Sandra Pētersone
PUBLICITĀTES FOTO
Pēc novadu reformas Strenči iekļāvās Valmieras novadā, taču administratīvās robežas nav šķērslis, – gan smiltenieši, gan valcēnieši, gan citi mūsu puses iedzīvotāji joprojām maija trešajā sestdienā turpina apmeklēt vienu no Strenču iespaidīgākajiem notikumiem – Gaujas Plostnieku svētkus.
Nākamgad šie svētki notiks jau 27. reizi, turpinot godināt senās plostnieku tradīcijas. Savukārt šomēnes, pateicoties biedrības “Gaujas plostnieki” īstenotajam projektam, ceļu pie skatītajiem ir uzsākusi dokumentāla filma par Gaujas plostniekiem “Plostam jāiet plosta ceļš”.
Rādīs arī Smiltenes novadā
Pirmizrādi filma piedzīvoja Valmieras kinoteātrī “Gaisma”, klātesot pašiem Gaujas plostniekiem, viņu radiniekiem un atbalstītājiem. Piektdien, 20. oktobrī, filmu demonstrēs Siguldā, tās izrādīšana šogad vēl plānota arī Smiltenes novada Virešos un Ādažos (sīkāka informācija par konkrētiem datumiem sekos).
Strenčos – Gaujas plostnieku galvaspilsētā – filmas brīvdabas pirmizrāde paredzēta Gaujas plostnieku svētkos 2024. gada 18. maijā.
Dokumentālā filma “Plostam jāiet plosta ceļš” 57 minūšu garumā atklāj Gaujas plostnieku tradīciju dzīvotspēju mūsdienās, kad Gauja vairs nav ūdensceļš kokmateriālu transportēšanai, kā arī sniedz nelielu ieskatu Vidzemei savulaik raksturīgā aroda kultūrvēsturē.
Galvenie varoņi ir Gauja un Gaujas plostnieki – gan tie, kuri šo tradīciju ir atjaunojuši un uztur mūsdienās – Romāns Polītis, Mārtiņš Gaigals, Jānis Vāvere, Ivo Laktiņš un citi biedrības “Gaujas plostnieki” biedri un draugi, gan tie vīri, kuri līdz 20. gadsimta 70. gadiem strādāja uz Gaujas kā koku pludinātāji – Uldis Jaukulis no Virešu pagasta Vidagas, Māris Mitrevics no Siguldas un Ēriks Gumbelis no Baltezera krastiem.
Dokumentālo filmu veidojuši režisori Anna Šteinberga (viņa – arī montāžas režisore) un strencēnietis Rolands Polītis, viņš ir arī viens no filmas operatoriem (otrs operators ir Renārs Muskars) un producents kopā ar kultūras pētnieci, tradīciju burtnīcas “Gaujas plostnieki” autori Ievu Vītolu. Mūziku speciāli filmai sacerējis komponists Arturs Maskats.
Rolands Polītis ikdienā strādā par operatoru, daudzviet pasaulē filmējot liela mēroga sporta notikumus, piemēram, olimpiskās spēles un pasaules čempionātus hokejā. “Plostam jāiet plosta ceļš” ir viņa kā režisora pirmā publiski skatāmā filma.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Rolands Polītis uzsver, ka viņam par šo īstenoto filmas projektu ir liels gandarījums ne tikai Gaujas plostnieku tradīciju iemūžināšanas dēļ. Tas viņam ir arī personisks stāsts, jo Polīšu dzimtā uz plosta bijušas trīs paaudzes – vectēvs Uldis, kurš nu jau viņsaulē, tēvs Romāns un dēls Rolands.
Uzfilmē šodienu, lai radītu atmiņas
Kad strencēnietim Mārtiņam Gaigalam radās ideja Strenčos atdzīvināt Gaujas plostnieku amata prasmes, viņš pirms teju 27 gadiem vērsās tieši pie Rolanda vectēva, Gaujas plostnieka Ulda Polīša ar lūgumu parādīt, kā jāsien plosta plenes. Uldis Polītis pirmajiem šo arodu ierādīja Mārtiņam Gaigalam, savam dēlam Romānam Polītim un Jānim Vāverem.
Rolands Polītis, toreiz mazs puika, redzēja, kā zem Spicu tilta pār Gauju tika sasieta pirmā plene, bet plosta ekspedīcijā sāka piedalīties no 10 gadu vecuma.
“Tagad, būdams operators, es filmēju šodienu, lai radītu atmiņas. Šī filma ir mana artava, kas ielikta Gaujas plostnieku vēstures lappusē un atstāta nākamajām paaudzēm. Sižetiski filma ir stāsts par dabu, koku, cilvēku. Mēs paņēmām četrus pieturas punktus – Virešus Gaujas augštecē, kur sākās koku pludināšana, Strenčus, tad Siguldu, kur Māris Mitrevics izveidojis Gaujas plostnieku stāsta brīvdabas ekspozīciju, un Baltezeru, līdz kuram koki tika pludināti un kur arī tika sašķiroti. Tās ir tās četras lietas, par ko runājam, lielāko akcentu liekot uz plostu ekspedīciju mūsdienās. Vislabāk par to filmā pasaka Mārtiņš Gaigals, – tajās dažās dienās uz plosta notiek viss, tā ir mazā dzīve. Tāpēc jau cilvēki uz plosta ir 25 vai 26 gadus, kā nu kurš. Ir, kas vairs nedzīvo Latvijā, bet plāno atvaļinājumu, lai atbrauktu uz plostnieku svētkiem,” stāsta Rolands Polītis.
Dokumentālā filma “Plostam jāiet plosta ceļš” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un citu labvēļu atbalstu ir tapusi 2022. gadā un 2023. gada pavasarī, kad maija trešajā nedēļā Gaujas krastā pie Spicu tilta notika plosta siešana un divu dienu plosta ekspedīcija lejup pa Gauju, kas noslēdzās Strenčos ar Gaujas plostnieku svētkiem.
Reklāma