Pavasara (ne)būšanas

Pirms neilga laika paziņa atklāja, ka, baudot pavasari, bijusi pastaigā gar upi un izstaigājusi meža takas. Pārnākusi mājās un konstatējusi pirmo piesūkušos ērci. Nekā pārsteidzoša, līdz ar pamatīgi siltajiem laikapstākļiem, kādus vēl novērojām pagājušajā nedēļā, ērces ir manāmi aktivizējušās. Bet kā var dabūt ērci, neizejot no mājas? Un kā vēl var, ja mājās ir četrkājainie draugi.

Tajā brīdī, kad savam četrkājainajam draugam pēc āra pastaigas pamanies spalvās ieraudzīt nejauko kukaini, atbildīgi saimnieki domā, kā mīluli pasargāt un sāk meklēt risinājumus.

Nonākot tādā situācijā, devos uz zooveikalu, tur cīņai ar ērcēm bija tikai vienas firmas piedāvājums – pilieni un kakla siksnas mājdzīvniekiem. Īsti nezinot, kas derēs mūsu gadījumā, kaķim tomēr izvēlos ap kaklu liekamo, bet sunim – pilināmo līdzekli. Atnākot mājās, viss tiek izdarīts, kā instrukcijā minēts, vajadzētu nostrādāt, firma esot laba un neba šie “brīnumlīdzekļi” maksā kapeikas.

Paiet dažas dienas, skatos, kaut kas sunim rāpo pa kažoku. Kā tad, ērce! Tā ātri tiek notverta un iznīcināta. Un tavu brīnumu! Spalvās kakla rajonā tiek sataustīta vēl viena ērce, kas jau krietni piesūkusies un pieņēmusies izmēros. Pieaicinot papildspēkus, veiksmīgi izdodas to dabūt ārā. Tikmēr procedūras laikā gar acīm jau atkal pavīdēja kas līdzīgs ērcei, bet, pārmeklējot kažoku, nekā nav.

Kādu brīdi vēlāk jūtu – sānā kaut kas niez. Sataustu mazu pumpu, eju pie spoguļa un, še tev, pieķērusies ērce. Tā būs izmantojusi brīdi, kad sniedzu palīdzību mājdzīvniekam, meklēdama jaunu upuri. Tavu laimi, ka ērce tika pamanīta ļoti ātri, vēl nespēdama piesūkties, viegli padevās izvilkšanas procedūrai. Ne jau pirmoreiz dzīvē saskaros ar pieķērušos ērci, bet vienalga joki mazi ar tiem kukaiņiem.

Ja pret ērču encefalītu var vakcinēties un tā sevi pasargāt (kas, protams, ir izdarīts), tad sastapšanās ar Laimas slimību ir likteņa varā. Pirmajās dienās bija gan apsārtums, gan koduma vieta niezēja, tas radīja bažīgu, bet tā tomēr varot būt. Bet vienalga visu zinošajā internetā tiek meklēta informācija, kādi simptomi, iespējami scenāriji var piemeklēt pēc kukaiņa koduma. Un tad, kad esi to visu sadomājies, uz nervu pamata vien var parādīties dažādi simptomi.

Tāpēc vienmēr esmu domājusi, cik droši un laimīgi var justies cilvēki, kuriem ģimenes lokā ir kāds mediķis. Par medicīniskiem jautājumiem zinošs cilvēks, kurš vienkārši var uzklausīt, sniegt racionālu padomu kādā situācijā, nevis kā māte “Google” radīt tikai lielāku stresu. Vienmēr jau var zvanīt savam ģimenes ārstam un parunāties, bet viņiem jau tāpat rindā gaida cilvēki, kuri tajā brīdī vērsušies pie daktera ar daudz nopietnākām problēmām.

Ne jau ērces kādu ir atturējušas no iešanas dabā un kur nu vēl no kopīgas talkošanas. Rīt visā Latvijā grābsim pērnās lapas, bridīsim pa grāvmalām un krūmājiem un atcerēsimies, ka tieši tādās vietās tīri labi patīk mitināties kukaiņiem. Tāpēc būsim vērīgi.

Kas attiecas uz suni, būs vien jādodas pie vetārsta. Pēc zinātāju stāstītā, daudz efektīvāku aizsardzību ērču sezonā var sniegt potes, kuras pieejamas veterinārajās klīnikās.