
FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Latvijā no 5. marta līdz 17. aprīlim norisinājās skolēnu tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudes skates, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem – deju lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”, skatuviskās dejas uzvedumam “Viedvasara” un noslēguma koncertam “TEAUST”.
Koprepertuāra dejas apgūst un svētkiem gatavojas 20 774 dejotāji no 915 deju kolektīviem. Pārbaudes skates notika 42 vietās, arī Smiltenē.
Pēdējā reize bija pirms desmit gadiem
Smiltenes Kultūras centrā 15. aprīlī norisinājās Smiltenes un Valkas novadu skolēnu tautas deju kolektīvu repertuāra pārbaudes skate, kurā piedalījās arī Cēsu novada Jaunpiebalgas vidusskolas bērnu deju kolektīvs “Piebaldzēni”.
Skati rīkoja XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatore Valsts izglītības attīstības aģentūra un Smiltenes Bērnu un jauniešu interešu izglītības centrs sadarbībā ar Smiltenes Kultūras centru un Smiltenes tehnikumu.

Dzīvespriecīgi, koši, enerģiski, – tādi uz skatuves bija pavisam 20 skolēnu deju kolektīvi. Viņus vērtēja: vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ērglis (horeogrāfs, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” virsvadītājs, skatuviskās dejas uzveduma “Viedvasara” mākslinieciskais vadītājs, Tautas deju ansambļa “Teiksma” mākslinieciskais vadītājs), Dāvis Ērglis (horeogrāfs, deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” virsvadītājs, skatuviskās dejas uzveduma “Viedvasara” horeogrāfs, Ādažu kultūras nama Tautas deju ansambļa “Sprigulītis” mākslinieciskais vadītājs), Arvils Noviks (horeogrāfs, deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” virsvadītājs, Dobeles novada skolu jaunatnes deju kolektīvu virsvadītājs un Krimūnu tautas nama bērnu deju kolektīva “Bitītes” vadītājs), Iluta Mistre (horeogrāfe, deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” virsvadītāja, Lielvārdes deju kolektīva “Pūpolītis” mākslinieciskā vadītāja), Zanda Mūrniece (horeogrāfe, tautas deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” projekta vadītāja un virsvadītāja).
Katra kolektīva sniegumu komisija novērtēja ar dažādu pakāpju diplomiem atbilstoši iegūtajam punktu skaitam un pateicās dejotājiem par patieso, nesamāksloto sniegumu uz skatuves un par to, ka viņi nāk uz mēģinājumiem, lai turpinātu tautas dejas tradīcijas, ko nodot nākamajām paaudzēm, kā arī izteica pateicību kolektīvu vadītājām.
Pēc skates sarunā ar “Ziemeļlatviju” vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ērglis pauda prieku, ka “Covid-19” pandēmijas izraisītā ilgā pauze skolēnu dziesmu un deju svētku rīkošanā nav pārrāvusi šo svētku tradīciju.
“Pēdējo reizi stadionā “Daugava” tikāmies pirms desmit gadiem, un to piedzīvoja varbūt daži tagadējie 10.–12. klašu skolēni. Pārējiem skolēnu dziesmu un deju svētki ir kaut kas jauns, vēl nepiedzīvots. Neskatoties uz to visu, no pārbaudes skatēm varam saprast, ka dalībnieku skaits īpaši mazāks nav. Tas rada patīkamu iespaidu, ka nākotnē pieaugušo svētki būs,” ir gandarīts Jānis Ērglis.
Taujāts, kā vērtē koprepertuāra pārbaudes skatē Smiltenē redzētos skolēnu kolektīvus, viņš atteic, ka kopējais vērtējums ir pozitīvs, – bērni kopumā dejo ļoti labi, kolektīvu vadītājas ir apzinīgi strādājušas.
“Tas vēsta par to, ka mirklis, lai tiktu uz svētkiem Rīgā, ir ļoti svarīgs gan pašiem bērniem, gan viņu vadītājām. Viens no galvenajiem kritērijiem, ko ņēmām vērā, ir tas, vai kolektīvi ir iemācījušies koprepertuāra dejas (tam tika doti divi gadi – redakcijas piezīme). Skatījāmies horeogrāfisko un māksliniecisko izpildījumu, precizitāti, muzikalitāti, tautas tērpu (tā valkāšanas kultūru – redakcijas piezīme), kopiespaidu. Tas viss summējoties veidoja atzīmi un žūrijas komisijas vērtējumu. Viss liecina par to, ka Smiltenē turpinās tradīcijas no tā laika, kad te bija ļoti spēcīgi tautas deju kolektīvi un spēcīgi pedagogi. Laikam ejot, ir nomainījusies paaudze, un gan paši dejotāji, gan pedagogi, kuri viņus māca, vēl joprojām ir ļoti labā, augstā līmenī. Tas priecē,” uzsver Jānis Ērglis.
Svētku dalībniekus paziņos pēc 10. maija
Smiltenes novada deju apriņķa virsvadītāja Ieva Atare (viņa ir arī Smiltenes Bērnu un jauniešu interešu izglītības centra “Buciņu” un “Buku studijas” vadītāja) sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic, ka, viņasprāt, žūrija visus kolektīvus skatē novērtēja adekvāti, – kā kolektīvi dejoja, tādi ir arī rezultāti.
“Esmu ļoti gandarīta par savu dejotāju sniegumu. Īpaši priecājos par saviem 3. klases “Buciņiem”, kuri cītīgi strādā visos mēģinājumos, nenobijās un parādīja sniegumu arī skatē (šis kolektīvs skatē saņēma vislielāko punktu skaitu – redakcijas piezīme),” priecājas Ieva Atare.
Vairāk foto no skates Smiltenē – www.ziemellatvija.lv.
To Latvijas skolēnu tautas deju kolektīvu saraksts, kuri tiek uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, tiks izziņots līdz 10. maijam, kad žūrija būs apzinājusi un izvērtējusi kopējo līmeni, “Ziemeļlatviju” informē Linda Ertmane, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja.
Deju lielkoncerts “Es atvēru Laimas dārzu” notiks 11. un 12. jūlijā Daugavas stadionā. Programmā iekļautas 23 dejas, kuras veidojuši 20 dažādu paaudžu horeogrāfi.
Skatuviskās dejas uzvedums “Viedvasara” norisināsies “Xiaomi Arēnā” 5. jūlijā. Iestudējuma saturu veido latviešu tautasdziesmās balstīts tekstuālais materiāls, 23 jaunradītas horeogrāfijas un tautiskās noskaņās sakņota laikmetīga mūzika. Iecerēts, ka stāstu izdejos ap 3200 Latvijas dejotāju no 160 deju kolektīviem. Skatē Smiltenē dejas no “Viedvasaras” repertuāra izdejoja Smiltenes Bērnu un jauniešu interešu izglītības centra “Buciņi” (3. klases, 4. klases un 7.–8. klašu kolektīvi).
REZULTĀTI
Smiltenes un Valkas novadu skolēnu tautas deju kolektīvu repertuāra pārbaudes skate
1.–2. klašu grupā
Smiltenes Bērnu un jauniešu interešu izglītības centra (BJIIC) “Buciņi”, 2. klase (vadītāja Ieva Atare, deju pedagoģe Annija Veidemane) – 43,8 punkti, I pakāpes diploms;
1.–4. klašu grupā
Smiltenes BJIIC “Buciņi”, 2.–4. klase (vadītāja Ieva Atare, deju pedagoģe Annija Veidemane) – 44,5 punkti, I pakāpes diploms;
Apes Kultūras centra “Nebēdnieki” (vadītāja Dace Ķelpe) – 41,2 punkti, I pakāpes diploms;
Raunas pamatskolas “Rakari” (vadītāja Madara Podniece) – 39,7 punkti, II pakāpes diploms;
Palsmanes pamatskolas “Mazais brālis” (vadītāja Aija Zeibote) – 32,5 punkti, III pakāpes diploms;
Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas “Atzelīte” (vadītāja Eva Kauliņa”) – 30,7 punkti, III pakāpes diploms.
3.–4. klašu grupā
Smiltenes BJIIC “Buciņi” 3. klase (vadītāja Ieva Atare, deju pedagoģe Annija Veidemane) – 47,5 punkti, augstākās pakāpes diploms.
3.–6. klašu grupā
Smiltenes BJIIC “Buciņi”, 4. klase (vadītāja Ieva Atare, deju pedagoģe Annija Veidemane) – 45 punkti, augstākās pakāpes diploms;
Valkas novada Bērnu un jauniešu centra (BJC) “Mice” “Vainadziņš” (vadītāja Inga Aleksejeva) – 43,3 punkti, I pakāpes diploms;
Cēsu novada Jaunpiebalgas vidusskolas “Piebaldzēni” (vadītāja Lāsma Skutāne) – 41,7 punkti, I pakāpes diploms.
5.–9. klašu grupā
Smiltenes BJIIC “Buciņi”, 5.–7. klase (vadītāja Ieva Atare, deju pedagoģe Annija Veidemane) – 43 punkti, I pakāpes diploms;
Apes Kultūras centra “Nebēdnieki” (vadītāja Dace Ķelpe) – 42,2 punkti, I pakāpes diploms;
Smiltenes BJIIC “Dadzīši” (vadītāja Marita Rieksta-Krivjonoka) – 40,5 punkti, I pakāpes diploms.
7.–9. klašu grupā
Smiltenes BJIIC “Buciņi”, 7.–8. klase (vadītāja Ieva Atare, deju pedagoģe Annija Veidemane) – 43,7 punkti, I pakāpes diploms;
Grundzāles kultūras nama “Rieda” (vadītāja Inga Ķestere) – 37,8 punkti, II pakāpes diploms;
Valkas novada BJC “Mice” “Vendīga studija” (vadītāja Vineta Skutāne) – 36,3 punkti, II pakāpes diploms.
10.–12. klašu grupā
Smiltenes BJIIC “Buku studija” (vadītāja Ieva Atare, deju pedagoģe Annija Veidemane) – 43,7 punkti, I pakāpes diploms;
Valkas novada BJC “Mice” “Vendīgs” (vadītāja Vineta Skutāne) – 38,5 punkti, II pakāpes diploms;
Smiltenes tehnikuma “Amatnieki” (vadītāja Anda Kalniņa) – 36,5 punkti, II pakāpes diploms.
Cik kopskaitā ir Valkas novadU? Senos laikos latvieši līdzīgos gadījumos vienskaitli lietoja(atšķirībā no krieviem), Tas gan bija dikti sen, vēl pirms 57gadiem, kad skolu beidzu, varbūt gramatika mainījusies?