Smiltenes viduslaiku pils arhitektoniskajā inventerizācijā piedāvāti priekšlikumi pilsdrupu saglabāšanai

No 2023. gada maija līdz jūnijam pēc Smiltenes novada pašvaldības pasūtījuma SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veica Smiltenes viduslaiku pilsdrupu arhitektonisko inventarizāciju, kuras noslēgumā sagatavots pārskats par pils vēsturisko gājumu, raksturots drupu stāvoklis un izdarīti secinājumi par pašreizējo situāciju, kā arī izvirzīts priekšlikums mūru saglabāšanai.

Apskatītais objekts “Smiltenes viduslaiku pils” ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr. 2387, kā arī pils teritorijā atrodas trīs reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļi – pilsdrupas, Smiltenes muižas apbūve un parks.

Inventarizācijā sniegts Smiltenes viduslaiku pils vēsturiskais pārskats, kas liecina, ka pirmo reizi pils rakstītajos vēstures avotos minēta 1359. gadā. Objekta apkārtsiena celta vienā būvniecības periodā – 14. gs. otrajā pusē. Livonijas kara laikā, 1559. gadā, pils tikusi ieņemta un nodedzināta, bet 1560. gadā tajā iebrukts atkārtoti un pils nopostīta. Vēstures liecībās, kas datētas ar 17. gadsimta otro pusi, atrodams Smiltenes pils plāns, fasādes zīmējums un tuvākās apkārtnes karte, kurā pils attēlota bez jumta un ievērojamiem sienu mūra zudumiem. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā drupu teritorijā uzbūvētas ēkas, kas atrodas pils pagalmā un apskatāmas arī mūsdienās – muižas kungu ēka, muižas kalpu māja, saimniecības ēka. 1927. gadā Smiltenes pilsdrupas iekļautas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.

Pagājušā gadsimta 50. gados pils mūros esošajās trīs ēkās atradās zooveterinārā tehnikuma ēkas, bet kalna malās izvietoti apstādījumi. 60. gados pils teritorijā fiksēta blīva apbūve un dārzi, bet 70. gadu beigās – mehāniskās darbnīcas, kas darbojās arī pilsdrupu pagalmā un, papildinot tās ar citiem industriāliem faktoriem, atstāja uz pieminekļa stāvokli negatīvu ietekmi. Mehāniskās darbnīcas likvidētas un pils pagalms sakopts 1997. gadā, bet 2004. gadā pilsdrupas iekļautas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 100 apdraudētāko kultūras pieminekļu sarakstā, pēc kā 2005. gadā vairāki pils apkārtsienas fragmenti nosegti ar skārda jumtu – dakstiņu imitāciju, lai tos saglabātu.

Šī brīža arhitektoniskā situācija pilsdrupās – līdz mūsdienām, par spīti vēstures avotos minētajiem postījumiem un citiem negatīvās ietekmes faktoriem, saglabājušies 14. gadsimtā celtās Smiltenes pils apkārtsienas fragmenti ievērojamā apjomā, vislabāk līdz mūsdienām saglabājusies Smiltenes pils dienvidaustrumu siena.

Arhitektu un vēsturnieku grupa, veicot arhitektonisko inventarizāciju, secināja, ka izpratne par pils būvkonstrukcijām, būvvēsturi un funkciju var tikt pilnveidota, ja tiks turpināti arheoloģiskās izpētes darbi, īstenojot pazemes konstrukciju izpēti ar ģeoradaru vai tās atsedzot. Tāpat eksperti atzina, ka pils mūru virszemes daļām ir liels kultūrvēsturiskais potenciāls. Tomēr, pēc drupu apsekošanas un vizuālas saglabātības novērtēšanas, izdarīts secinājums, ka vairāki mūra konstrukciju fragmenti ir avārijās stāvoklī. Lai saglabātu pilsdrupas, izvirzīts priekšlikums par nepieciešamību veikt erodējošo konstrukciju konservāciju. Pirms tam nepieciešams sagatavot konservācijas projektu un teritorijas attīstības metu.

Pēc saņemtajiem priekšlikumiem, pašvaldība sekos atzinumā norādītajām rekomendācijām un mērķtiecīgi turpinās darbu pie Smiltenes pilsdrupu konservācijas. Šis ir viens no vairākiem pašvaldības īpašumā esošajiem kultūras mantojuma objektiem, kuru atjaunošanai vai konservācijai, pašvaldība plāno piesaistīt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes līdzfinansējumu.

Ar arhitektoniskās izpētes inventarizācijas dokumentu var iepazīties ŠEIT.

Informāciju sagatavoja: Beāte Putniņa, Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas speciāliste