Pamatskola notur stabilu skolēnu skaitu

Vai administratīvi teritoriālā reforma un novada centra maiņa ietekmē skolas izvēli? Kā liecina Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas pieredze, jauniešu vilkme uz jaunizveidotā Smiltenes novada centru netiek novērota.

Proti, aizvadītajā gadā šīs skolas jaunieši pēc 9. klases beigšanas neizvēlējās Smiltenes novada vidusskolu, taču iepriekšējos gados bija  jaunieši, kuri izvēlējās un veiksmīgi turpina izglītību Smiltenes vidusskolā. Tiesa, arī pērn Smiltenes vidusskolā bija plānojuši iestāties četri jaunieši, taču viņi pēkšņi domas mainīja.

Aizvadītajā gadā D. Ozoliņa Apes vidusskola pārtapa par Apes pamatskolu. “Mums bija ļoti laba vidusskola, bet ir tā, kā ir, nevarējām nodrošināt izglītības likuma prasības, kas attiecas uz skolēnu skaitu. Proti, pēdējā gadā vidusskolā mums bija tikai trīs audzēkņi. No tiem viens devās strādāt, bet divi bērni aizgāja uz tehnikumiem. Labā ziņa ir tā, ka vidējais skolēnu skaits mums ir stabils. Proti, tas tagad saglabājas līdzīgs, kā bija vidusskolas laikā. Un tas mums ir nemainīgs kādus sešus gadus. Tie ir 130 skolēni. Liela nozīme ir tam, ka esam tuvu Igaunijas robežai, jo tur ir darbavietas. Daudziem vecāki strādā aiz mūsu valsts robežas. Ja nebūtu darba iespēju, attiecīgi mazāk arī ģimeņu ar bērniem un arī skola tad izjustu to skaudrāk,” uzskata D. Ozoliņa Apes pamatskolas direktore Dina Meistere.

Lielākā daļa izvēlas tehnikumus

No D. Ozoliņa Apes pamatskolas 65% jauniešu pēc pamatizglītības iegūšanas izvēlējušies tehnikumus, bet uz vidējās izglītības iestādēm attiecīgi devušies 35% bērnu. Tie bijuši 14 absolventi, kuri izvēlējušies tādas mācību iestādes kā Vid­zemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums (Cēsīs), Mārupes Valsts ģimnāzija, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Valmieras 5. vidusskola, Valmieras Pārgaujas vidusskola.

Jaunieši izvēlējās mācību iestādes, kuras atbilst viņu spējām un interesēm. Agrāk izvēlējās mācību iestādes, kuras atrodas tuvāk dzīvesvietai, daudzi puiši un meitenes devās uz Smilteni apgūt arodu, tagad vairākums dodas tālāk. Tiek ņemti vērā citi kritēriji. Līdzīgi ir ar Alūksni. Lai gan vēsturiski esam bijuši arī Alūksnes novadā, vairāku gadu griezumā uz turieni aizgājuši mācīties vien daži bērni no mūsu skolas,” atklāj direktore un piebilst, ka atsevišķos gadījumos lomu nospēlē arī ģimenes apstākļi, iespēja dzīvot labiekārtotos internātos vai izmantot radu piedāvājumu, pārcelšanās. Ja tā ir cita pilsēta, tad attiecīgi tiek izvēlēta mācību iestāde, kas atrodas tur.

Viņa vērtē, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas ir radies iespaids, ka pamatskolas nedaudz tiek atstātas novārtā, ka šobrīd vairāk tiek lolota un celta saulītē Smiltenes vidusskola, kas arī ir likumsakarīgi, jo tur ir lielākais skolēnu skaits un iespēja popularizēt Smiltenes vārdu valstī. “Tomēr, kā vēsturē redzam, no laukiem ir nākuši diži vīri, kuri mainījuši ne tikai novada, bet arī valsts virzību. Tā ir mana subjektīva sajūta, taču tas nenozīmē, ka tā būs paliekoša, jo esam tikai ceļa sākumā – pagājis neilgs laiks kopš Apes pievienošanās Smiltenes novadam, tāpēc daudzas lietas vēl noteikti neesam izpratuši līdz galam. Ceru, ka izglītības jomā jaunās pašvaldības paspārnē pamatskolas un profesionālās ievirzes skolas netiks atstātas novārtā,” papildina D. Meistere un min vēl kādu būtisku aspektu, kas ar katru gadu kļūst arvien aktuālāks. Un tā ir jaunu speciālistu pedagogu piesaiste skolām. Viņa skaidro: “Situācija ir tāda, ka vairums skolotāju ir ar 25 un vairāk gadu darba stāžu, ļoti  profesionāli, spēcīgi savā jomā, bet pēc desmit gadiem viņi būs pirmspensijas vecumā. Nepateikšu procentuāli, bet tie ir skolotāji vecumā piecdesmit plus. Arī mūsu skola nav izņēmums. Nākotnē jauno kadru katastrofāli trūks. Tas būtu jautājums visai sabiedrībai, tai skaitā pašvaldībām. Kas strādās skolās, kā piesaistīt skolām?”

Jāmin, ka patlaban mācību iestādē 9. klasē mācās 17 bērni, kuri turpmāko pusgadu paralēli mācībām prātos, par ko mācīties, uz kuru pilsētu doties pēc jaunām zināšanām.

Jauniešu pieredze

Arī Dārta Elīza Bērziņa no Apes izvēli pamatā balstījusi uz mērķi, ko vēlas sasniegt. Šobrīd viņa mācās Valmieras Viestura vidusskolas 10.a klasē. “Izvēlējos iet mācīties uz teātra klasi tikai tāpēc, ka šobrīd jaunajā mācību saturā ir izvēļu grozi. Sākotnēji plānoju doties mācīties uz Smiltenes vidusskolu, bet īsti neredzēju sevi kādā no virzieniem,” atklāj jauniete, kura uz skatuves bijusi jau no bērnības, un tā meitenei ir ļoti tuva. “Tieši tāpēc izvēlējos Valmieru. Manā vērtējumā tā ir lieliska skola, kurā pilnveidot un attīstīt sevi, uzdrīkstēties un nebaidīties pamēģināt ko jaunu. Šobrīd ir laiks, kad ir ļoti liela nozīme komunikācijai, un to mums arī māca. Ir jāmāk komunicēt un literāri pareizi runāt, kas ir ļoti svarīgi. Mums māca novērtēt kultūru, izprast, spēt baudīt un sajust to,” viņa saka.

Dārta atzīst, ka nokļūšana skolā nav vienkārša. Ja jābrauc ar sabiedrisko transportu, tad visbiežāk sanāk braukt ar pārsēšanos Smiltenē, kur attiecīgi jāgaida kādas 40 minūtes. “Izbraukāt nav ļoti viegli, bet ar to rēķinājos, izvēloties Valmieru. Kādu nedēļu uz skolu aizved vecāki, kādu nedēļu braucu ar autobusu, dažreiz ar kādu pazīstamo, kas arī mācās Valmierā,” paskaidro Dārta un uzsver, ka ne mazāk būtiski – Valmierā jauniešiem ir daudz dažādu iespēju, ko darīt brīvajā laikā. Piemēram, viņa ārpus mācībām dodas uz Valmieras sporta skolu, kur apmeklē nodarbības vieglatlētikā. Saistoša ir arī dzīve kopmītnēs: “Es dzīvoju Ausekļa ielas kopmītnēs, kuras ir atjaunotas. Tur ir silti, skaisti, mājīgi un patīkami.”

Savukārt Dāvids no Raunas pēc Raunas pamatskolas beigšanas ir devies mācīties uz Vidzemes dizaina un tehnoloģiju tehnikumu Priekuļos. Tika izskatīti arī citi varianti, piemēram, Cēsu Pilsētas vidusskola. “Mācību iestādi izvēlējāmies tādu, kur piedāvā profesiju. Tā bija mana iniciatīva, lai dēls iegūst vidējo izglītību kopā ar profesiju. Profesija bija aptuveni skaidra (viņš mācās par datoru sistēmu tehniķi), un tādu Vidzemē piedāvāja tikai šajā skolā, kas ir gana tuvu mūsu dzīvesvietai,” pastāsta viņa mamma Elīna Gābere. Ģimenei bijis svarīgi, lai dēls varētu izmantot sabiedrisko transportu. Šobrīd gan no rītiem tas kursē neērtā laikā. “Lai gan tagad skaitāmies Smiltenes novadā, lielākoties dažādās darīšanās dodamies uz Cēsīm. Ar vienu izņēmumu – uz Smilteni dodamies tikai uz Vidzemes reģiona ģimeņu atbalsta centru, jo pārstāvam audžuğimeņu kustību. Kopumā gan par pievienošanos Smiltenes novadam vēl ir grūti spriest, jo ir pagājis īss laiks. Ir vairākas lietas, kas neapmierina, bet gan jau ir arī labās lietas un ieguvumi, bet tās vēl neesam sev atklājuši,” viņa papildina.

Jāmin, ka no Raunas pamatskolas pērnā gada 9. klases absolventiem (kopskaitā 15 absolventi) izglītību Smiltenes novadā turpina viens bērns, kurš iestājies Smiltenes tehnikumā.  

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Pamatskola notur stabilu skolēnu skaitu” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija”  redakcija.

#SIF_MAF