Elektrības pārrāvumi apgrūtina iedzīvotāju ikdienu

Šonedēļ saistībā ar bojājumiem elektrotīklā radīti elektroapgādes traucējumi vairākiem simtiem mājsaimniecību Valkā un Valkas novadā. “Ir? Nav? Kad būs elektrība?” Šādus jautājumus pēdējās dienās uzdevis ne viens vien iedzīvotājs saviem kaimiņiem, paziņām vai citiem pagasta iedzīvotājiem.

Pilsētā lielākoties elektrības padeve tiek atjaunota iespējami ātri, bet laukos situācija ir skaudrāka. Ir mājsaimniecības, kurās bez elektrības nākas dzīvot ne vien dažas stundas, bet vairākas dienas pēc kārtas. “Ir ziema. Jūs dzīvojat laukos. Bet tas nav arguments, lai ar laukos dzīvojošiem ļaudīm neviens nerēķinātos. Nevis jāmeklē attaisnojums – jūs dzīvojat laukos, bet jārisina problēma, jāmeklē dziļāk, kāpēc šeit ir šādas problēmas. Visu var saprast. Katru gadu ir bijusi ziema, vēl lielāka sniega sega, vētras. Elektrības pārrāvumi vai elektrības neesamība nu jau ir mūsu ikdiena. Trešdien elektrība mājās parādījās tikai knapi uz vienu stundu. Vai tas ir normāli? Tāda situācija, kā ir šogad, nav novērota nevienu citu gadu. Ja elektrolīniju apsekošana būtu bijusi savlaicīga, procentuāli šādu gadījumu, kā ir tagad, būtu daudz mazāk. Ja cilvēki, kam tas jādara, savus pienākumus būtu veikuši pēc labākās sirdsapziņas un laikus, tad viss arī būtu izdarīts un citiem tādēļ nenāktos ciest,” stāsta Kārķu pagasta iedzīvotāja Kristīne Kivliņa.

Viņa norāda, ka problēmas ar elektroapgādi sākušās jau vēlā rudenī, līdz ar pirmajām vētrām. “Tajā brīdī ar elektrības traucējumiem saskārāmies īslaicīgi, bet, tiklīdz parādījās sniega sega, tā elektrības padeve te ir, te nav. Ir pat tā, ka vairākas dienas pēc kārtas mums nācies dzīvot tumsā. Un nevajag stāstīt, ka šāda situācija ir visur Latvijā. Tā nav taisnība. Man radinieki dzīvo Kurzemē. Viņiem elektrības pārrāvumi ir bijuši labi ja kādas divas reizes visā šajā laikā, rēķinot no oktobra,” neslēpj Kristīne.

Virkne neērtību

Taujāta, kā viņi rīkojas šādās situācijās un risina tīri sadzīviskus jautājumus, viņa teic, ka, līdzīgi kā citi laukos, kurina plīti, bet uzlādēt mobilo telefonu cenšas darbavietā. “Mums ūdens ir no akas, bet padeve notiek ar sūkni. Līdz ar to – nav elektrības, nav arī ūdens. Ikdienā dodos uz darbu Valkā, tur arī uzlādēju telefonu. Grūti iedomāties, ja mājās ir mazi bērni, kur viņus lai nomazgā un apkopj? Zināms, ka, piemēram, zemnieku saimniecībām, kurās nodarbojas ar lopkopību, atbalsta mehānisms ir ģeneratori ar benzīna dzinēju. Bet parastām mājsaimniecībām nekāda atbalsta mehānisma nav. Turklāt strāvas padeves traucējumu raustīšanās dēļ tiek bojātas elektroierīces. Kurš par to būs atbildīgs, ka sadzīves tehnika izies no ierindas? Ja ilgu laiku nedarbojas ledusskapis, saldētava, tad viss, kas tajā tiek uzglabāts, var aiziet bojā. Laukos cilvēki ir sarūpējuši ziemas krājumiem sēnes, ogas vai gaļas produkciju, nevienam negribētos, lai tas aiziet postā,” virkni problēmu uzskaita Kārķu pagasta iedzīvotāja.

Viņa arī akcentē, ka līdz ar elektrības pazušanu pazūd arī vietējais mobilo sakaru pārklājums. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem vispār pazūd jebkāda saikne ar ārpasauli. “Ja, nedod Dievs, kādam kaut kas atgadās, nepieciešama palīdzība, kā lai cilvēks izsauc palīdzību? Visi vēlas, lai cilvēki nāk un dzīvo laukos, bet arī šeit cilvēki vēlas tik vien kā pienācīgus dzīves apstākļus. Dažu brīdi šķiet, ka laukos cilvēkiem nākas dzīvot gluži vai kā pirmatnējos laikos,” viņa secina.

Kārķu pagasta iedzīvotāja ir apņēmības pilna rakstīt iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar ierosinājumu ieviest likumprojektu, kas paredzētu valsts kompensējumu 50 procentu apmērā ģeneratoru iegādei, elektrības traucējumu dēļ radušos zaudējumus visām mājsaimniecībām neatkarīgi no mājsaimniecības statusa.

Ērģemes un Kārķu pagastu pārvalžu vadītājs Pēteris Pētersons norāda, ka situācija tiešām ir izveidojusies nepatīkama. “Līdz ar elektrības pārrāvumiem mums visiem ierastā ikdiena tiek izsista no sliedēm, sākot jau ar to, ka mājā ir ierīkota centrālapkure, nav siltuma. Ja ir lietas, kurām var uz laiku rast risinājumu, bet tajā brīdī, kad pazūd arī mobilo sakaru pārklājums, tad ir vēl trakāk. Praktiski paliekam nesasniedzami saziņai ar ārpasauli. Šajā pusē lielākā daļa iedzīvotāju ir piesaistīti mobilo sakaru operatoram LMT. Nebija elektrības, arī tornis bija izgājis no ierindas. Uz laiku palikām bez sakariem. Tajā pašā brīdī ir atbraukuši elektriķi, kuriem ir digitālā karte, bet LMT tornis nedod signālu, jo nav elektrības,” viņš pamato.

Arī Ērģemes pagastā atsevišķās mājsaimniecībās iedzīvotāji ir saskārušies ar elektrības apgādes traucējumiem, bet kopējā situācija tur nebūt nav bijusi tik kritiska. “Laikā, kad Kārķos palikām bez elektrības, Ērģemē viss bija kārtībā. Ar elektrības pārrāvumiem šajā pusē saskaramies epizodiski. Daļai mājsaimniecību pirmdien pēcpusdienā jau pazuda elektrība uz pusdienu. Vēlā vakarā parādījās, tad atkal otrdienas rītā pazuda. Nākas atbilstoši reaģēt, pielāgoties apstākļiem. Piemēram, bērnudārza grupiņa Kārķos darbojās, jo pavārs darbā ierodas agrāk un ēdiens jau bija pagatavots pirms pazuda elektrība. Arī telpas vēl uz to brīdi bija pietiekami siltas, un darbs varēja notikt. Tā arī tā diena tika aizvadīta – tumsā un sveču gaismā. Vienīgi trešdien bērnudārzs bija ciet, ilgstošas elektrības neesamības gadījumā nav arī siltuma. Citviet pagasta darba ikdiena ritēja savu gaitu. Arī ūdens padeve ir visu laiku, jo to nodrošina ģeneratoru darbība,” “Ziemeļlatvijai” skaidro P. Pētersons.

Viņš atzinīgi vērtē “Sadales tīkla” darbu situācijas risināšanā. “Redzam, ka ir iesaistīti pamatīgi cilvēku resursi. Tomēr realitāte dabā ir tāda, kāda tā ir, tāpēc nebūsim pārsteigti, ja arī tuvākajās dienās nāksies sadzīvot ar jauniem elektrības pārrāvumu gadījumiem. Principā katru rītu uz ceļiem ir lūzuši koki. Visi šoferi brauc ar līdzpaņemtiem zāģiem, citādāk jau nevar, lai tiktu uz galamērķi. Redzam, kā koki krīt uz ceļiem, tieši tāpat notiek mežā uz elektrolīnijām. Tāpēc es gribētu arī aicināt ikvienu būt piesardzīgam un nedoties uz mežu vai pastaigu vietām, kur pa gabalu ir manāms, ka tas var būt bīstami. Kūstot sniegam, koku zari ir divtik bīstami. Pat nav jāiet tuvumā, jau pa gabalu vien var dzirdēt, kā mežā krakšķ vien no lūstošiem kokiem,” viņš saka un atzīmē, ka līdz ar šādiem laikapstākļiem iezīmējas arī citas problēmas. Piemēram, skolēnu pārvadājumu autobusam nākas braukt īsāku maršrutu, jo, piemēram, ceļš Omuļi–Piksāri nav normāli izbraucams jau vismaz nedēļu.

Uzklausot situāciju Kārķos, uzsvēršu, ka neba tur vienīgajiem pēdējā laikā ir bijušas problēmas ar elektrības pārrāvumiem. Par līdzīgām kataklizmām saņemtas ziņas arī no Valkas, Ērģemes, Zvārtavas pagastiem un citām vietām.

Darbos iesaistās brigādes no visas Latvijas

Iedzīvotāji mēļo, ka tik daudz elektriķu Kārķu pagastā nav redzēts. Elektriķi šajās dienās brien pa sniegotiem laukiem, apseko mežu līnijas. “Viņi tiešām ņemas uz nebēdu! Ja darbojas pie kādas mājas, uztaisiet viņiem kādu maizīti un karstu kafiju! Slapji, nosaluši! Tikko pie mājas pievienoja pārrauto gaisa kabeli. Teica, ka šajā galā ir pilnīga kataklizma, darbojas visas lokālās brigādes plus brigādes no Latgales, Limbažiem, Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Siguldas un esot brigāde pat no Ventspils. Tās ir, ko viņi ir satikuši, noteikti esot vēl kāds nepieminēts reģions. Un, paskat, palaida strāvu, piecpadsmit minūtes papriecājos un atkal jau nav! Pagaidām ģenerators ir glābiņš,” trešdien novērojumos dalījies Raitis.

Šobrīd Kārķos elektrības esamība ir galvenais sarunu temats. Daļa iedzīvotāju cer, ka līdz ar piesaistīto brigāžu skaitu beidzot tiks pielikts punkts nebūšanām ar elektrības padevi. Tikpat daudz ir tādu, kuri izsaka bažas un ceļ trauksmi, ka tuvākajā laikā līdz ar pamatīgāku atkusni problēmas varētu būt lielākas.

Saistībā ar lielo sniega daudzumu aizvadītajās dienās fiksēti elektroapgādes traucējumi iedzīvotājiem Ziemeļvidzemē, īpaši Valkas novadā. “Zem nokrišņu svara liecas koki un zari, radot bojājumus elektrolīnijās. Situāciju apgrūtinājis arī apledojums,” informēja AS “Sadales tīkls” ārējās komunikācijas vadītāja Alīna Sildnika.

Situācija elektrotīklā ir ļoti mainīga.

“14. decembra rītā ap pulksten 11 elektroapgāde vēl traucēta apmēram 90 klientiem Valkas novadā, lielākoties Ērģemes pagastā, taču situācija ir mainīga. Saņemti arī bojājumu pieteikumi no klientiem Valkas pagastā. AS “Sadales tīkls” operatīvā darba brigādes turpina darbus pastiprinātā režīmā. Lai elektroapgādi iespējami drīzā laikā atjaunotu visiem Valkas novada iedzīvotājiem, operatīvie darbinieki turpināja darbus arī aizvadītās nakts laikā,” norādīja A. Sildnika.

Viņa apliecina, ka, apzinoties bojājumu sarežģītību (mežaini apvidi, apgrūtināta piekļuve bojājumu vietām), tika piesaistīti papildspēki no citiem valsts reģioniem. Arī ceturtdien, 14. decembrī, bojājumu novēršanā piedalījās brigādes no Daugavpils, Ventspils, Liepājas, Bauskas, Ogres, Jelgavas, Rīgas un Pierīgas novadiem. “Sarežģītās piekļuves dēļ lielākajā daļā gadījumu bojājumu meklēšana notiek, pārvietojoties kājām, jo mežainos apvidos ar specializēto tehniku patlaban nav iespējams piekļūt. Tas diemžēl paildzina atsevišķu radušos bojājumu novēršanas laiku,” norāda “Sadales tīkls”.

No “Sadales tīkla” izskan arī atgādinājums, – ja īpašumā pazūd elektrība, pirmais solis ir pārbaudīt mājsaimniecības elektrības drošības slēdžus (korķus) – vai tie nav atslēgušies. Nereti elektroapgādes atjaunošanai pietiek vien ar slēdža ieslēgšanu. Savukārt aktuālajai situācijai elektrotīklā iedzīvotāji aicināti sekot līdzi www.sadalestikls.lv pieejamā digitālajā atslēgumu kartē, kur apkopota informācija par jau reģistrētiem elektrotīkla bojājumiem.

Vēl nereģistrētos bojājumus iedzīvotāji aicināti pieteikt mājaslapā, sadaļā “Pieteikt bojājumu”. Konkrētajā rīkā, kas pieejams gan datorā, gan viedierīcēs, iespējams pievienot arī bojājuma vietas koordinātes, kas ļoti palīdz identificēt bojājuma vietu. Iedzīvotāji arī aicināti šo rīku izmantot pamanīto infrastruktūras defektu pieteikšanai – tas uzņēmuma operatīvajiem darbiniekiem palīdzēs tos raitāk novērst un parūpēties par sabiedrības drošību. Atgādinām, ka bīstamiem defektiem, piemēram, pārrauts, dzirksteļojošs vads, tuvoties nedrīkst, bet nekavējoties jāzvana uz numuru 112 vai “Sadales tīkla” diennakts bojājumu pieteikšanas tālruni 8404!

“Sadales tīkls” atgādina: ja bojājums ir vidējā sprieguma elektrotīklā un esat norādījuši savu mobilo tālruni vai e-pastu operatīvās informācijas saņemšanai, par reģistrēto elektrotīkla bojājumu tiksiet informēti ar īsziņas vai e-pasta palīdzību aptuveni 20 minūšu laikā. Lai pārliecinātos, ka elektroapgādes pārtraukuma brīdī informācija tiks saņemta, ieteicams klientu portālā www.e-st.lv atjaunot personīgo mobilā tālruņa numuru vai e-pasta adresi.

Viedokļi no portāla www.ziemellatvija.lv sociālo tīklu konta

Laimrota Lasenberga:

– Nu šoziem ir kā nevienu gadu. Katru vakaru raustās elektrība, lampas pat izslēdzas uz dažām sekundēm un atkal ieslēdzas. Strāvas stiprums mainās – te gaišāks, te tumšāks. Man ir tikko iegādāts televizors. Nez kas par viņu man atlīdzinās, ja sabojāsies.

Agrita Upmale:

– 100% piekrītu, nu tiešām, ja normāla diena, tad vēl nekas, ja lietus, vējš, sniegs, momentā sāk raustīties vai vispār pazūd! Neatceros, vai agrāk arī tā bija, bet šogad izteikti. Un mums vēl vasaras otrā pusē no vadiem pārvilka kabeļus, kad bija vecie vadi, tad tā nebija.

Kristaps Builis:

– Klasika. Maksā simtus par to, ka elektrības nav.

Sadales tīkls:

– Sveicināti! Ar informāciju par materiālo zaudējumu atlīdzināšanas nosacījumiem varat iepazīties mūsu mājaslapā https://sadalestikls.lv/lv/zaudejumu-atlidzinasana

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.