Ceļš brūk jau būvdarbu garantijas laikā

◆“Latvijas Valsts ceļi” un būvnieks meklē risinājumu,
Drustu iedzīvotāji nedēļām ilgi manevrē starp bedrēm

Tas nemaz nebija tik sen – 2021. gada septembrī, kad Smiltenes novadā svinīgi atklāja pārbūvēto reģionālā autoceļa Rauna–Drusti–Jaunpiebalga (P29) posmu no Vidzemes šosejas līdz Drustiem 16,4 kilometru garumā.

Grants autoceļam pēc valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pasūtījuma tika izbūvēts divkārtu virsmas apstrādes segums, lai Drustu iedzīvotājiem atvieglotu nokļūšanu gan uz jauno novada centru Smilteni, gan uz citām tuvākajām lielajām pilsētām.

Sarunas par defektu labošanu turpinās

Pārbūve tika īstenota par papildu piešķirtajiem līdzekļiem valsts ceļu tīkla sakārtošanai administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Darbus veica SIA “Limbažu ceļi” par līgumcenu 1,27 miljoni eiro.

Atjaunoto ceļa posmu atklāja svinīgi – lentas griešanas procesā piedalījās pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, LVC valdes, Smiltenes novada pašvaldības un no SIA “Limbažu ceļi”.

Taču nav pagājuši ne divi gadi, kad šis ceļa posms sagādā galvassāpes gan pasūtītājam, gan būvniekam, gan bojā nervus Drustu pagasta iedzīvotājiem, – ceļa segumu jau ilgāku laiku izrobo pamatīgas bedres.

“Es katru otro nedēļu zvanu LVC Cēsu nodaļas vadītājam Uldim Plendišķim un visu laiku jautāju, kad, kas un ko darīs. Cilvēki jau nāk un jautā man. Es no savas puses esmu izdarījis maksimāli visu, lai rosinātu darbu padarīt labi un lai ceļš tiktu sakārtots,” “Ziemeļlatvijai” teic Smiltenes novada domes deputāts, Drustu pagasta iedzīvotājs Jānis Āboliņš.

Arī Smiltenes novada pašvaldības vadība regulāri sazinās ar LVC. “Tiešā veidā nevaram ietekmēt būvnieka līgumsaistības, bet vismaz saņemam informāciju, ka sarunas notiek un risinājumi tiek meklēti,” piebilst Evija Zurģe, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos.

Arī “Ziemeļlatvija” aizvadītajā nedēļā vērsās LVC, lūdzot atbildes uz jautājumiem, kāds ir LVC atzinums par šo ceļa Rauna–Drusti posmu pēc apsekošanas un vai objektam vēl ir garantija, un vai problēmas nevar novērst uz garantijas remonta rēķina.

Saņēmām atbildi, ka būvdarbus autoceļa P29 Rauna (Vidzemes šoseja)–Drusti–Jaunpiebalga posmā (0,050. km–15,911. km) pēc 2021. gada noslēgtā līguma veica SIA “Limbažu ceļi”. Veiktajiem darbiem ir trīs gadu garantija – līdz 2024. gada 26. augustam.

“Būvnieks līdz šim ir veicis tikai avārijas bedru remontu. Turpinās sarunas par pārējo defektu labošanas termiņiem un metodēm,” informē Anna Kononova, LVC Komunikācijas daļas vadītāja.

Būvnieks vaino silto ziemu un mežistrādi

Vietējos iedzīvotājus nepatīkami pārsteidz tas, ka tik ātri var sabrukt nesen atjaunots ceļš, kurā ieguldīts gana liels finansējums no valsts budžeta.

“Cilvēki ir ļoti sašutuši. Ja nevarējāt labi uzbūvēt, tad labojiet! Bet jau kādu mēnesi nekas netiek darīts. Ceļa klātne kļūst aizvien sliktāka. Tā ir milzīga problēma vietējiem iedzīvotājiem.”

Jānis Āboliņš stāsta, ka atjaunotajā ceļa posmā bedres parādījās jau 2021./2022. gada ziemas sezonā un ceļš jau tad tika labots.

“Šogad ar bedru labošanu ir briesmīgi. Ļoti ilgi nelaboja neko, tad atbrauca, kaut ko izdarīja no 8. līdz 16. kilometram, bet sākumposms no kāda 3. kilometra līdz 8. kilometram ir ļoti slikts. Cilvēki ir ļoti sašutuši. Ja nevarējāt labi uzbūvēt, tad labojiet! Bet jau kādu mēnesi nekas netiek darīts. Ceļa klātne kļūst aizvien sliktāka. Tā ir milzīga problēma vietējiem iedzīvotājiem. Es jau rosināju LVC saremontēt ceļu un pēc tam piedzīt garantijas no SIA “Limbažu ceļi”, bet LVC skaidro, ka tas nav iespējams, viņiem nav tāda finansējuma, lai labotu strīdus objektus. Tā nu viss šobrīd stāv,” situāciju rezumē Jānis Āboliņš.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar SIA “Limbažu ceļi” valdes priekšsēdētāju Andi Zaļaiskalnu, kurš atzīst – jā, ir izveidojusies nepatīkama situācija, taču “Limbažu ceļi” kopā ar pasūtītāju (LVC) meklē risinājumu.

“Ar LVC pārstāvjiem notika sarunas “Zoom” platformā. Vienojāmies, ka 3. jūlijā tiekamies uz ceļa un tad izspriežam, ko tur darīt. Risinājums tiks meklēts, tiks arī izskatīts, par kādu naudu to darīt. SIA “Limbažu ceļi” objektā izpildījusi visu darbu atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām. Diemžēl meteoroloģiskos apstākļus ne būvnieks, ne pasūtītājs nevar ietekmēt,” uzsver Andis Zaļaiskalns.

Viņš skaidro, ka šāda situācija uz autoceļa Rauna–Drusti ir radusies aizvadītās ziemas klimatisko apstākļu rezultātā, kad vairāk nekā nedēļu lija lietus un temperatūra bija plus grādi.

“Tajā pašā laikā nedēļu notika intensīva mežu izstrāde, un meža mašīnas ceļu sabojāja. Ceļš pārmirka un zaudēja savu nestspēju. Taču pie pastāvīgiem ziemas apstākļiem ceļš ar šādu segumu ir nestspējīgs,” uzskata SIA “Limbažu ceļi” valdes priekšsēdētājs.

“Ziemeļlatvijas” vaicāts, viņš piekrīt, ka, ziemām Latvijā kļūstot siltākām, aktualizējas arī jautājums par to, kādas ceļu būves tehnoloģijas izmantot, taču gala vārds šajā jautājumā ir objekta pasūtītājam. Jebkurā gadījumā iepirkumi ceļu būvē vai remontā uzņēmējiem var kļūt par riskantu pasākumu, jo peļņa no objekta var pārvērsties zaudējumos, veicot garantijas darbus, ja to iemesls tiešām ir klimatiskie apstākļi.

Ceļš tik un tā būs jāatjauno

“Kad sapratām savas iespējas, ka asfaltu mums nedabūt, apzinājāmies, ka dubultā virsma jebkurā gadījumā ir labāks risinājums nekā grants segums,” attiecībā uz ceļu Rauna–Drusti atceras Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe (bijusī Raunas novada pašvaldības vadītāja).

“Sliktā ziņa ir tā, ka ceļš ar šādu segumu kalpo tā, kā kalpo, un būs jāatjauno. Tajā vasarā apmēram vienlaikus dubulto virsmu lika gan ceļam Rauna–Drusti, gan Mārsnēnu ceļam, un arī Mārsnēnu ceļam parādījās problēmas,” piebilst Evija Zurģe.

Divkārtu virsmas apstrādi veic uz grants vai šķembu segumiem ar mērķi veikt ceļa atputekļošanu un nodrošināt komfortablākus braukšanas apstākļus.

Autoceļa virsmas segums iegūst asfaltam līdzīgu segumu, tomēr šāds segums nav pielīdzināms asfalta seguma noturībai un nestspējai. Tas nav paredzēts intensīvai smagā transporta satiksmei, un autoceļa seguma noturība ir atkarīga no satiksmes noslogojuma. Pēc pieciem līdz septiņiem gadiem autoceļiem jāklāj atjaunojoša vienkārtas virsma, kas nodrošina autoceļa segumam ūdensnecaurlaidību, pagarina tā ilgtspēju un uzlabo satiksmes drošību, skaidro “Latvijas autoceļu uzturētājs”.

#SIF_MAF2023

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Ziemeļlatvija”.