Lauku olu uzvaras gājiens

Pirms Lieldienām pieprasījums pēc olām manāmi pieaug. Arī šis gads nav izņēmums, atzīst pašmāju olu ražotāji. Vistkopji uzsver, ka daudz ko nosaka cilvēku pirktspēja, tāpēc šo produktu ne visi var atļauties iegādāties pa tiešo no vietējiem audzētājiem.

“Lieldienu tuvošanos mūsu saimniecībā noteikti var just. Šajā laikā pieaug interese par lauku olām, īpaši baltām. Arī pasūtījumu ir kļuvis vairāk – gan no pastāvīgajiem klientiem, gan no jauniem pircējiem, kas meklē kvalitatīvu vietējo pārtiku. Kā katru gadu, pieprasījums pēc olām pārsniedz mūsu piedāvājumu, tāpēc aicinām mūsu klientus pieteikties laikus, lai Lieldienu galdā būtu tikai labākais,” laikrakstam atzīst Ērģemes pagasta saimniecības “Indrānu Dārzi” pārdošanas speciāliste Viktorija Tabakurska.

Šobrīd mūsu saimniecībā ir aptuveni 300 dējējvistas, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu ģimenes vajadzības. Jau vairāku gadu garumā Ērģemes pagastā izloloto vistu olas aizceļo uz Rīgu, bet ir arī vietējie, kuri iegādājas produkciju uz vietas saimniecībā.

Saimniecībā tiek audzētas dažādu šķirņu vistas, tāpēc arī olas ir dažādās nokrāsās, galvenokārt gaišos toņos. Lieldienu svinēšanas tradīcijas viņu ģimenē ir līdzīgas kā citiem, taču ir arī kas atšķirīgs – jau kādu laiku viņi majonēzi nepērk, bet gatavo paši.

“Mājās gatavota majonēze mums tiešām ir iecienīta, īpaši svētku reizēs vai tad, kad gribas pievienot ko īpašu ikdienas maltītei. Laiku tai, par laimi, nevajag daudz, visa gatavošana aizņem aptuveni trīs minūtes, ja ir pieejamas svaigas olas un pārējās sastāvdaļas. Garša ir pavisam cita nekā veikalā pērkamajai – dabīga, maiga un īsta! Izcila garša, ko var pilnveidot ar dažādām garšvielām vai dārzeņu pulveriem un būs visdažādākie garšu salikumi,” atklāj Viktorija un ir gatava dalīties majonēzes pagatavošanas receptē arī ar lasītājiem.

Klasiskais variants: vajadzēs 2 olas, 300 ml augu eļļas, vienu tējkaroti cukura, pustējkaroti sāls, vienu tējkaroti sinepju, vienu ēdamkaroti svaigas citrona sulas. “Mēs izmantojam rokas blenderi. Blendera glāzē ieleju eļļu (precīzi līdz atzīmei 300 ml), uzmanīgi sasitot čaumalu, pievienoju divas svaigas olas – dzeltenumam jābūt veselam. Tad pievienoju cukuru, sāli un sinepes. Ar blendera kātu piespiežu olu dzeltenumus pie glāzes apakšas un sāku kult. Kas svarīgi, lai viss izdotos – dzeltenumus tur piespiestus tik ilgi, kamēr no apakšas sāk parādīties bieza majonēze. Kad pēc skaņas dzirdam, ka blenderis sāk tā kā buksēt, lēnām velkam blendera rokturi uz augšu un atkal gaidām šo skaņu un tā līdz pašai augšai. Aptuvenais laiks šajā procesā ir kādas divas minūtes. Beigās izspiežu citronu un visu uzmanīgi samaisu. Un gatavs! Teikšu godīgi, majonēze pirmajā reizē var nesanākt, tas ir no sērijas ar pankūku cepšanu. Tas ir pilnīgi normāli, bet otrajā un trešajā reizē būs arvien labāk,” viņa uzsver un atklāj, ka Lieldienas viņu ģimenē bieži tiek svinētas divreiz.

“Esam pareizticīgie. Ierasti svinam Lieldienas gan pēc pareizticīgo, gan pēc katoļu tradīcijām. Šogad ir īpašs gadījums, jo Lieldienas iekrīt visiem reizē. Tas savā ziņā ir patīkami, kopīgs svētku gars pilnīgi visiem,” secina Viktorija.

Raunas pagasta saimniecībā “Jaun-Ieviņas” ražo bioloģiskās olas. Līdz ar gaidāmajām Lieldienām būtiskas izmaiņas šajā laikā nav jūtamas, jo cenas un piedāvājuma ziņā bioloģiskās olas ir nišas produkts, kur klientu bāze galvenokārt balstās uz pastāvīgajiem kundēm.

“Noteikti, tuvojoties Lieldienām, būtiski pieaug pieprasījums. Primāri nodrošinām pastāvīgo klientu loku, kas mums ir gadiem. Taču sezonalitāti arī mazdrusciņ izjūtam, ja līdz šim kāds ņēma piecas vai septiņas pakas olu reizē, tad uz svētkiem paņem kādu paciņu vairāk. Līdz ar to īsi pirms Lieldienām to, kas saražots, arī veiksmīgi notirgojam,” atklāj “Jaun-Ieviņu” saimniece Ineta Rudzīte.

Saimniecībā ir vairāk nekā 350 dējējvistu. Ik dienu sanāk ap 200 olu, kuras jānotirgo. Pašreizējos apstākļos par paplašināšanos saimnieki nedomā, jo jau tagad putnkopībā nav vienkārši savilkt galus. Liekot kopā visas izmaksas un resursus, mazāk par trīsarpus eiro olas nemaksā. “Par šādu cenu varam atļauties tirgot tikai uz vietas, klientiem Rīgā nākas prasīt nedaudz vairāk, jo jārēķina arī ceļa izmaksas. Kur mūsu ražotās olas var iegādāties Smiltenes novadā? Nekur. Tikai uz vietas. Nav šeit tādas pirktspējas, tāpēc realizējam galvenokārt Rīgas pircējiem. Ceturtdien brauksim uz Rīgu, vedīsim “Rimi” “Klēts” veikaliem. Piedāvājumā būs arī krāsainās vistu olas, kas parasti uzrunā klientus vairāk tieši Lieldienu laikā. Kāds varbūt paņems ekskluzīvāku olu kastīti svētku galdam, tā teikt, dažādībai. Tad tikai pāris dienas pirms svētkiem redzēsim, vai uz svētkiem cilvēkiem būs interese pārtikas grozā ielikt un svētku reizē celt galdā arī kaut ko no bioloģiskās produkcijas piedāvājuma.

Redzam, kas notiek lielveikalos, – tur ievesto olu kastīti var atrast par zemāku cenu, un ne visi aizdomājas par to, no kurienes tā ir un ko nozīmē šāda konkurence mūsu pašu zemniekiem. Kā piemērs – ekoveikaliņi. Tur piedāvājums ir pietiekami liels, bet jautājums, kā to visu notirgot. Tāda sajūta, ka pirktspēja samazinās, tostarp arī to klientu lokā, kuri līdz šim cītīgi atbalstījuši bioloģiskās pārtikas ražotājus. Katrs jau skatās savā maciņā, ko var atļauties,” saka I. Rudzīte.

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.