Aicina iepazīt Salacgrīvas pļavu daudzveidību

Vasaras saulgrieži izsenis latviešiem bijuši lieli godi, kad dabas daudzveidība sasniedz krāšņu kulmināciju. Līgo dienu gaidot, ikviens ir aicināts iepazīt Salacgrīvas pļavu daudzveidību, apmeklējot 17. jūnijā pārgājienu Randu pļavās un 21. jūnijā pļavu Salacgrīvas pilsētā.

Dalība pasākumos jāpiesaka iepriekš, zvanot pa tālruni 26329412 vai rakstot e-pastu inta.soma@daba.gov.lv.

“Pļavas ir ļoti dažādas. Jo augi un dzīvnieki izvēlas sev piemērotākos augšanas un dzīvošanas apstākļus, ko nosaka augsnes mitrums, skābums un apēnojums. Pļavas “dzīves ilgums” veicina sugu daudzveidību, ko novērtē augi, kukaiņi, abinieki, rāpuļi, jo pļavā vienlīdz labi dzīvo, gan ķirzaka vai zalktis, piesaulītē uz kāda akmens sildoties, gan augu noēnojumā labi jūtas krupis vai varde, kam mežmalas pļavā garām skrien zaķis, stirna, bet apkārt lido, ligzdas vij un dziesmas skandina dažādi putni,” pļavu daudzveidību uzbur Dabas aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas centra vadītāja Inta Soma.

Lai ne tikai pastāstītu, bet arī atklātu pļavu daudzveidību, ikviens ir laipni aicināts doties pārgājienā “Ieklausies un ieskaties Randu pļavu daudzveidībā” 17. jūnijā plkst. 10.00 – 13.00 no Randu pļavu takas līdz Kuivižiem (~6 km). Pārgājienā varēs iepazīt kāpu mežu, dumbrāju, Randu pļavas, piekrasti, pļavas “apsaimniekotājus” – govis, piekrastes augus, arī nevēlamos piekrastes augus utt. Dalība pārgājienā jāpiesaka līdz 16. jūnijam, tikšanās vieta ir Randu pļavu stāvlaukums (Tallinas šosejas kreisajā pusē). Aicinām pastaigai dabā izvēlēties laikapstākļiem piemērotu apģērbu un apavus.

Savukārt 21. jūnijā plkst. 10.00 – 13.00 ikviens var apmeklēt pasākumu “Pļava pilsētā – tici vai nē?” Salacgrīvas pļavā iepretim veikalam “Top”. Pasākumā varēs iepazīt pļavas augus, atklāt nezināmo augu ziedos un lapās, atminēties, kurus augus ievīt svētku vainagos un dalīties pieredzē par pļavu augiem. Dalība pasākumā jāpiesaka līdz 20. jūnijam.

Dabiskie zālāji ir daudzveidīgi un sugām bagāti. Tie veidojušies ilglaicīgi, mijiedarbojoties dabiskiem procesiem, cilvēkiem un mājlopiem, un tos apdzīvo ~500 Latvijas augstāko augu sugu, ~60 pie mums ligzdojošo putnu sugu, tostarp 15 sugām tā ir vienīgā ligzdošanas dzīvotne, un ~5 000 bezmugurkaulnieku sugu.

Dabiskie zālāji ne tikai uztur lielu sugu daudzveidību, bet veic arī cilvēkam ļoti nozīmīgas funkcijas, piemēram, piedalās klimata regulēšanā, piesaistot ogļskābo gāzi, palienēs veicina ūdeņu pašattīrīšanos un mazina plūdu un augsnes erozijas risku, nodrošina dzīvotni kultūraugu apputeksnētājiem, kā arī ierobežo invazīvo sugu izplatīšanos.  

Diemžēl Latvijā dabiskie zālāji strauji izzūd. Ja pirms simts gadiem šo vērtīgo zālāju platības aizņēma trešo daļu valsts teritorijas, tad mūsdienās – vairs tikai 0,9% jeb ~60 000 ha. Dabisko zālāju izzušana ir saistīta ar cilvēku dzīvesveida izmaiņām, jo sociālekonomisku pārmaiņu rezultātā izzudis tradicionālais lauku dzīvesveids viensētās un ciematos, kur šādus zālājus veidoja un uzturēja daudzas mazas saimniecības ar mājlopu palīdzību. Mūsdienās galvenais zālāju samazinājuma iemesls ir intensīvā lauksaimniecība un apmežošana.

Vērtīgo zālāju pastāvēšana iespējama vienīgi ar cilvēka mērķtiecīgu un saprātīgu rīcību, kas balstīta zināšanās, proti, pirmais solis ir dabisko zālāju neiznīcināšana, otrais – atbilstoša ilgtermiņa apsaimniekošana, kam pamatā ir noganīšana un/vai pļaušana ar siena savākšanu. 
Informāciju sagatavoja: Inta Soma, Dabas aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
dabas centra vadītāja