrācijas un patvēruma sistēmas reformu, pie kuras darbs sākās jau 2015. gadā. No vienas puses, tā ieviesīs solidaritātes mehānismu, lai palīdzētu tām valstīm, kas saskaras ar īpaši spēcīgu ieceļotāju pieplūdumu, no otras puses, paātrinās pieteikumu izskatīšanu un noraidīto patvēruma meklētāju deportāciju. Gadījumos, kad trešās valstis migrantus izmanto kā ieroci pret ES, paredzētas atkāpes no noteikumiem.

Dabas atjaunošana visā Eiropā

Novembra beigās deputāti ar dalībvalstu pārstāvjiem vienojās par Dabas atjaunošanas aktu – līdz 2030. gadam ES būs jāievieš dabas atjaunošanas pasākumi, kas aptvertu vismaz 20 procentus no sauszemes un jūras teritorijām. Eiropas Komisijai būs jāizvērtē paredzamās izmaksas un pieejamais ES finansējums.

Energoefektīvas ēkas no 2030. gada

Decembra sākumā deputāti ar dalībvalstu pārstāvjiem vienojās par jauniem ēku energoefektivitātes noteikumiem – tie paredz, ka līdz 2030. gadam visām jaunuzceltajām ēkām būs jāsasniedz nulles emisiju līmenis. Dzīvojamo ēku enerģijas patēriņš līdz 2030. gadam būtu jāsamazina par vismaz 16 procentiem.

Remonts jauna pirkuma vietā

Novembra beigās deputāti atbalstīja noteikumus, kam preču remonts būtu jāpadara pievilcīgāks par jaunas mantas iegādi, cita starpā rezerves daļas padarot pieejamākas neatkarīgajiem remonta veicējiem un ļaujot patērētājam pieprasīt remontu arī pēc garantijas termiņa beigām. Par noteikumu galīgo versiju deputātiem vēl jāvienojas ar dalībvalstu pārstāvjiem.

Drošāka apgāde ar nākotnē svarīgām izejvielām

Decembrī Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu Kritiski svarīgo izejvielu aktam, kas ļaus uzlabot ES apgādi ar tādām izejvielām kā, piemēram, kobalts un litijs, bez kuriem nav iespējama dažādu elektronisku ierīču ražošana. Pēdējos gados šīs izejvielas ieguvušas arī ģeopolitisku nozīmi.

Cilvēkiem drošs mākslīgais intelekts

Decembrī deputāti sarunās ar dalībvalstu pārstāvjiem panāca vienošanos par Mākslīgā intelekta aktu, pasaulē pirmo visaptverošo likumu par mākslīgo intelektu. Cita starpā tas aizliegs izmantot mākslīgo intelektu, lai apietu cilvēku brīvo gribu, manipulējot ar viņu uzvedību.

ES mikroshēmu akts – lai (digitālā) dzīve neapstājas

Jūlijā deputāti pieņēma jaunu likumu, kas nodrošinās ES apgādi ar mikroshēmām, palielinot ražošanu un ieviešot ārkārtas pasākumus deficīta novēršanai. Eiropa saražo mazāk nekā 10 procentus no pasaules pusvadītājiem, un mērķis ir palielināt šo rādītāju līdz 20 procentiem.

Drošākas preces internetveikalos

Jūlijā deputāti apstiprināja jaunus ES noteikumus par preču drošumu. Tiem jāpanāk, ka arī interneta veikalos tirgotie ražojumi atbilst augstākajām drošuma prasībām.

ES kapitālais remonts – priekšlikumi līgumu grozīšanai

Gada nogalē Eiropas Parlaments apstiprināja savus priekšlikumus ES pamatlīgumu grozīšanai. To mērķis ir stiprināt iedzīvotāju līdzdalību un ES spēju rīkoties, piemēram, mazinot to jautājumu skaitu, kuros lēmumi pieņemami vienprātīgi. Par līgumu grozījumiem gan būtu jālemj dalībvalstīm.

Likumdošanas process Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri) kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir daudzu ES valstu likumu pamats. Piemēram, Latvijā līdz pat 80 procenti likumu balstīti ES lēmumos. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumu – regulu (visām ES valstīm tieši saistošs likums) un direktīvu (direktīva nosaka sasniedzamos mērķus – katra valsts to var īstenot atšķirīgi) – ierosinātājs, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esošie, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Jānis Krastiņš, EP preses sekretārs Latvijā

— Inga Karpova

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.