Izsolē pārdos pili un ugunsdzēsības depo ēku

Izsolē drīzumā nonāks divi Smiltenes novada pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi, kas var piesaistīt uzmanību gan sava nozīmīguma, gan atrašanās vietas dēļ. Tie ir “Gaujienas Jaunā pils” (Gaujienas muižas pils ēka) un bijušais ugunsdzēsības depo Smiltenes centrā Baznīcas laukumā 12.

Domes sēdē, kas notika 20. februārī, deputāti pieņēma lēmumu par šo īpašumu atsavināšanu un izsoles cenas noteikšanu.

Īpašumam “Gaujienas Jaunā pils” izsoles sākuma cena ir 141 000 eiro (aprēķinātā visvairāk iespējamā tirgus vērtība – 140 500 eiro), īpašumam Baznīcas laukumā 12 (bijušajam depo) – 20 000 eiro.

Pašvaldībai pilī nav, ko darīt

Pašvaldība izsludinās abu īpašumu elektronisko izsoli ar augšupejošu soli, tiklīdz tiks nokārtotas vajadzīgās formalitātes, iespējams, jau tuvākās nedēļas laikā.

Nekustamo īpašumu “Gaujienas Jaunā pils”, kas iekļaujas Gaujienas muižas pils apbūves ansamblī – valsts nozīmes arhitektūras piemineklī, Smiltenes novada deputāti nolēma pārdot, neredzot pils pielietojumu pašvaldības funkciju īstenošanai un ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli, ko pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams uzlabot.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Gaujienas pilī no 1922. līdz 2020. gadam atradās Ojāra Vācieša vārdā nosauktā skola, līdz Apes novada pašvaldība (pils iepriekšējā īpašniece pirms novadu reformas), ņemot vērā Valsts būvniecības kontroles biroja aizrādījumus par pils tehnisko stāvokli, skolu pārcēla uz citu ēku, kas arī pieder pašvaldībai. Gaujienas pili apdraud pie tās esošā brūkošā nogāze, kas attiecīgi pienāk arvien tuvāk pilij un kā rezultātā ēkā izveidojusies caurejoša plaisa.

“Jau piekto gadu Gaujienas pils stāv tukša, neizmantota. Pašvaldība pils ēkā principā arī varētu veikt ieguldījumus, ja saskatītu, ka šī ēka būtu nepieciešama tās autonomo funkciju izpildei. Taču tādas funkcijas šajā ēkā nesaredzam. Tāpēc arī ir pieņemts lēmums par pils atsavināšanu. Ņemot vērā, ka Gaujienas pils ir nozīmīgs objekts, kam ir vēsturiska aura un kurā mācījušies daudzi nozīmīgi cilvēki, pašvaldība izveidojusi atsavināšanas noteikumus ar nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumiem, kas jaunajam īpašniekam būs jāpaveic. Mūsu mērķis ir nepasliktināt, bet uzlabot ēkas stāvokli, un ir svarīgi to darīt nekavējoties. Ēka bez pielietojuma var aiziet bojā un nenes arī nekādu pienesumu vietējai ekonomikai,” domes sēdē lēmumu Gaujienas pili pārdot izsolē skaidroja Smiltenes novada domes deputāts Otārs Putrālis. Viņš strādāja Smiltenes novada pašvaldības darba grupā, kas izvērtēja tās īpašumā esošos kultūrvēsturiskā mantojuma objektus, to izmantošanu, apsaimniekošanu un pielietojumu.

Glābt vajadzēs drīz pēc nopirkšanas

Nekustamā īpašuma “Gaujienas Jaunā pils” izsoles noteikumos ir iekļauti vairāki šī īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi, kas būs jāievēro pils jaunajam īpašniekam.

Pircējam papildus privātai darbībai jānodrošina nekustamā īpašuma publiska pieejamība sabiedrībai apjomā, kas vienlaikus saglabā kultūras pieminekļa pieejamību apskatei un netraucē pircēja pamatdarbībai.

Divu gadu laikā no dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz pircēja vārda, pircējam pēc izstrādātā būvprojekta jāveic nekustamā īpašuma attīstīšana – Gaujienas Jaunās pils nogāzes stiprināšana, trīs gadu laikā – Gaujienas Jaunās pils ēkas fasādes atjaunošana.

Piecu gadu laikā no dienas, kad īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz pircēja vārda, pircējam īpašuma attīstīšanā jāiegulda vismaz viens miljons eiro.

Visi šie nosacījumi tiek iestrādāti zemesgrāmatā kā apgrūtinājums, kas ir saistošs, atsavinot īpašumu tālāk.

Ja pircējs nav izpildījis nosacījumus norādītajos termiņos, tad pašvaldība izmanto atpakaļpirkuma tiesības, nekompensējot veiktos kapitālieguldījumus, un atpakaļpirkuma maksa ir 100 000 eiro.

Nomas tiesību konkurss nenostrādāja; depo tiek pārdots

Arī savu nekustamo īpašumu Smiltenē, Baznīcas laukumā 12 (ugunsdzēsības depo), Smiltenes novada pašvaldība izsolē pārdos ar tālākās izmantošanas nosacījumiem. Izsoles sākuma cena ir 20 000 eiro.

Īpašuma lietošanas mērķis ir komercdarbība. Uzņēmējdarbība jāuzsāk trīs gadu laikā pēc tam, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz pircēja vārda. “Ja tā nenotiks, tad pašvaldība izmantos atpakaļpirkuma tiesības, un atpakaļpirkuma maksa būs summa, par kādu īpašums pārdots izsolē,” par nosacījumiem informē Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka sākotnēji Smiltenes novada pašvaldība vairākkārt rīkoja Smiltenes bijušā ugunsdzēsēju depo ēkas (Baznīcas laukumā 12) ilgtermiņa nomas tiesību konkursu, taču bez rezultātiem, jo nepieteicās neviens pretendents.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” vairāki uzņēmēji atzina, ka šajā īpašumā ir jāiegulda lieli līdzekļi, lai tajā varētu uzsākt uzņēmējdarbību, taču nomas gadījumā to nevēlas darīt.

Depo ēku Smiltenē uzcēla 1906. gadā, to vietējai Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai uzdāvināja Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens. Depo vajadzībām ēka kalpoja līdz pat 2017. gada vasarai, kad Smiltenē uzcēla jaunu depo un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes postenis pārcēlās uz turieni. Pēc tam ēka stāvēja tukša un neizmantota, vien 2024. gadā pašvaldība vasaras sezonā tās pirmā stāva telpas atvēlēja izmantot Smiltenes novada Jauniešu domei (ziemā tas nebija iespējams apkures trūkuma dēļ).