Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Jaunās sezonas apkures tarifi “skrien kosmosā”

Smiltenes novada Bilskas pagasta Mēru ciemā ir 18 dzīvokļu māja “Kastaņi”. Ieraugot jaunās apkures sezonas tarifu, šī nama iedzīvotājiem ir teju jānosirmo – ja līdz šim siltumapgādes tarifs  “Kastaņu” namam bija 40,41 eiro par megavatstundu, tad no šī gada 1. septembra tas būs 105,68 EUR/MWh. Piedevām klāt nāks 12 procentu liels pievienotās vērtības nodoklis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pieaugošo siltumenerģijas ražošanas izmaksu dēļ Smiltenes novada pašvaldības dome apstiprinājusi izmaiņas siltumapgādes tarifiem pašvaldības apsaimniekotajās katlu mājās Mēru ciemā, Raunas un Gaujienas pagastā.

Tādu rēķinu samaksāt nespēs

Visaugstākais izmaksu lēciens ir Mēros, kur pašvaldības katlu mājā no granulām ražo siltumu, lai apsildītu Birzuļu tautas namu un daudzdzīvokļu māju “Kastaņi”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Es domāju, cilvēki ir šokā. Turklāt šis tarifs ir tikai “plika” apkure. Vēl klāt nāks siltais ūdens.  Man šobrīd pat nav padoma, kā pašvaldība viņiem var palīdzēt, jo dzīvokļa pabalstu var saņemt tikai noteikta kategorija iedzīvotāju. Būs jārēķinās, ka ziema būs dramatiska,” “Ziemeļlatvijai” teic Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Karlsone.

Tik milzīgu siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifa lēcienu viņa skaidro ar to, ka, pirmkārt, apkures izmaksas netika pārrēķinātas pēc faktiskajām izmaksām kopš granulu katlu uzstādīšanas, otrkārt, dramatiski pieaugusi granulu un elektroenerģijas cena, treškārt, pašvaldības katlu mājā saražotajam siltumam ir maz patērētāju.

Jaunās apkures sezonas priekšvakarā ir vairāki nezināmie faktori siltumam mājokļos – vai reģionu uzņēmumi
spēs nodrošināt visai ziemai vajadzīgos šķeldas krājumus un vai patērētāji spēs samaksāt par apkuri prasīto jauno
cenu. Foto: “SM Energo”

““Kastaņos” dzīvo seniori, ģimenes ar bērniem, skolotāji. Tur pat nav sociālā riska ģimeņu, kas varētu saņemt pašvaldības palīdzību. Valdība visā valstī sola atbalstu sakarā ar dramatisko pieaugumu granulu cenai, tad ceru uz to, ka arī “Kastaņi” kvalificēsies valdības atbalstam, ja granulu cena pārsniegs 300 eiro par tonnu. Mēs vēl nezinām, par cik granulas dabūsim, jo vēl  norisinās iepirkums,” piebilst Linda Karlsone.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Dažādās apdzīvotajās vietās siltumenerģijas tarifi atšķiras, un šīs atšķirības nosaka pakalpojumu sniegšanas nosacījumi – izvēlētie siltumapgādes sistēmas tehnoloģiskie risinājumi, siltumapgādes sistēmas kompaktums un tās tehniskais stāvoklis, kā arī katras apdzīvotās vietas ģeogrāfiskās un citas īpatnības (reljefs, apbūves blīvums, siltumapgādes lietotāju daudzums utt.). No šiem nosacījumiem ir atkarīgas pakalpojuma sniegšanas izmaksas, kas nepieciešamas, lai pakalpojumu varētu nodrošināt, skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Siltumapgādes tarifu kāpums jau ir vērojams daudzviet Latvijā. Piemēram, Valkā  2022. gadā kopumā siltumenerģijas tarifs pieaugs par 41,3 procentiem. Valkas novada domes sēdē 30. jūnijā deputāti apstiprinājuši aprēķināto apkures tarifu nākamajiem apkures periodiem (līdz jauna tarifa apstiprināšanai) par vienu megavatstundu īpašniekiem un īrniekiem dzīvojamās ēkās ar centralizēti piegādāto siltumenerģiju, –  tie ir 81,57 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Jaunais tarifs stāsies spēkā no šī gada 1. oktobra.

“Deputāti lēmumu atbalstīja. Visi ļoti labi saprot, ka kurināmā, elektrības un degvielas cenas ir “kosmosā”. Ar deputātiem izrunājām, – ja nu gadās, ka uz apkures sezonu noslēdz līgumu, kur kurināmais ir nedaudz lētāks, tad diezgan ātri tarifu varēs grozīt uz leju. Mēs lielāko daļu siltumenerģijas iepērkam no SIA “Enefit” (“Enefit Power&Heat Valka” – redakcijas piezīme),” skaidro Valkas novada pašvaldības finanšu analītiķis Viktors Kaņepe.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Cik par centralizēti saražoto siltumenerģiju jaunajā apkures sezonā būs jāmaksā Smiltenē, pagaidām vēl nav zināms.

Smiltenē pilnu pakalpojumu piegādes ciklu, sākot no siltumenerģijas ražošanas līdz siltumenerģijas piegādei patērētājiem, nodrošina uzņēmums “SM Energo”. Pagaidām ir spēkā līdzšinējais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs – 58,31 eiro par megavatstundu (bez PVN).

Šķeldas krājumi apkurei zem sitiena

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

SIA “SM Eenergo” valdes loceklis Pēteris Lejnieks skaidro, ka šobrīd uzņēmums izstrādā jaunu tarifa projektu, jo attiecībā uz iepriekšējo projektu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija mainīja savu viedokli par piemērojamo metodiku.

“Parasti šādu projektu izskatīšana aizņem pietiekami ilgu laiku. Ātrāk par 2023. gada 1. janvāri,  manuprāt, tas nevarētu notikt. Līdz tam Smiltenē būs spēkā esošais siltumapgādes tarifs. Ņemot vērā kurināmā cenas pieaugumu, mums kā siltuma ražotājam tie būs zaudējumi. Jāskatās, vai pēc tam būs iespējams tos atgūt ilgākā laika periodā. Regulatoram ir metodika, kā zaudējumus iespējams kompensēt, bet pagaidām par to pāragri runāt,” atzīst Pēteris Lejnieks.

To, kāds būs jaunais siltumapgādes tarifs Smiltenē, viņš plašsaziņas līdzekļos šobrīd atturas prognozēt.  SIA “SM Energo” siltumenerģiju ražo no šķeldas, bet situācija tirgū šobrīd ir tāda, ka šā kurināmā cena mainās pa nedēļām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šogad jūlijā “SM Energo” šķeldu iepērk par cenu, kas ir aptuveni 24 eiro par berkubikmetru. Salīdzinājumam – 2021. gada jūlijā tie bija 10,4 eiro par berkubikmetru.

Taujāts, vai Smiltenei kurināmā jaunajā apkures sezonā pietiks, Pēteris Lejnieks atteic, ka uzņēmums jau veido šķeldas uzkrājumus un darīs to visu vasaru, lai būtu rezerve pāris mēnešiem.

“Mūsu šķeldas piegādātāji – gan igauņi, gan Latvijas uzņēmumi – pagaidām nav devuši informāciju, ka mēs varētu palikt bez šķeldas, bet situācija ļoti dinamiski mainās. Šobrīd šķeldas tirgu Latvijā lielā mērā ietekmē AS “Rīgas siltums” cenu politika (AS “Rīgas siltums” ir galvenais siltumenerģijas piegādātājs un par kurināmo izmanto dabasgāzi un šķeldu. Veicot siltumavotu modernizāciju, “Rīgas siltums” sasniedzis šķeldas īpatsvaru kurināmā bilancē aptuveni 50% – redakcijas piezīme). Mūsu piegādātāji stāsta, ka “Rīgas siltums” ir gatavs maksāt par šķeldu krietni vairāk nekā reģionu uzņēmumi. Tagad šķeldas iepirkums ir naudas jautājums. Pirms pāris mēnešiem piedalījāmies akciju sabiedrības “Latvijas  valsts meži” pirmajā šķeldas izsolē un apstājāmies pie  21 eiro, neko nedabūjām. Izsolē cenas bija tādas, ka tādi reģionālie spēlētāji kā mēs nevarējām konkurēt. Tagad būs jauna izsole, bet izskatās, ka nav jēgas piedalīties, Vidzemes reģions ir pietiekami interesants, lai izsolē piedalītos arī Rīga,” savu viedokli pauž Pēteris Lejnieks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) jau publiskojusi informāciju, ka, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc siltumenerģijas ražošanai izmantojamiem koksnes resursiem, sākusi enerģētiskās šķeldas papildu apmēru pārdošanu 2022./2023. gada apkures sezonai. Interesenti aicināti pieteikumus iesniegt līdz šī gada 5. jūlijam. Aktīvais pārdošanas process sāksies no 12. jūlija, kad pircējiem būs iespēja iesniegt un mainīt piedāvāto cenu un vēlamo nopērkamo apmēru.

Palīdzēt var ar dzīvokļa pabalstu

Jebkurā gadījumā arī Smiltenes iedzīvotājiem, kuri patērē centralizēti saražoto siltumenerģiju, jārēķinās, ka tā kļūs dārgāka.

Turklāt pēc kāda laika vairāk būs jāmaksā arī par ūdeni un kanalizāciju. Smiltenes novada domes kapitālsabiedrība SIA “Smiltenes NKUP”, kas nodrošina Smiltenes novadā dzīvojošos iedzīvotājus un esošos uzņēmumus ar centralizētiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, iesniegs  Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pieteikumu pārskatīt šobrīd spēkā esošos tarifus.

Iepriekšējais tarifs ir apstiprināts vēl pēc latu laika mērauklas, skaidro SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš.

“Elektrības cena ir kāpusi vairāk nekā trīs reizes. Dārgāka kļuvusi arī degviela. Visiem jārēķinās, ka energoresursu cenas aug. Līdz ar to es ieteiktu cilvēkiem apdomāt savas izmaksas un rēķināties ar nākotnes ieguldījumiem, kas varētu ietekmēt šo jomu. Priecīgi var būt to daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri savas mājas tālredzīgi ir nosiltinājuši. Šobrīd viņi būs vinnētāji, jo enerģijas patēriņš ir krietni mazāks, un līdz ar to arī izmaksas viņiem būs krietni mazākas,” uzsver Aigars Vīvuliņš.

Šķeldas cena tirgū mainās ik pa nedēļām, un līkne ir augšupejoša. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, šobrīd cena par vienu berkubikmetru ir uzkāpusi no 10,4 eiro uz aptuveni 24 eiro, stāsta SIA “SM Energo” valdes loceklis Pēteris Lejnieks. Foto: “SM Energo”

SIA “Smiltenes NKUP” nodarbojas arī ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu Smiltenes pilsētas daudzdzīvokļu mājām, tai skaitā izsūta rēķinus par apkuri.

“Ko “SM Energo” mums piestādīs, to arī mēs tālāk piestādīsim iedzīvotājiem. Mēs kā namu apsaimniekotājs neko tur nevaram ietekmēt, varam tikai likt samaksāt rēķinus. Jā, saprotam, ka varētu rasties parādi un maksātnespēja. Pieļauju, tas būs smags jautājums. Domāju, mēs vēl pat lāgā neapzināmies situāciju, kāda tā būs,” pieļauj Aigars Vīvuliņš.

Labklājības ministrija atgādina, ka viens no atbalsta veidiem ir dzīvokļa pabalsts, pēc kā jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un cilvēkus, kuri ir tiesīgi saņemt šo pabalstu, nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos. To piešķir, lai cilvēkiem palīdzētu norēķināties par dzīvojamās telpas īri, maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kā arī malkas iegādei.

 Ministru kabinets 21. jūnijā apstiprināja Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām”, kas sagatavots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.

Ziņojumā paredzēts, ka vislielāko atbalstu saņemtu mazaizsargātākās grupas – iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī seniori, cilvēki ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušie un ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti.

Ir plānota mājokļa pabalsta pieejamības paplašināšana, valsts sociālo pabalstu piešķiršana noteiktām sociālajām grupām un kompensācija mājsaimniecībām par energoresursiem.

Saistībā ar mājokļa pabalsta pieejamības uzlabošanu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim ir plānots palielināt koeficientu mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam, kas nozīmē arī plašākam mājsaimniecību lokam saņemt šo atbalstu, skaidro Labklājības ministrija.

Tam ir paredzēts gan valsts, gan pašvaldības finansējums, nosakot arī atbalsta pasākumus pašvaldībām – līdzfinansējot pašvaldībām izdevumus par mājokļa pabalstu, nosakot atvieglotākus nosacījumus, pieņemot darbā cilvēkus, kuri strādātu ar šo atbalsta mehānismu, kompensējot pašvaldībām izdevumus par iesnieguma apstrādi un vienkāršojot mājsaimniecību materiālās izvērtēšanas procedūru. Šādu atbalstu varētu saņemt 5,3 procenti iedzīvotāju jeb 101 tūkstotis cilvēku mēnesī.

Tāpat paredzēts atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām. Tā, piemēram, būs ātrāka pensiju indeksācija jau šā gada septembrī. Savukārt ikmēneša maksājumu atkarībā no pensijas apmēra saņems seniori, cilvēki ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušie. 

Viens no atbalsta veidiem, kas skars daudzus Latvijas iedzīvotājus, ir Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām apkures sezonas laikā par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un granulām.

Piemēram, Ekonomikas ministrija izteikusi piedāvājumu noteikt granulu cenu griestus 300 eiro par tonnu. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos, arī granulu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā), bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā apmērā. Mājsaimniecības granulu lietotājs, kurš ir iegādājies granulas ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem, varēs vērsties pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Apstiprina tarifus Smiltenes novada ciematos

Tie iedzīvotāji, kuri jau zina, cik par siltumu būs jāmaksā jaunajā apkures sezonā, var sākt domāt, uz kuru no atbalsta veidiem iespējams pretendēt.

Piemēram, 29. jūnijā Smiltenes novada domes sēdē deputāti apstiprināja siltumapgādes tarifu izmaiņas uzņēmuma SIA “EcoHeat”, kā arī pašvaldības apsaimniekotajās Raunas, Mēru un Gaujienas ciemu katlu mājās. 

Šā gada 13. maijā SIA “EcoHeat”, kas apsaimnieko katlu mājas Drustos, Gatartas pansionātā, Palsmanē un Gaujienā (skolas un dzīvojamā māja “Rīti”), vērsās ar iesniegumu Smiltenes novada pašvaldībā, lūdzot paaugstināt siltumapgādes tarifus pieaugošo kurināmā, darbaspēka, iekārtu uzturēšanas, degvielas un citu izmaksu dēļ, informē Madara Mūrniece, pašvaldības zīmolvedības un mārketinga speciāliste

Pašvaldībai izvērtējot komersanta iesniegto pamatojumu, dome nolēma apstiprināt jaunus siltumapgādes tarifus, kas stāsies spēkā no šī gada 1. oktobra (visi tarifi norādīti bez PVN).

Drustos šis tarifs būs 78,48 EUR/MWh  (līdzšinējais – 55,48), Palsmanē – 82,89 EUR/MWh (59,58),  Gatartā – 82,89 EUR/MWh (59,58), Gaujienā (skola un dzīvojamā māja “Rīti”) – 75,18 EUR/MWh, bet pēc šķeldas konteinertipa katlu mājas uzstādīšanas – 82,89 EUR/ MWh (59,58).

Pieaugošo siltumenerģijas ražošanas izmaksu dēļ Smiltenes novada pašvaldības dome apstiprināja izmaiņas siltumapgādes tarifiem arī pašvaldības apsaimniekotajās katlu mājās Mēru ciemā, Raunas un Gaujienas pagastā. Izmaiņas stāsies spēkā no šī gada 1. septembra.

Raunā jaunais tarifs būs 86,33 EUR/MWH (līdzšinējais ir 43,98), Gaujienā (centrālā katlu māja “Robežnieki”) – 1,54 eiro par vienu kvadrātmetru (līdz šim 1,234 eiro par vienu kvadrātmetru).

Domes lēmums paredz arī siltā ūdens sagatavošanas (uzsildīšanas) tarifa izmaiņas Gaujienas pagasta teritorijā. Sākot ar 1. septembri, tās būs: 14,75 EUR/1 m3 (ar PVN) ar ūdens skaitītāju, 29,50 EUR/mēnesī (ar PVN) vienam iedzīvotājam bez ūdens skaitītāja.

Ja būs vērojams energoresursu cenu kritums, tad tarifi tiks pārskatīti un attiecīgi samazināti, informē Smiltenes novada pašvaldība.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.