Būs atbalsts arī mājsaimniecībām ar malkas apkuri

Nupat valdība lēmusi par atbalstu mājsaimniecībām norēķiniem par elektroenerģiju, kuru izmanto apkurē, kā arī koksnes granulu, brikešu un malkas iegādei. Vienreizēju pabalstu piešķirs arī tiem, kuri savās mājsaimniecībās malku jau sagādājuši.

Energoresursu cenu kāpuma pārvarēšanai specifiski atbalsta pasākumi paredz izmaksu pieauguma daļēju kompensāciju un aptvers iedzīvotājus, kuri apkurei lieto centralizēto siltumapgādi, dabasgāzi, elektroenerģiju, ko izmanto apkurei, kā arī granulas, briketes un malku. Būs arī citi atbalsta pasākumi, kas tiks piemēroti maznodrošinātajiem iedzīvotājiem un atsevišķām sociālajām grupām – senioriem, personām ar invaliditāti, kā arī apgādnieku zaudējušām personām, piektdien preses konferencē informēja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Pat ja nav maksājuma dokumenta

Ministru kabinets apstiprinājis priekšlikumu, ka 60 eiro saņems mājsaimniecības, kas mājokli apkurina ar malku un iegādājušās to pirms likuma pieņemšanas, bet nav saglabājušas maksājuma dokumentu, pašvaldībā iesniedzot pašapliecinājumu par malkas apkures iekārtas esamību mājoklī.

Mājsaimniecībai, kas mājokli apkurina ar malku, būs tiesības saņemt valsts atbalstu 50 procentu apmērā no izmaksām par ne vairāk kā 35 berkubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru. Šajā gadījumā atbalsts tiks aprēķināts, pamatojoties uz maksājumu apliecinošu dokumentu.

Iesniegums jāiesniedz klātienē pašvaldībā vai jāaizpilda elektroniski pašvaldību portālā www.epakalpojumi.lv, sākot ar 1. oktobri.

Vairums uzrunāto atzina, ka šāds atbalsts ir piliens jūrā, jo lielākajai daļai mājsaimniecību, kur ir malkas apkure, nemaz tādu čeku par malkas iegādi nav. “Tas, ko pieņem valdība attiecībā uz kurināmo ar malku, ir izsmiekls. 60 eiro? Tur pat viens sters malkas nesanāk! Un cik ir tādu, kas var uzrādīt čekus par malkas iegādi? Laukos un ne tikai cilvēki pērk malku bez šiem čekiem, jo tā ir lētāk,” norāda Valkas pagasta pārvaldes vadītāja.

Viņasprāt, atbalsta sistēma kā tāda nav līdz galam izprotama un skaidra. “Ko nozīmē mērvienība – berkubikmetrs vai sters? Tā ir cilvēku muļķošana. Ja agrāk malku pārdeva kubikmetros, tad arī cilvēki zināja, kas ir kubikmetrs. Ja cilvēkam gados kāds piedāvās iegādāties steru malkas par 80 vai vairāk eiro, tad būs jau arī, kas nopirks, jo šajās mērvienībās vienkārši var apjukt. Jau tagad cilvēki ir nesaprašanā par visu. Skaidrs, ka patiesā aina būs redzama vien pavasarī, kad cilvēki vērsīsies pašvaldībās pēc palīdzības, jo nevarēs apmaksāt rēķinus, un ne vien par mājokli,” pauž L. Sīmane.

Atbalsta apjoms tiek vērtēts neviennozīmīgi

Pensionāre Emma Upeniece dzīvo viena pati privātmājā ar centrālo apkuri. Par to, ka pieteikties malkas pabalstam rudenī varēšot, viņa jau dzirdējusi izskanam televīzijā, taču apšauba, ka pie šāda pabalsta tik viegli būs tikt. “Man mājās nav interneta pieslēguma. Tāpēc, lai uzrakstītu iesniegumu, būs jāmeklē cilvēks, kurš aizvedīs uz pagastu. Arī viņam vajadzēs maksāt, jo mašīnā degviela jālej,” izsakās Upenieces kundze, kura ir cienījamos gados, tāpēc malkas sagādāšana viņas mājsaimniecībā nav vienkāršs uzdevums. “Šo pavasari vēl kurināju pērn sagādāto malku. Toreiz man atveda trīsmetrīgu malku, kura bija jāzāģē, jāskalda un vēl jāsakrāmē. Pati to paveikt nespēju. Atdevu vairākus simtus eiro cilvēkiem par darbu vien. Tagad jau neviens neko par velti nedara,” viņa saka.

Rita Suliņa dzīvo privātmājā Virešu pagastā. “Pagājušajā gadā mums dēls nopirka 20 kubus malkas, par ko samaksāja 500 eiro. Mēs paši nopirkām 10 kubus. Pēc apkures sezonas pāri palika kādi 10 kubi malkas. Šogad par 20 kubiem jāmaksā 1200 eiro. Pat rokas neceļas tādu summu maksāt. Vēl tā malka jāsazāģē, jāskalda un šķūnī jādabū, ja pats nespēj, tad vēl citiem jāmaksā. Mēs jau no pavasara pērkam klucīšus no Igaunijas – personīgas pazīšanās ceļā. Piecas piekabītes katra vidēji ar vešanu izmaksāja 45 eiro. Paguvām nopirkt arī tonnu brikešu par 160 eiro bez ceļa izdevumiem. Tas viss bez čeka. Bet vēl vajag vismaz divas tonnas brikešu. Pat nezinu, cik tagad tās varētu maksāt. Skaidrs, ka daudzreiz dārgāk. Uz šiem cipariem raugoties, tad tie 60 eiro ir piliens jūrā,” norāda R. Suliņa un neslēpj, ka šobrīd vīram invalīda pabalsts sanāk kādi 200 eiro, pašai ar septembri priekšlaicīgā pensija 175 eiro. Kad būs pilnā, tad sanāks kādi 340 eiro. Tas ir par teju 40 nostrādātiem darba gadiem viņas mūžā. “Kur šeit kaut kāda loģika? Cenas visam mākoņos. Pazīstu vienu cilvēku, gadi pāri 70, pensija 150. Viņam trūcīgā statuss. Viņam malka jānopērk, tad jāparāda čeks un tad atmaksās pašvaldība. Bet kā to gatavu dabūt? Lai tikai piecus kubus varētu nopirkt, nav jāēd vai kā?” sieviete pauž neizpratni.

Arī pensionārei Zaigai Ažubelei, kura dzīvo privātmājā, malka jau šai sezonai sagādāta. “Ir tā iegājies, ka malka jāgādā jau apkures sezonas beigās, – tā arī laukos notiek. Paldies valdībai par tiem pašiem 60 eiro, bet tas ir smieklīgi uz kopējā sadārdzinājumu fona,” viņa izsakās.

Savukārt Agris Sērmūkslis no Raunas pagasta atzīst, ka izmanto alternatīvo centrālo apkuri ar granulām un papildus plīti ar malku. “Loģiski, ka visiem būs grūti jaunajā apkures sezonā. Centīsimies meklēt arī iespējas atbalstam. Zinot to, cik viss ir samudžināts un nesaprotams mūsu valsts pārvaldē, jāpaļaujas būs vien uz savu saprātu un spēku,” tā A. Sērmūkslis.

Malka jau sagādāta

Rudīte Ošiņa, arī Virešu pagastā, dzīvo kopā ar meitas ģimeni, tāpēc kurināmā sagāde viņai lielus kreņķus nesagādā, bet esot jādomā līdzi tam, kas notiek apkārt, tāpēc malkas iegāde nav atstāta uz pēdējo brīdi. Tā sagādāta jau ap Jāņiem. Kā viņa saka, paspējuši vēl iegādāties par veco cenu. “Uz malku jau pieteicos rindā pavasarī. Būtībā tas bija pēdējais brīdis par tādu saprātīgu cenu. Kad mums atveda malku, šoferis teica, ka jau nākamajā dienā par šādu kravu būtu jāmaksā uz pusi vairāk. Tagad noteikti ir vēl dārgāk. Un kurš tad laukos cilvēkiem dos tos čekus? Muļķības. Labi, ja vēl var sarunāt cilvēkus, kas atved mājās malkas kravu,” saka R. Ošiņa un spriež, ko tad varēs segt ar 60 eiro pabalstu. “Varbūt nedēļai, divām būtu ko kurināt par 60 eiro. Cik malkas man aiziet? Atkarībā, kāda ziema. Pagājušajā apkures sezonā vēl maijā kurinājām krāsni. Bet tā ar 15 kubiem ziemā apmēram pietiek. Mājā ir centrālapkure, māja ir siltināta, un tas nozīmē, ka arī siltuma patēriņš ir normas robežās,” papildina R. Ošiņa.

Līdzīgās domās ir arī Ausma Agare, kura uzskata, ka ar šādu pabalstu nekas netiks līdzēts. “Pati dzīvoju privātmājā Vidagā. Malka sagādāta pagaidām vienai ziemai. Manai centrālapkurei ziemā netērējas daudz, pilnīgi pietiek ar 20 kubikmetriem. Par tiem samaksāju 1000 eiro (trīsmetrīga malka). Sagarināja, saskaldīja, nokrāmēja vīrs pats, iztērējot tikai benzīnu, laiku un spēku. Bet grūti iedomāties, kā var sagādāt un sagatavot malku sieviete pensijas gados, kura dzīvo viena pati? Un tādu gadījumu laukos nav maz,” saka A. Agare un turpina: “Mums ir doma vēl iegādāties malku, lai izkaltētu priekšdienām, jo nevar jau zināt, kā būs nākotnē. Mums palīdz meitas, bet visiem tā nav. 60 eiro varbūt pietiek, ar ko samaksāt cilvēkam par darbu, īsti nezinu, cik par darbu prasa, nav bijis vajadzības. Bet cenas malkai ir briesmīgi augstas, un plus vēl dīvainā mērvienība – berkubs. Vistīrākā cilvēku apšmaukšana. Mums malku pieveda pieklājīgi – trīsmetrīgu, tik, cik prasījām.”

Par malkas iegādi savlaicīgi parūpējusies arī Maija Morīte no Gaujienas pagasta, kura dzīvo dzīvoklī ar malkas apkuri. “Es pati dzīvoju malkas apkures dzīvoklī, malka tika sagādāta ziemai martā – pieci kubikmetri pa 260 eiro. Otru kravu uz Jāņiem sagaidīju jau pa 60 eiro kubikmetrā. Tie 60 eiro neatrisina pilnīgi neko. Ja malkas sagādniekam prasa čeku, tad malka maksā 85 eiro kubikmetrā. Tomēr ir atšķirība, vai ne? Jo īpaši, ja jādzīvo no algas līdz algai un alga pietiek tikai nepieciešamākajiem rēķiniem,” viedokli izsaka M. Morīte.

KO VĒL KOMPENSĒS VALSTS?

Ja apkurei izmanto centralizēto siltumapgādi:

• kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 EUR/MWh;
• atbalstu piemēros automātiski rēķinos. (Atbalsta periods: no šī gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.)

Ja apkurei izmanto elektroenerģiju:

• kompensēs izmaksas par patēriņu virs 500 kWh – 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 EUR/kWh, bet ne vairāk kā 0,100 EUR/kWh;
• kompensācijas saņemšanai būs jāiesniedz pašvaldībā apliecinājums par uzstādītu siltumsūkni. (Atbalsta periods: no šī gada 1.oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.)

Ja apkurei izmanto malku (par ko saglabāts čeks):

• kompensēs 50% no iegādes cenas, kas pārsniegs 40 EUR/ber.m³, bet ne vairāk par 15 EUR/ber.m³. Uz vienu mājsaimniecību paredzēts maksimālais patēriņa apjoms – 35 berkubikmetri (ber.m³). Šajā gadījumā būs paredzēta mērvienību (litru, steru) pārvēršana berkubikmetros;
• kompensācijas saņemšanai būs jāiesniedz pašvaldībā maksājuma apstiprinošs dokuments. (Atbalsta periods par laika posmu no šī gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.)

Ja apkurei izmanto granulas vai briketes:

• kompensēs 50% no izmaksām, kas pārsniegs 300 EUR/t, bet ne vairāk kā 100 EUR/t;
• kompensācijas saņemšanai būs jāiesniedz pašvaldībā maksājumu apstiprinošs dokuments. Var iesniegt vairākus iesniegumus, sistēmā krājas informācija par iepriekš piešķirto apjomu. (Atbalsta periods par laika posmu no šī gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.)

Ja apkurei izmanto dabasgāzi:

• kompensēs 30 EUR/MWh lietotājiem, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh/mēnesī (21 m³/mēnesī);
• atbalstu piemēros automātiski rēķinos. (Atbalsta periods: no šī gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim.)

Vien atgādināsim, ka šobrīd vēl nav iespējams pieteikties uz siltumapgādes un apkures izmaksu segšanu. To varēs izdarīt, sākot no 1. oktobra.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.