Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Tā vairs nav nabagmāja

Uzturēšanās maksa pansionātos kļūst arvien lielāka, bet brīvas vietas šādās iestādēs tik un tā ir liels retums, cilvēki uz tām gaida rindā. Nav brīnums, – kā lai pieaugušie bērni parūpējas par saviem nevarīgajiem vecākiem, ja pašiem jāstrādā līdz sirmam vecumam?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šogad tiesības uz valsts vecuma pensiju ir no 64 gadu un deviņu mēnešu vecuma. 2025. gadā pensijā varēs doties tikai no 65 gadu vecuma.

Jā, protams, likums “Par valsts pensijām” paredz tiesības pensionēties priekšlaicīgi – divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Tas nozīmē, ka šogad priekšlaicīgi pensionēties varēs tie, kuri sasnieguši 62 gadu un deviņu mēnešu vecumu. Taču ir būtiski zināt, – ātrāk pieprasot pensiju, tā visu turpmāko mūžu būs mazāka nekā tad, ja būtu nostrādāts līdz pilnam pensijas vecumam.

Papētot publiski pieejamo informāciju, var uzzināt, ka 1931. gada Latvijas Pensiju likumā kā pensionēšanās kritērijs biežāk minēts nevis vecums, bet gan darba stāžs. Ja minēts vecums, pārsvarā gadījumu tas ir 55 gadi. 55 gadu (sievietēm) un 60 gadu (vīriešiem) pensionēšanās vecums bija spēkā padomju laikā un arī atjaunotās Latvijas pirmajos neatkarības gados.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vēl veselam un spēcīgam cilvēkam tik agra pensionāra dzīve, kas saistīta ar izstāšanos no darba un ierastā dzīves ritma, nav nekāds vilinājums. Taču ģimenē var būt arī tādi apstākļi, kad ir svarīgi būt brīvam no algota darba, lai palīdzētu saviem ģimenes locekļiem, piemēram, auklēt mazbērnus vai kopt savus vecos vecākus, kuri paši nespēj sevi aprūpēt.

Un ģimenēs tas ir būtiski ne tikai no līdzcietības aspekta, bet arī finansiālu apsvērumu dēļ. Nesen “Ziemeļlatvijā” rakstīju, ka no šī gada 1. janvāra par uzturēšanos pansionātos, kā sarunvalodā dēvē sociālās aprūpes iestādes, to klientiem un viņu apgādniekiem – sirmgalvju pieaugušajiem bērniem – daudzviet ir jāmaksā vairāk, arī Smiltenes un Valkas novados. Piemēram, SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” uzturēšanās maksa sociālās aprūpes nodaļā vienam klientam mēnesī no 1. janvāra ir 1100 eiro (2023. gadā tie bija 860 eiro). Līdzīga tendence dažādu izmaksu kāpuma dēļ palielināt uzturēšanās maksu ir vērojama arī citās šādās iestādēs. Piemēram, sociālās aprūpes centrā “Ziemeļblāzma” Valkā uzturēšanās maksa mēnesī šogad ir 1020 eiro, Latvijas Sarkanā Krusta sociālās aprūpes centrā “Valka”– attiecīgi 985,80 eiro. Ja senioru bērniem tādas naudas nepavisam nav, palīdzību var meklēt pašvaldībā, kas izmaksas tad daļēji sedz no pašvaldības budžeta, iepriekš gan izvērtējot cilvēka maksātspēju. Taču, ja ar maksātspēju viss ir kārtībā, tad var sanākt tā, ka pieaugušais bērns strādā lielā mērā tam, lai no savas algas uzturētu mātes vai tēva izmitināšanu pansionātā. Jā, var jau ņemt viņus pie sevis un kopt pašiem, taču no savas pieredzes zinu, cik tas ir smagi, – tad visa dzīve diendienā gadiem ilgi ir pakārtota tikai nevarīgo vai slimo vecāku aprūpei. Par laiku sev var aizmirst, tāds pāri paliek minimāli, turklāt tāpat jāalgo kāds īslaicīgs pieskatītājs, kamēr bērni ir darbā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.