Autoveikals – daudzviet laukos neaizstājams

No pilsētām attālāk dzīvojoši ļaudis labprāt izmanto autoveikalu un izbraukuma tirdzniecības pakalpojumus. Autoveikali braukuši pirms gadiem un brauc pa lauku ceļiem joprojām. Par šiem pakalpojumiem īpaši priecīgi ir seniori, kā arī tie, kuriem nav pieejams privātais transports.

Pēc iedzīvotāju stāstītā, autoveikali arī mūsdienās turpina braukt gan uz apdzīvotu vietu centriem, gan iebrauc pagalmos pie viensētās dzīvojošiem. Pircēji atzina, ka autoveikali viņiem ir kā sociālā palīdzība – atbrauc, atved, ko vajag, un arī parunājas par apkārt notiekošo, uzklausa, kas katram uz sirds.

Tie, kuri ikdienā iepērkas autoveikalos, uzsver, ka viņi labi saprot, ko tirgotāji uzņēmušies, lai kādi ceļu apstākļi, viņi brauc.

Konkurē ar vietējo veikalu

Pirms gadiem autoveikalu pieturvietās sanāca pircēji no apkārtējām mājām, satikās, parunājās, iepirkās. Tagad laukos to, kuri paši netiek uz veikaliem pilsētās vai novada centrā, palicis maz. Tie galvenokārt ir seniori. Viņiem autoveikala gaidīšana ir viens no nedēļas notikumiem. Veikals iebrauc pagalmā, pircējs ar sarakstu rokās dodas iepirkties. Vēl arī pārmij dažus vārdus ar pārdevēju vai šoferi, paprasa, kā kaimiņienei ar veselību, jo tirgotāji pirms tam bijuši pie viņas.

Pa Smiltenes puses tuvējiem pagastiem, tostarp Drustu un Dzērbenes, brauc autoveikals no Smiltenes – SlA “Džuiba”. Tāpat pa novada ceļiem krustu šķērsu brauc autoveikali, kā arī izbraukuma tirdzniecības busiņi no kaimiņu novadiem, tostarp Valmieras un Alūksnes. Piedāvājums katram atšķirīgs. Ja ar šoferīti ir sarunāts, tad autoveikals piestāj arī pagasta centrā, pie bērnudārza, aprūpes iestādes vai citviet, kur vajadzīgs.

Autoveikalā var iegādāties gan pirmās nepieciešamības pārtikas preces – maizi, pienu, gaļas produktus, sulas, konservējumus, bakaleju –, gan saimniecības preces.

Daiga Beitika no Variņu pagasta autoveikalā iepērkas pēc vajadzības. Tur veikals uz riteņiem ir otrdienās un ceturtdienās. Viens brauc no Smiltenes, otrs no Alūksnes. “Mums jau šeit tikai viens veikals vien ir – “topiņš”. Cilvēki jau vēlas lielāku daudzveidību, kaut ko citādāku, tāpēc izmanto arī izbraukuma tirdzniecības pakalpojumus, kaut vai pašiem pagasta centrā ir veikals. Katru reizi uz autoveikalu neeju gan. “Džuibai” ir garšīgi cauraudzīši, – kad ko tādu sakārojas, tad zinu, ka autoveikalā varēšu nopirkt. “Gustiņš”, kas brauc no Alūksnes, varbūt nav gluži autoveikals – maizi tur netirgo, bet ir daudz kas no gaļas izstrādājumiem, akniņas, mājas kūpinājumi un konditorejas izstrādājumi,” viņa saka un atklāj, ka pagastā reizi nedēļā turpat autopieturā piestāj arī zivju bode, – arī tai ir piekrišana, savs klientu loks. “Kāda nu ir tā rocība katram, bet ir feini, ka piektdienās varam nopirkt kūpinātas zivtiņas, citreiz ir arī svaigs lasis, ja trāpās, kā teikt, gana ekskluzīvs piedāvājums,” teic Variņu iedzīvotāja.

Tikmēr kāds no autoveikalu šoferīšiem “Ziemeļlatvijai” atzina, ka tas ir smags darbs, visa dzīve veltīta cilvēkiem, kas nav nemaz tik viegli. Turklāt daudzviet brauciens pie katra pircēja ir mašīnas laušana, – ja pagalmā jāiegrozās, uzbrauc kalniņā, nezinot, kā noslidināsies lejā. Degvielas un pārtikas cenas kāpj tikai uz augšu. Lai arī cilvēki saprot, tomēr pirktspēja ir tāda, kāda ir. Ņemot vērā uzskaitītos argumentus, viens no viņiem nopietni apsver domu autoveikala darbību pārtraukt.

Veikals iebrauc pagalmā

Arī Gaujienas pagasta Dārzciemā autoveikals piestāj divas reizes nedēļā – trešdienās un piektdienās. “Ir labi, ka mums, vecļaudīm, ir kur iepirkties. Par autoveikaliem esam priecīgi. Trešdienās busiņš brauc no Alūksnes, bet pat nepateikšu, no kurienes brauc piektdienās, neesmu pie pārdevējas interesējusies. Eju uz abiem. Izdomāju, ko man vajadzēs vienā, ko otrā. Kādreiz otrdienās brauca vēl viens cits veikals, bet tas bija pārāk dārgs, cilvēki tur neiepirkās, līdz ar to saprata, ka maršruts uz šo pusi nav izdevīgs. Mums tuvākais veikals ir Gaujienā, pieci kilometri līdz tam,” atzīst Spodra Morīte, kura autoveikalu pakalpojumus izmanto vismaz desmit, piecpa­dsmit gadus, vienkāršāk esot pateikt ‒ tik ilgi, cik tie tur figurē.

Taujāta, ko mūsdienās var iegādāties autoveikalā, viņa atbild: “Domāju, ka visu, ko mums vajag. Ir maizīte, bulkas, piens, desa un citi gaļas produkti. Viss kaut kas. Veikals piestāj tepat pie pastkastītēm. Sapērkos, ir kāds gabaliņš līdz mājai tas viss vēl jāaiznes. Tamāriņai tepat uz vietas, pie vārtiņiem piebrauc veikals. Rutiņai arī kādi divdesmit trīsdesmit metri varbūt. Pārējie arī te sanāk pie vienas mājas, kas vēlas iepirkties. Cik tad mēs te vairs esam. Vecie aiziet mūžībā. Mājiņas laukos kļūst tukšas. Labi, ja atnāk vairāki ‒ trīs četri. Kādreiz gadās, ka tikai viens pircējs šajā punktā. Kāda kuram ir vajadzība. Pie tiem, kuriem veselība pieklibo, brauc pagalmā, kas sarunājuši ar šoferīšiem. Pašreiz mums ir labi, par ceļiem nevaram sūdzēties, iziet varam, izbraukt arī var, pagasts tīra ceļus, autoveikals vienmēr ir laikus. Visvairāk mums pietrūkt pasta nodaļas, ko likvidēja Gaujienā.”

Arī viņas kaimiņiene Tamāra izmanto autoveikalu pakalpojumus. “Kur citur tad iepirksies? Esam jau gados, tas ir viens. Otrkārt, veselība pieklibo, nav viegli tajos autobusos iekāpt. Ja arī iekāpsim un brauksim uz Gaujienu ar autobusu, tad mēs tur dabūsim pasalt gan, gaidot, kad tas kursēs atpakaļ. Autoveikals mums ir ļoti vajadzīgs. Ja ko īpašāku vēlamies, varam pie pārdevēja pasūtīt, vienmēr atvedīs to, kas palūgts.”

Apkalpo sava novada ļaudis

Valkas novadā zināmākais autoveikals ir IU “Marija”, kas ir Elmāra Smukuļa individuālais uzņēmums. Pēc pircēju teiktā, autoveikalā ir plašs piedāvājums, gluži kā parastā veikalā, sākot no tualetes papīra, ikdienas pārtikas precēm līdz mājdzīvnieku barībai. Visvairāk cilvēki priecājas par tādām lietām, ko var likt svētku galdā. “Ir labi, ka mums tādi autoveikali vispār ir. Te ir viss, ko sirds kāro. Autoveikalā varam sarunāt gan kliņģerus, smalkmaizītes, gan arī mājas žāvējumus un smeķīgus gaļas izstrādājumus,” stāsta Ērģemes pagasta iedzīvotāja Iveta.

Jau vairāk nekā divdesmit gadus četras dienas nedēļā Elmārs sēžas pie automašīnas stūres, lai dotos pie Valkas novada iedzīvotājiem. Garākais maršruts dienas laikā sanāk ap 120–140 kilometriem. “Agrāk cilvēku bija vairāk, biežāk kursēja arī sabiedriskais transports. Tad arī laukos dzīvojošie ļaudis biežāk brauca uz pilsētu, arī iepirkties. Ja vēl kursē kāds autobuss, tad cilvēks gados aizbrauc uz pilsētu un viņam tur visa diena jāpavada, lai pēc tam tiktu atpakaļ. Tagad, ja nav sava transporta, nekur viņi nevar tikt. Tie, kas palikuši, nāk uz autoveikalu, sapērk šeit to, kas vajadzīgs,” stāsta Elmārs.

Nav noslēpums, ka autoveikalu pakalpojumus pārsvarā izmanto cilvēki cienījamā vecumā. Ja kādam ir smagāks iepirkumu maisiņš vai grūtības pārvietoties, viņš dodas palīgā, aiznes iepirkumu somu līdz istabai. “Praktiski visus cilvēkus, pie kuriem piestāju, pazīstu jau gadiem. Citreiz kāds piezvana, palūdz no pilsētas atvest zāles vai kādu citu pasūtījumu no veikaliem. Visu sarunājam. Jānāk pretim, kā gan citādāk,” viņš saka un atklāj, ka ziemā bieži vien ir tādas kupenas un pieputināti ceļi, ka atsevišķos gadījumos nemaz tik viegli nav nokļūt viensētās. “Ir vietas, kur ziemā neizbraukt. Tad cilvēks nāk pa taciņu ārā no mājas līdz ceļa galam vai citai vietai, kur ar busiņu var piebraukt. Tik daudz kas piedzīvots, visādi gadījumi ir bijuši pa šiem gadiem,” pamato autoveikala šoferis un uzsver, ka pieprasītākās preces, kā jau visos veikalos, ir maize, desa, olas, piena produkti. Tie, kuriem mājās ir suns vai kaķis, pērk barību un kārumus arī saviem četrkājainajiem draugiem.

Lai gan Ērģemes pagasta Turnā veikals vēl pastāv, vietējiem svarīgs arī autoveikals. Pie viņiem brauc autoveikals gan no Valkas, gan Rūjienas, kā arī ceturtdienās piestāj busiņš ar svaigu piena produktu piedāvājumu klāstu, kas daudzviet pazīstams kā Grasbergu ģimenes saimniecības autoveikaliņš.

“Ja sanāk, tad bieži eju uz autoveikalu. Šo pakalpojumu izmanto gan tuvējo māju iedzīvotāji, gan Turnas sociālās mājas iemītnieki. Visi esam priecīgi, ka pie mums ir tādas iespējas gan iepirkties vietējā bodē, gan izmantot izbraukuma tirdzniecības pakalpojumus,” pastāsta vietējā iedzīvotāja, bibliotekāre Daiga Ūdre.

Autoveikals piestāj arī daudzviet Zvārtavas pagastā, tostarp pie bērnudārza, iespēju ērti iepirkties izmanto pirmsskolas iestādē strādājošie. Tātad nav vis tā, ka autoveikals būtu svarīgs tikai vecākajai paaudzei lauku viensētās. “Tā ir ļoti laba lieta. Patiesībā tādiem strādājošiem kā mēs tikt uz parasto veikalu pēcpusdienā vēlu nav nemaz tik vienkārši. Mājās esmu ap pulksten pussešiem. Ja ir iespēja iepirkties autoveikalā, tad faktiski nemaz necenšos skriet uz vietējo bodi,” pieredzē dalās pagasta iedzīvotāja Inguna un dara zināmu, ka Mierkalnā autoveikals brauc jau gadiem. “Valkas šoferītim ir dažādi loki. Pie mums viņš ir ceturtdienās. Ja ir iespēja un vajadzība iepirkties, tad šeit mēs viņu sagaidām pat četratā. Ir ļoti labi, ka piebrauc autoveikals, jo vietējā veikalā sortiments ir visai ierobežots, ‒ gadās, ka ej uz veikalu un tieši tas, pēc kā gāji, jau izpirkts. Prece ir gan lētāka, gan dārgāka, ko nu kurš izvēlas. Tur ir ļoti garšīgas kūkas un garšīga karašiņa, ko labprāt pērku,” viņa saka.

Viņa zina stāstīt, ka pirmdienās turpat piestāj arī otrs autoveikals, taču tajā viņa iepērkas reti, jo bieži vien nedēļas nogalēs sanāk doties uz pilsētu, tostarp lai papildinātu pārtikas produktu krājumus tuvākajām dienām.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

+ 1