Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Izlēkt no ratiem paspēsim – deputāti tomēr piekrīt projekta izstrādei par sociāliem dzīvokļiem

Valkas novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote uzskata, ka pašvaldības finansiālā situācija ir tikai solis līdz budžeta stabilizācijas procesam, tāpēc deputātiem būtu rūpīgi jāizvērtē katrs lēmums par pašvaldības budžeta tērēšanu. Foto: Inga Karpova

Lai gan Valkas novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote deputātiem pauda satraukumu par pašvaldības pašreizējo finansiālo stāvokli un iespējām, tomēr aizvadītajā ceturtdienā, 27. jūlijā, notikušajā domes sēdē deputātu vairākums – deviņi – balsojumā deva akceptu projekta “Sociālo mājokļu izveide Valkas novadā” izstrādei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šī projekta mērķis ir veicināt sociāli atstumto kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļu un sociālo pakalpojumu jomā. Pasākuma “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība” mērķis ir nodrošināt mājokļu pieejamību sociāli neaizsargātām personām un samazināt rindas pašvaldībās īres un sociālo mājokļu izīrēšanai.

Priekšsēdētāja aicina noticēt viņai un grāmatvedim

Izskatot jautājumu par šī projekta izstrādi un līdzfinansēšanu, G. Avote skaidroja: “Kopā ar Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāju nonācām pie secinājuma, ka laikam šis projekts ir jāatliek, jo šobrīd finansiālais stāvoklis ir ļoti slikts. Lai nepiedzīvotu to, ko dzirdam ziņās par Rēzeknes pašvaldību, un lai mums arī nepiešķirtu budžeta stabilizācijas procesu, jo līdz tam esam tikai vienu soli, aicinu atlikt malā šo projektu. Gan jau būs citi gadi, kad tiks izsludināti šādi piedāvājumi. Šobrīd noticiet grāmatvedim un man, ka mēs to nevaram atļauties. Mēs nevaram atļauties palielināt pašvaldības aizņēmumu summas, tā pasliktinot esošo situāciju.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pašvaldībai jāveic sagatavošanās darbi

Jāpiebilst, ka domes lēmuma projektā bija paredzēts, ka pašvaldība šī projekta līdzfinansēšanā plānotu ieguldīt 37 500 eiro. Taču pēc opozīcijas līdera Venta Armanda Kraukļa ierosinājuma šo punktu no lēmuma izņēma. Viņš norādīja, ka šie Ekonomikas ministrijas izstrādātie noteikumi par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.‒2027. gadam, kas attiektos uz šo projektu, vēl nav apstiprināti. Līdz ar to projektam plānotais līdzfinansējums būtu jāparedz 2024. gada novada pašvaldības budžetā.

“Pašlaik biedrība “Reģionu attīstības centru apvienība” un Latvijas Pašvaldību savienība aktīvi diskutē par šīs programmas nosacījumiem. Tas nozīmē, ka šogad noteikti šo pašvaldības līdzfinansējumu vēl nevajadzēs. Nedomāju, ka tuvākajos gados vēl būs šāda iespēja. Lielākā daļa pašvaldību ir ieinteresētas par šo iespēju. Mums jau vēl nav jāpieņem gala lēmums, bet ir jāgatavo dzīvokļi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Par šiem Valkas pilsētā esošajiem tukšajiem dzīvokļiem pašvaldība nepārtraukti maksā komunālos maksājumus. Tūlīt sāksies apkures sezona, un mēs turpināsim maksāt. Šie tukšie dzīvokļi ir sliktā stāvoklī, un pašvaldība par saviem budžeta līdzekļiem tuvākajos gados tos nespēs sakārtot. Visu laiku maksāsim komunālos maksājumus par tukšām telpām situācijā, ka mums ir dzīvokļu rinda. Mēs nevarēsim šos dzīvokļus arī piešķirt. Gada laikā samaksāsim tikpat lielu komunālo maksājumu summu, cik mums būs nepieciešama nauda projektam. Ir jāuzdod izpilddirektoram uzdevums turpināt atlasīt projektam vajadzīgo dzīvokļu skaitu.

Vismaz pašreizējos projekta nosacījumos teikts, ka dzīvokļu remontam nepieciešamas tehniskās tāmes, nevis tehniskais projekts. Tāmes ir jāsataisa, lai zinātu, cik šie remonti īsti maksātu. Tad, kad šo programmu izsludinātu, pašvaldība būtu jau gatava. Ja arī tajā brīdī aizņemšanās iespējas pašvaldībai nav, izlēkt no šiem ratiem mēs paspēsim vienmēr. Pašlaik līdz aizņemšanās iespēju robežai pašvaldībai vēl ir trīs procenti. Taču tagad ir svarīgi veikt sagatavošanās darbus, būt gataviem zemajam startam. Ja tā brīža finanses atļaus, tad startēt ar šo projektu programmā. Visticamāk, ka šis stāsts jau attieksies uz novada pašvaldības nākamā gada budžetu. Jāatrod veids, kā to paveikt.”

Turpinot diskusiju, G. Avote norāda, ka šie pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi, kas varētu tikt iekļauti projektā, nav nostiprināti zemesgrāmatā. Tas arī prasa naudas līdzekļus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Ar šo zināmo naudas summu pašvaldībai jārēķinās jau tagad. Šobrīd mēs to atļauties nevaram,” stingri savu nostāju pauž pašvaldības priekšsēdētāja.

Savukārt opozīcijas deputāte Unda Ozoliņa vērsa deputātu uzmanību riskam, ka pašvaldība par šiem tukšajiem dzīvokļiem varētu samaksāt daudz vairāk.

“Domes sēdes galvenā lēmuma daļa ir par šī projekta izstrādi. Līdzfinansējuma summa, kas norādīta lēmuma projektā, vēl nav zināma, un mums vēl nav jāpieņem lēmums par līdzfinansējuma summu. Mums būtu svarīgi izstrādāt un saprast, par cik apjomīgiem naudas līdzekļiem mēs runājam, un tad pieņemt tālāko lēmumu. Mums nevajadzētu norakt pašā saknē iespēju pašvaldībai startēt šajā programmā.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Novada pašvaldības Attīstības, projektu un tūrisma nodaļas vadītājs Toms Simtiņš piebilst:  “Projektu jau mēs izstrādāt varam. Varam arī to iesniegt. Gadījumā, ja projektu apstiprinās, tad deputāti domās vēlreiz. Taču tas ir mūsu nodaļas darbs. Projektu izstrādājam, tērējam laiku, lai pēc tam deputāti vai nu lems par līdzfinansējumu, vai projektu noraidīs. Nav tā, ka sēžam rokas klēpī salikuši. Kas attiecas uz projekta līdzfinansējumu, tas būs nepieciešams 2024. gadā.”

Finansiālā situācija – stabila

Novada pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ilze Grandava norādīja: “Protams, projektu izstrādāt var, lai zinātu, ko tas pašvaldībai maksā. Vēlos sniegt informāciju, ka projektam pieejami pieci Valkas pilsētā esošie dzīvokļi. Pārējie ir lauku teritorijā. Nevienam no šiem dzīvokļiem nav zemesgrāmatas.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirms nākamā gada budžeta veidošanas I. Grandava nedaudz ieskicēja situāciju saistībā ar pašvaldības ņemtajiem aizdevumiem.

“2024. gadā aizdevumu kopējais procents ir 17,15 pret pašvaldības ieņēmumiem. Sliktā ziņa ir tā, ka ir pieaugušas aizdevumu procentu likmes. Šogad ar visiem riska procentiem bija jāmaksā aptuveni 500 tūkstoši eiro, bet 2024. gadā tikai procentos mums būs jāmaksā aptuveni viens miljons desmit tūkstoši eiro plus vēl apkalpošanas maksa. Ja arī nākamgad celsies minimālā darba alga, pašvaldībai nepieciešami apmēram papildu 350 tūkstoši eiro. Jāņem vērā arī jaunā Atlīdzības likuma ievērošana,” atgādina I. Grandava.

“Mums ir jāpieslēdz saprāts, lai izlīdzinās šī finanšu situācija. Kāda jēga izstrādāt šo projektu, ja zinām, ka īsti nevarēsim to atļauties,” brīdina G. Avote.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai noskaidrotu, vai tiešām novada pašvaldības šī brīža finansiālā situācija ir gaužām bēdīga, “Ziemeļlatvija” šonedēļ sazinājās ar I. Grandavu.

“Pašreizējā novada pašvaldības situācija ir stabila. Pašvaldībai nav kavētu rēķinu atmaksas sadarbības partneriem par sniegtajiem  pakalpojumiem un precēm. Šomēnes algas darbiniekiem izmaksāsim līdz 10. datumam, kā to paredz darba līgums,” skaidro I. Grandava.

#SIF_MAF2023

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.