Uz Smiltenes “Stounhendžu” ceļo saulespuķu dēļ

Latvijā populārā “Stounhendža” Smiltenes pievārtē atkal ir kļuvusi par tūristu “magnētu” kārtējā puķu ziedēšanas laikā.

Sociālajos tīklos cilvēki ievieto fotogrāfijas ar sevi, radiem un draugiem saulespuķu laukā pie “Stounhendžas” (savulaik ugunsgrēkā nodeguša šķūņa drupām) – dzeltenās puķes šobrīd ir  savā ziedēšanas krāšņumā.

Sastopami tikai smaidīgi un priecīgi cilvēki

Saulespuķu lauks ir jauna “Stounhendžas” īpašnieku un krāšņā rudzupuķu ceļa veidotāju – Bērziņu ģimenes un viņu uzņēmuma “Kalna Tomēni” – dāvana sabiedrībai ar mērķi sagādāt cilvēkiem prieku.

Pirms gada jau rakstījām, ka pērn vasarā Bērziņu ģimene saulespuķu “dārzu” izveidoja laukā Smiltenes pilsētas pievārtē – autoceļa Smiltene–Valka malā, aiz egļu stādījumiem (pie pagrieziena uz Jaunbilsku) – savā ziņā kā eksperimentu. Tas attaisnojās, saulespuķes auga labi, ļaudīm ziedi patika, un tā nu šovasar puķes savas dzeltenās “galvas” vērš pret sauli pie pašas “Stounhendžas”.

Šo saulespuķu lauku fotogrāfijās pirms dažām dienām iemūžināja arī fotogrāfs Edmunds Mitenieks no Valmieras. Uz  Smiltenes “Stounhendžu” ķert skaistus kadrus viņš brauc regulāri – tā darījis gan rudzupuķu ziedēšanas laikā, gan tad, kad no “Stounhendžas” kalna pavērās iespaidīga ainava uz ziemeļblāzmu.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Edmunds Mitenieks atzīst, ka Smiltenes “Stounhendža”, viņaprāt, ir īpaša vieta. “Kad aizbraucu fotografēt, vienalga, rudzupuķes vai saulespuķes, visi cilvēki, kurus tur satieku, ir tik emocionāli – smaidīgi, priecīgi un laimīgi. Taču man ir divējādas domas par to visu. Viens ir tas, ka  cilvēkiem ļoti patīk sakopta vieta, bet otrs – ir arī tādi cilvēki, kuri neciena citu darbu. Tajā dienā, kad aizbraucu bildēt saulespuķes, redzēju, ka sievietes griež ziedus. Labi, saprotu, vēl var griezt rudzupuķes uz Jāņiem, bet priekš kam saulespuķes, ja mājās vāzē tās stāvēs tikai divas vai trīs dienas?” pārdomās dalās Edmunds Mitenieks.

Acīm baudāms, ne līdzi ņemams prieks

Jau pērn Bērziņu ģimene pauda cerību, ka, saulespuķu lauka košumu baudot, ļaudis ievēros lauka malā novietotā plakāta aicinājumu: “Priecājies, meditē, bildējies kopā ar saulespuķu dārzu! Šoreiz ziedus nedrīkst griezt, jo tie ir ierobežotā daudzumā.”

Šovasar tāda plakāta nav, bet līdzīgu aicinājumu sarunā ar “Ziemeļlatviju” tagad pauž smilteniete Ineta Groza. Arī viņa nesen priecājās par “Stounhendžas” saulespuķu lauka skaistumu un teic – bijušas tik jaukas emocijas, ka vakarā nav varējusi aiziet projām no lauka, gribējies uzkavēties ilgāk, vērojot saulrieta krāsas uz saulespuķu fona.

“Ja tāds skaistums mums ir dots, tad vēlos, lai mēs visi to nosargātu un skatītu ar acīm, nevis nāktu ar nazi un grieztu ziedus. Ir lietas, kas mums dotas redzēt un piedzīvot. Tas ir acīm baudāms prieks,” uzsver Ineta Groza.

Tas tiešām ir prieks gan bērniem, gan pieaugušajiem – piekrīt Variņu pagasta iedzīvotāja Madara Antēna. Par “Stounhendžas” saulespuķēm nesen priecājās visa viņas ģimene.

“Bērni bija priecīgi, izskraidījās un spēlēja paslēpes. Arī man ļoti patika. Bijām arī uz rudzupuķēm “Stounhendžā”. Jauki, ka ir tāda vieta, kur aizbraukt, sabildēties un bērniem parādīt. Jauki, ka īpašnieki saimnieko tā, lai prieks būtu visiem. Diemžēl ievērojām, ka apmeklētāju vidū bijuši arī sušķi, kuri atstājuši  pļaviņā  krūzītes un glāzītes,” piebilst Madara Antēna.

Savus sadzīves atkritumus katrs var paņemt līdzi, braucot projām. Saulespuķu lauka īpašnieki jau tā ir radījuši prieku citiem, cilvēku atstātā draza viņiem nav jālasa.