Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Slavenais ķiploks – kas jāzina par tā īpašībām un lietošanu?

Foto: pixabay.com

Ķiploks ir viens no pirmajiem augiem, kas nāk prātā vīrusu un saaukstēšanās laikā. Tas ir slavens ar savām ārstnieciskajām īpašībām un spēcīgo garšu un aromātu. Taču vai zinām, kas tieši ir ķiploka īpašību pamatā? Un kādos gadījumos ieteicams uzmanīties no ķiploka? Konsultē sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Tiek uzskatīts, ka ķiploku dzimtene ir Centrālāzija, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Ir ziņas, ka ķiploki tika lietoti jau pirms daudziem gadu tūkstošiem. Senajā Ēģiptē un Romā ķiplokiem tika piedēvētas teju maģiskas spējas – tos izmantoja dažādos rituālos, lietoja uzturā, lai vairotu spēku, izturību, un piedēvēja dažādu ietekmi uz veselību. Ķiploka brīnumainās spējas ir pieminējis Hipokrāts, tās ir aprakstītas senajos eposos un rakstos.

Savukārt mūsu zemē ķiploks ieceļoja ar tirgotājiem jau kopš 12. gadsimta.

Kas vērtīgs ķiplokā?

No seniem laikiem ķiploku plaši izmanto gan tā ārstniecisko īpašību, gan garšas dēļ. Tā sastāvā ir ēteriskā eļļa, glikozīds alliīns, C vitamīns, B grupas vitamīni, karotīns, varš, fosfors, kalcijs, mangāns, selēns, fitosterīni, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Kad mēs ķiploka daiviņu sagriežam vai saspiežam, no alliīna enzīma allināzes ietekmē veidojas allicīns ar raksturīgo smaržu, pēc kuras mēs atpazīstam ķiploku.

Ķiplokam piemīt antioksidatīvas īpašības, tas stiprina imūnsistēmu, palīdz saglabāt veselīgu sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī samazināt asinsspiedienu, holesterīna un arī glikozes līmeni asinīs. Tāpat ķiploki palīdz uzturēt normālu homocisteīna līmeni asinīs, veicina gremošanu un uzlabo apetīti. Izsenis zināms par ķiploka pretvīrusu un antibakteriālajām īpašībām, tas palīdz atklepoties, tādēļ to izmanto gripas un saaukstēšanās laikā, arī profilaksei. Turklāt ķiplokam piemīt arī pretparazītu un pretsēnīšu iedarbība.

Uztura speciāliste Liene Sondore stāsta, ka ķiplokā esošajam savienojumam allicīnam piemīt pretvīrusu iedarbība un pretiekaisuma īpašības. Tādēļ tautas medicīnā ķiplokmaizītes, ķiplokus medū, kopā ar dzērvenēm, brūklenēm un citos ēdienos pastiprināti sāk lietot tieši mitrajā, aukstajā laikā. Ķiplokiem izsenis tiek piedēvētas teju brīnumainas spējas daudzu neinfekciju slimību profilaksē, savukārt mūsdienās ķiploki un tajos esošie savienojumi tiek pētīti onkoloģisko slimību , sirds un asinsvadu slimību profilaksē, kā arī veselīga izskata un veselas ādas profilaksē.

Ķiploks ikdienas uzturā

Svarīgi paturēt prātā, ka termiskās apstrādes laikā vērtīgie savienojumi ķiplokos, īpaši C vitamīns, zūd, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Lai šos procesus mazinātu, pievienojiet ķiplokus ēdienam pagatavošanas beigās. Tas attiecas uz zupām, sautējumiem un citiem ēdieniem – pievienojiet katlā svaigi sarīvētu ķiploka daiviņu, samaisiet un pasniedziet.

Ja pēc ķiploku ēšanas rodas nepatīkama elpa, to var mazināt, uzdzerot piparmētru tēju, apēdot kādu citrusaugli vai pakošļājot apelsīna, citrona miziņas vai uzdzerot kafiju.

Svarīgi būtu ķiplokus ziemas laikā uzturā lietot arī svaigus, jo tajos esošais sēra savienojums allicīns ir gaistošs. Piemēram, pagatavojiet rudzu maizes šķēlīti ar plāni sagrieztām ķiploku daiviņām!

Atcerieties! Notīrīti ķiploki ir jālieto uzturā uzreiz. Turklāt, lai gūtu labumu veselībai no ķiplokos esošajām vielām, tie uzturā ir jālieto regulāri.

Piesardzība, kas jāievēro!

Klīniskā farmaceite I. Priedniece stāsta, ka uzturā var lietot 1-2 daiviņas ķiploka dienā. Taču ķiplokus neiesaka, ja ir kuņģa un zarnu trakta iekaisums, nieru un aknu saslimšanas. Tie var izsaukt alerģiskas reakcijas, un pārmērīga lietošana kairina gremošanas traktu, izsauc caureju un var palielināt asiņošanas risku. Ķiplokiem iespējama mijiedarbība ar medikamentiem, piemēram, nesteroīdajiem pretiekaisuma un antitrombotiskajiem līdzekļiem, var pieaugt asiņošanas risks.

Tautas medicīnā tiek ieteiktas pāris daiviņas dienā. Vienlaikus jāņem vērā, ka ķiploku lietošana uzturā ir individuāla, jo tie var kairināt kuņģa zarnu gļotādu, veicināt dedzināšanas sajūtu, atraugas – taču arī šīs reakcijas ir ļoti individuālas, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Ja ir kādas hroniskas saslimšanas vai lietojat zāles, vienmēr konsultējieties ar savu ārstu par ķiploku lietošanu.

Arī par mazu bērnu ēdināšanu vienmēr ir jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu un uztura speciālistu. Bērnam no gada vecuma rudens un ziemas periodā pie ēdiena var pievienot ķiploka “mikrogabaliņu” ēdiena gatavošanas laikā.

Ķiploks veselībai un skaistumam

Klīniskā farmaceite I. Priedniece skaidro, ka ķiploka vērtīgās vielas varam uzņemt dažādos veidos. Piemēram, nopērkama ir ķiploku eļļa šķidrā veidā vai kapsulās, arī ekstrakts kapsulās vai tabletēs, kas ir pieejamas arī bez smaržas vai garšas.

Ķiploku ekstraktu izmanto uztura bagātinātāju sastāvā, kas domāti sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, imūnsistēmas atbalstam, aknu darbībai un zarnu mikroflorai.

Ķiploku izmanto arī ārīgi skaistumkopšanas receptēs matu un ādas kopšanai, piemēram, pret blaugznām, matu izkrišanu, kārpām, varžacīm. Jāņem vērā, ka šīs metodes pielietojamas uzmanīgi un atbilstoši norādēm, jo ir ziņots par ādas kairinājumu un apdegumiem!

Informāciju sagatavoja: Agnija Greiziņa, mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.