Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Lai pieminētu, satiekas Lugažu stacijā

25. martā, pūšot nejaukam un aukstam vējam, Valkas pagasta Lugažu stacijā pie piemiņas akmens pulcējās gan 1949. gada 25. marta komunistiskā genocīdu piedzīvojušie Valkas novada iedzīvotāji, gan pašvaldības vadība un arī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēni un pedagogi. FOTO: INGA KARPOVA

2024. gada 25. martā aprit 75 gadi, kopš notika PSRS okupācijas varas īstenotā lielākā Latvijas civiliedzīvotāju deportācijas akcija. Tas bija noziegums pret Latvijas tautu. Katru gadu 25. martā pieminam tos, kam šīs deportācijas ir atstājušas dziļas rētas sirdī un dvēselē, kā arī izjaukušas ģimenes, atņēmušas dzīvību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Latvijas Politiski represēto apvienības Valkas nodaļas vadītājs Kārlis Albergs (no kreisās) atgādina, ka diemžēl sarkanā Krievijas sērga arī tagad nav rimusi. Pasākumā piedalījās arī Valkas novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote un izpilddirektors Valdis Šaicāns.

“Pirms 75 gadiem šajās marta dienās bez tiesas un apsūdzības aktiem no Latvijas uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 42 149 nevainīgi cilvēki. Starp tiem vairāk nekā 11 tūkstoši bērnu un jauniešu, mātes ar zīdaiņiem uz rokām. Veci un slimi, pat no nāves gultas izcelti cilvēki. Toreiz no Valkas rajona 144 smagās mašīnas no mājām izveda 625 ģimenes,” par skaudrajiem 1949. gada marta notikumiem atgādina piemiņas pasākuma vadītāja Zane Mīļā.

Uzrunājot savus likteņa biedrus, sirmgalvjus, kuri piedzīvojuši šīs represijas, Latvijas Politiski represēto apvienības Valkas nodaļas vadītājs Kārlis Albergs visiem pateicās: “Mēs vēl turamies! Paldies mūsu atbalstītājiem, piemiņas pasākuma rīkotājiem un pašvaldībai. Diemžēl gadi skrien kā stirnas. Tie jau atpakaļ nenāk. Mēs visi esam vairāk vai mazāk pārdzīvojuši šos notikumus, bet katru gadu martā mēs satiekamies, lai atcerētos un pieminētu, lai darītu zināmu tiem, kas par šiem notikumiem vēl nezina. Īpaši paldies šiem jauniešiem, kas šodien piedalās šajā piemiņas brīdī. Līdz šim te jaunā paaudze bija maz redzama. Diemžēl tā sarkanā Krievijas sērga nav arī tagad rimusi. Viņi plosās Ukrainā un, nedod Dievs, ka viņi atgriežas Latvijā. Daudzi no mūsu likteņbiedriem uz mūžu palikuši Krievijā, daudzi – mūsu Latvijas zemītē. Ar klusuma brīdi godināsim tos, kas nav starp mums.”

Savā uzrunā pašvaldības vadītāja Gita Avote atzina: “25. marts ir viena no traģiskākajām lapaspusēm mūsu vēsturē. Šajā dienā tika sagrauti vairāku tūkstošu cilvēku likteņi un izpostītas ģimenes. Šī deportācija bija nežēlīga, jo netika šķirots – vecs vai jauns, slims vai vesels. Visiem tika atņemta manta un īpašums, bet paši aizsūtīti svešumā. Šodien stāvot šeit pie šī piemiņas akmens, atliek vien lūgties un ticēt, ka nekas tāds ar mums vēlreiz nenotiks. Dievs, svētī mūsu zemi, Latviju!”

Vairāk foto no piemiņas pasākuma – www.ziemellatvija.lv.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.