Modernizējot fermu, domā par ilgtermiņa attīstību piena lopkopībā

Smiltenes tehnikumam ir veiksmīga sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem. Viens no tiem ir daudznozaru saimniecība SIA “Naukšēni”, kurā laiku pa laikam uzņem viesus, lai dalītos ar viņiem savā pieredzē, iepazīstinot ar piensaimniecības moderno tehnoloģiju risinājumiem. Vienā no šādām reizēm iepazīties ar vienu no modernākajām fermām kaimiņu novadā devās profesionālās tālākizglītības programmas “Lopkopības tehniķis” audzēkņi kopā ar skolotāju Lolitu Bāliņu.

Pirms dažiem gadiem tur uzcelts jauns liellopu kūts komplekss “Lejasbolles ferma” ar slaukšanas zāli un visu nepieciešamo aprīkojumu.

SIA “Naukšēni” ir aptuveni 700 piena devēju, kas tiek slauktas Latvijā otrā lielākajā rotējošajā DeLaval slaukšanas iekārtā – tā saucamajā karuselī – ar 50 stāvvietām. Karuselī vadību regulē datorsistēma, govis uz slaukšanu dodas trīs reizes dienā. Šim darbam vienā maiņā vajag divas slaucējas. Kā stāsta uzņēmuma ražošanas vadītājs Arnis Bole, slaukšanas karuseļa kapacitāte var nodrošināt līdz pat 1500 slaucamo govju izslaukšanu, kas arī ir saimniecības mērķis nākotnē.

Radot darba vietas, lauki neizmirst

No malas šķiet, ka saimniecībā viss ir atstrādāts līdz sīkākajām niansēm, arī paši darbinieki strādā kā zobratiņi. Viss notiek precīzi pēc pulksteņa. Vienos dienā govis stājas rindā, tās gaida, kad vārti atvērsies un varēs doties uz karuseli, ieņemt vietu uz slaukšanu.

Fermā strādā 24 darbinieki no dažādām Latvijas vietām, viņu vidū uz darbu brauc arī cilvēki no Kārķu pagasta, kas ir tepat vien netālu – kaimiņpagastā. Pāris ģimeņu ir pārcēlušās no tālākām vietām, piemēram, no Jēkabpils novada Viesītes.

“Par darbinieku trūkumu sūdzēties nevaram, bet arī tā nav, ka uz darba vietām stāv rindā. Ir vairāki cilvēki, kas šeit strādā jau daudzus gadus. Tos, kas nāk klāt, apmācām. Dodam arī prakses iespējas studentiem. Darbinieki cenšas, jo zina, ka no tā, cik atbildīgi tiks padarīts darbs, būs atkarīgs arī viņu atalgojums. Mums ir tā saucamā bonusu sistēma, kur lielākā algas daļa ir nemainīga, bet pārējais atkarīgs no darba izpildes kvalitātes. Tur ir vesela virkne kritēriju, kas veido algas otru daļu,” paskaidro A. Bole.

Atsevišķos gadījumos strādāt brauc arī ar visām ģimenēm. Piemēram, fermā strādā tēvs un dēls arī šeit atradis darbu. “Vajadzības gadījumā nodrošinām arī ar dzīvesvietu. Man jautā, kāpēc mēs fermas modernizācijā nebalstījāmies uz robotizētās slaukšanas ierīkošanu, kas būtiski samazinātu vajadzību pēc darbaspēka. Daudz ko var robotizēt, bet, aizstājot visu ar robotiem, lauki kļūs arvien tukšāki. Tiem, kas šeit strādā, lielākajai daļai ir ģimenes, ir otra puse. Bērni mācās skolā Naukšēnos vai Rūjienā. Ir dažas mājas, kuras, pērkot lauksaimniecības zemes, esam nodevuši savu darbinieku rīcībā, lai viņiem šeit ir iespēja dzīvot patstāvīgi. Šeit nepaliek tukši lauki. Tendence rāda, ka cilvēki ir gatavi pārnākt uz laukiem, ja viņiem šeit ir darbs un konkurētspējīgs atalgojums.

No darba fermā neviens vairs nekautrējas un nekaunas, tie laiki ir pagājuši. Nereti ir darbinieki, kas pamanās strādāt pat divos darbos. Starp darbiniekiem ir dažādu profesiju pārstāvji, piemēram, kovidierobežojumu laikā fermā pie gotiņām strādāja skaistumkopšanas speciālists. Tātad, ja ir motivācija un vēlme strādāt, laukos darbu var atrast,” pārliecināts A. Bole.

Būtiska nozīme lopu ģenētikai

Līdz ar jauno kompleksu ir palielinājies arī izslaukums. Pārsvarā tiek audzētas Holšteinas melnraibās šķirnes govis. Ganāmpulku atjauno paši, atsevišķā fermā audzējot ataudzējamās telītes. “Labas ģenētikas izveidošana ir tas posms, kurā nevienā brīdī nevar skopoties un žēloties par ieguldītajiem resursiem. To var darīt kādā citā punktā, sevi apmānīt vai pievilkt ciešāk jostu, bet ģenētikas veidošanā ir jāiegulda maksimāli iespējamie resursi, jo tas ir tas, ko mēs varam darīt šodien, lai turpmākos septiņus gadus tas dotu rezultātus,” uzsver A. Bole.

Viņš stāsta, ka tikpat būtiski, kā sasniegt labus rezultātus izslaukuma ziņā, ir sekot līdzi tauku un olbaltumvielu satura attiecībām, cenšoties panākt iespējami labākus rādītājus arī šajā jomā.

Saražoto pienu realizē lietuviešu piena pārstrādes uzņēmumam, kas maksā augstāku piena iepirkuma cenu nekā to var piedāvāt tepat uz vietas. “Piena lopkopība ir bizness kā jebkura cita nozare. Bija laiks, kad atbalstījām lokālpatriotismu, nodevām pienu tepat Latvijā. Tad sapratām, cik ilgi būsi lokālpatriots, ja iepirkuma cena ir pārāk neadekvāta. Paralēli sākām strādāt ar igauņiem, kur jau bija krietni labāka situācija. Labu laiku ar tiem sadarbojāmies, taču arī tur bija izmaiņas, cenu noturēt tie nevarēja. Pētījām, kas notiek citviet. Nu jau labu laiku pienu nododam lietuviešiem. Pagaidām esam apmierināti,” norāda A. Bole. Pēc viņa paustā, lietuvieši gatavi par augstākā labuma tonnu piena maksāt vairāk.

Iegūst vērtīgu pieredzi

Pēc viesošanās fermā vairāki Smiltenes tehnikuma audzēkņi atzina, ka tā viņiem bijusi vērtīga pieredze, jo lielākais atklājums ir bijis par to, ka viņiem nav bijusi nojausma, ka Vidzemē netrūkst gana spēcīgu lopkopības saimniecību, kurās strādā ar vērienu, nebaidoties investēt fermu modernizācijā, cerot, ka nākotnē tas viss atmaksāsies.

“Vienmēr ir vērtīgi redzēt, kā saimnieko citi, jo katrs var atrast kādu labu piemēru, ko izmantot savā saimniecībā. Arnis tik aizrautīgi stāstīja par savu redzējumu piena lopkopības nozarē, ka bija prieks klausīties. Pati dzīvoju Naukšēnu pagastā, bet līdz šim nebija sanācis apmeklēt SIA “Naukšēni” jauno kompleksu. Līdz šim esmu bijusi praksē un pieredzes apmaiņā citās mūspuses piena lopkopības saimniecībās, jāsaka, ka Rūjienas un Naukšēnu pusē to ir gana daudz, ne velti Rūjienas pusi dēvē par Latvijas Viskonsinu, jo šeit atrodas Latvijā ražīgākie ganāmpulki,” atzina Maija Plīkša-Caica.

Arī citi izteicās, ka šī ir perspektīva saimniecība, aprīkota ar jaunām tehnoloģijām, kurā tiek izmantotas inovācijas jebkurā no darbības virzieniem. Radies iespaids, ka tā ir ļoti atvērta, ar milzīgu uzsvaru uz dzīvnieku labturības prasību nodrošināšanu. Turklāt daudz risinājumu ir izdomājuši un konstruējuši paši saimniecības darbinieki.

Septembra otrajā pusē SIA “Naukšēni” uzņēma arī citus viesus. “Pie mums viesojās LLKC profesionālās pilnveides semināra “Modernās un digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā” dalībnieki – profesionālo mācību priekšmetu skolotāji ar vēlmi smelties pieredzi un iepazīt modernās tehnoloģijas lauksaimniecībā. Spējām viņus pārsteigt – cerams, pozitīvā nozīmē,” atklāj A. Bole, kurš savā laikā arī pats mācījies Smiltenes tehnikumā, tādēļ bieži vien šādos semināros un pieredzes apmaiņas pasākumos satiek arī savus kādreizējos skolotājus.

Uzziņai

SIA “Naukšēni” ir daudznozaru saimniecība, kas nodarbojas ar piena lopkopību, rudzu iesala, sēklu produktu un dzērienu, tai skaitā leģendārā minerālūdens “Valmiera”, ražošanu.