Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Darba devējam ir pienākums piešķirt, darbiniekam – izmantot atvaļinājumu

Pērn Valsts Darba inspekcijā (VDI) saņemti 88 iesniegumi, kas saistīti ar atvaļinājumiem un to piešķiršanas kārtību. 68 iesniegumi saistīti ar ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, 11 iesniegumi – ar bezalgas atvaļinājumu, pieci – ar bērna kopšanas atvaļinājuma, bet divi ar papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību. Šogad līdz 31. augustam saņemti 44 iesniegumi – tematiskā proporcija līdzīga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nav tiesību atsaukt

Galvenokārt iesniegumi tiek saņemti par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtības neievērošanu – par iespējamiem Darba likuma 149. un 150. panta pārkāpumiem, piemēram, par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma nepagarināšanu par svētku dienām, ja atvaļinājuma periodā iekrīt svētku dienas, par pieļaujamo ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma perioda pārcelšanu uz nākamo darbinieka individuālo darba gadu, par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu darbiniekam vēlamā laikā Darba likumā noteiktos

gadījumos, par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas termiņu par pirmo nostrādāto darba gadu u.tml., uzskaita VDI. Tāpat iesniegumi tiek saņemti par atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas piešķiršanu bez darbinieka rakstveida piekrišanas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Darba devējam nav tiesību atsaukt darbinieku no atvaļinājuma. Tas izriet arī no atvaļinājuma būtības – netraucētas ikgadējās atpūtas. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece, advokāte Gita Oškāja žurnālā “Bilances Juridiskie Padomi” skaidro: atvaļinājuma mērķis ir nodrošināt darbiniekam pienācīgu atpūtu, līdz ar to nav pieļaujams, ka tiek aizskartas darbinieka tiesības uz atpūtu.

Darba likuma 149. panta pirmā daļa nosaka, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām. Tā paša panta otrā daļa nosaka, ka, darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Jāmāk “atslēgties”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

66% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka atvaļinājuma laikā viņus mēdz traucēt kolēģi, klienti un sadarbības partneri, tā šāgada janvārī veiktā aptaujā noskaidrojis informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”. Katrs trešais jeb 30% aptaujāto atzina, ka atvaļinājuma laikā tiek traucēti, iesaistoties darba jautājumu risināšanā, bet 36% respondentu atbildēja, kas tas notiek dažkārt. Atvaļinājumu bez raizēm par darbu pavada katrs piektais jeb 21% aptaujāto, visbiežāk tie bijuši jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

“Atvaļinājums ir laiks, kad cilvēkiem ir jāatgūst spēks, lai atjaunotos un atgrieztos darbā ar jaunu degsmi un enerģiju. Tomēr prakse atvaļinājuma laikā traucēt darbinieku joprojām ir aktuāla. Dažādi pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka cilvēkiem atvaļinājuma laikā ir arvien grūtāk pārstāt domāt par darbu. Savukārt atpūtas laikā piedzīvojot pastāvīgu trauksmi par to, vai būs nepieciešams pieslēgties darba jautājumu risināšanai, patiesībā nozīmē, ka atvaļinājuma nav. Protams, lai arī daudzi darba devēji ir gandarīti par apzinīgiem darbiniekiem, kuri nekad neatteiks palīdzību, ilgtermiņā tas rada tikai negatīvas sekas, tostarp saspīlētu atmosfēru darba vidē, sarežģītas attiecības starp darba devēju un darbiniekiem, arī izdegšanu,” uzskata kompānijas “Bite” Klimata kontroles vadītāja Endija Kaševska. “Jebkurš zvans, e-pasts, WhatsApp ziņa par darba jautājumiem atvaļinājuma laikā samazina atpūtas kvalitāti. Ir, protams, arī tādi cilvēki, kas dodas atvaļinājumā un paši nevar “atslēgties” no darba dunas, turpinot strādāt, sekot līdzi darba “čatiem”, tādi paradumi ir jāizskauž.”

Ja darbinieks nevēlas iet atvaļinājumā, darba devējam viņš jānosūta tajā ar rīkojumu. Rīkojuma ignorēšana bez pamatota iemesla būs darba disciplīnas pārkāpums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kristīne Harmsena


■ Atvaļinājuma kopējais ilgums ir 28 kalendāra dienas jeb četras kalendāra nedēļas, kurā darba devējs apmaksā 20 dienas. 

■ Darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārām nedēļām, neskaitot svētku dienas. Atvaļinājuma laikā nav ieskaitāmas svētku dienas, jo atvaļinājums sastāv no parastām kalendārām dienām (parastas darba dienas, kas nav uzskatāmas par svētku dienām un parastas brīvdienas – sestdiena, svētdiena, kas nav uzskatāmas par svētku dienām).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

■ Atvaļinājums tiek piešķirts par darbinieka nostrādāto individuālo darba gadu. Piemēram, ja darbinieks sācis strādāt 2020. gada 1. februārī, viņa individuālais darba gads sākas šajā datumā un ilgst līdz 2021. gada 31. janvārim.

■ Darbiniekam, kuram ir noteikts nepilns darba laiks, arī ir tiesības uz četru nedēļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

■ Darbiniekam tiesības uz atvaļinājumu ir jau pēc sešiem nostrādātiem mēnešiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

■ Atvaļinājuma naudu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

■ Darba devējam ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Taču, kā norādīts juridiskajā literatūrā, “pēc iespējas” nozīmē, ka darba devējam, piešķirot atvaļinājumu, ir jāvadās pirmām kārtām pēc uzņēmuma normālas darba gaitas nodrošināšanas nepieciešamības. Tātad darbinieka vēlmes šajā gadījumā nav darba devējam saistošas.

■ Obligāti atvaļinājums vasarā jādod, ja to prasa vecāki, kuriem ir bērns līdz trīs gadu vecumam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

■ Darba likuma komentāros norādīts, ka darba devējs var atteikt atvaļinājuma piešķiršanu pilnā apmērā, piešķirot to daļējā apmērā, tikai tādā situācijā, ja tas nelabvēlīgi ietekmēs parasto darba gaitu uzņēmumā. 

■ Atvaļinājuma daļējai pārcelšanai ir izņēmuma raksturs, un tā pieļaujama, rakstveidā vienojoties ar darbinieku. Pēc šādas pārcelšanas darba devējam ir jāspēj nodrošināt darbiniekam nākamajā gadā sešas kalendārās nedēļas ilgu atvaļinājumu. Ja darbinieks nepiekrīt atvaļinājuma daļas pārcelšanai, darba devējam ir jāpiešķir pilns atvaļinājums.

■ Ar atvaļinājumu grafiku jāiepazīstina visi darbinieki, un tam jābūt darbiniekiem pieejamam. Ja ir sastādīts atvaļinājumu grafiks, darbiniekam ir tiesības uz to paļauties.

■ Ja darbinieks atvaļinājuma laikā saslimst un viņam ir izsniegta darbnespējas lapa, apmaksāto atvaļinājumu par attiecīgo darbnespējas periodu pārceļ vai pagarina. Darba devējam nav tiesību atteikties pagarināt vai pārcelt atvaļinājumu. Ja atvaļinājumu nav iespējams pagarināt, ar darbinieku vienojoties to var pārcelt uz citu laiku, izdarot grozījumus atvaļinājumu grafikā.

■ Darba tiesisko attiecību laikā nav pieļaujama kārtējā atvaļinājuma kompensēšana naudā.

■ Tikai darba tiesisko attiecību izbeigšanās gadījumā darbinieks ir tiesīgs saņemt naudu par neizmantoto atvaļinājumu.

■ Ja darbinieks nav izņēmis vairākus atvaļinājumus, tie visi darba devējam būs jākompensē naudā.

■ Darba devējs rīkojas pretlikumīgi, vispār nelaižot darbinieku atvaļinājumā. Nedrīkst būt arī vienošanās starp darbinieku un darba devēju par darbinieka atteikšanos no kārtējā atvaļinājuma.

■ Ja darbinieks nevēlas iet atvaļinājumā, darba devējam viņš jānosūta tajā ar rīkojumu. Rīkojuma ignorēšana bez pamatota iemesla būs darba disciplīnas pārkāpums.

Avoti: Darba likums, Valsts Darba inspekcija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

KUR VĒRSTIES?

■ Valsts Darba inspekcijas konsultatīvais tālrunis – 67186522.

■ Anonīmi Valsts Darba inspekciju var informēt pa tālruni 67312176.

■ E-pasts: vdi@vdi.gov.lv.

■ Valsts Darba inspekcijas sagatavota iesnieguma veidlapa pieejama vdi.gov.lv, to var sūtīt pa pastu, elektroniski, kā arī aizpildīt vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.