Jau ceturto gadu Raunā svin ielu svētkus

Pagājušajā sestdienā Raunā aizvadīti Cēsu ielas svētki, kas sakrīt ar Eiropas kultūras mantojuma dienām, tāpēc īpaši tiek izcelts Tanīskalns – pilskalns, ko Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir izvirzījusi kā nozīmīgu valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli.

Cēsu ielas svētkus atklāja Raunas kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile un sporta darba organizators Andris Abrāmovs, lasot satīriskas dzejas rindas par katru Cēsu ielas ģimeni vai uzņēmumu. Tās rakstījusi raunēniete Antra Grahoļska. Pēc atklāšanas pasākuma notika Ainara Bumbiera koncerts. Koncertu sniedza arī Signe Baltere. Visas Cēsu ielas garumā publikai bija dažādas iesaistes iespējas, kur īpaši tika padomāts par bērniem, piedāvājot viņiem piedalīties “Mazā stiprinieka” fiziskajās aktivitātēs, “Bezceļu rallijā” un “Rallijkrosā” ar tālvadības mašīnām, kas izvērtās par aizraujošu nodarbi, īpaši piesaistot pašu jaunāko svētku apmeklētāju uzmanību.

Protams, apmeklētāju interese neapsīka arī, baudot Cēsu ielas iedzīvotāju sarūpētās aktivitātes – gleznu izstādi, daktera Zālīša mājas ekspozīcijas apskati, ekskursiju vietējā uzņēmumā “Latnature”, “Raunas ķiploka” sarūpētos īpašos piedāvājumus un ne tikai. Piemēram, paši Cēsu ielas iedzīvotāji bija parūpējušies par to, lai apmeklētāji mājās varētu doties ar Cēsu ielai zīmīgiem suvenīriem.

Tanīsa kalna pakājē pulcējās mājražotāji un amatnieki, svētku tirdziņā piedāvājot dažnedažādus labumus. Sveiciens svētkos izskanēja arī no Raunas amatierkolektīviem.

Tanīsa kalnā norisinājās kūkotavas aktivitātes, kā arī apmeklētāji varēja noskatīties filmu “Senču pilskalnā” – par arheoloģiskiem izrakumiem Raunas Tanīsa kalnā jau pieminēto Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros.

Par Cēsu ielas svētku laikā piedzīvoto un redzēto vienaldzīgo nav. “Apmeklēju gandrīz visus, kuri pie mums notiek. Šis bija pēc skaita ceturtais ielu pasākums, tas atkal bija ar izdomu un sirds siltumu rīkots. Uz pasākumiem vienmēr eju ar lielu interesi, jo tie ir ar izdomu un katra vecuma grupa var atrast sev ko piemērotu. Šoreiz mani interesēja koncerti, kurus varēja apmeklēt bez maksas. Ne jau vienmēr lauku vai mazpilsētiņas cilvēkam ir tāda iespēja. Man spilgtākie iespaidi bija koncerti, jo ne jau katru dienu ir iespēja paklausīties divus dažādus māksliniekus. Patika Ainara Bumbiera koncerts, kura dziedājums, asprātība un sirds siltums saviļņoja klausītājus. Signes Balteres dziedātās dziesmas biju jau iepriekšējā vakarā dzirdējusi dzejas pasākumā Blomē, bet es vēlreiz gribēju tās noklausīties arī Raunā Cēsu ielas svētkos. Pārsteidz arī tas, ka mūsu Raunas pasākumus apmeklē ļoti daudzi cilvēki no citiem novada pagastiem, domāju, ka par to jāsaka paldies mūsu kultūras sirds cilvēkam Lindai, jo viņa zina, kas cilvēkiem patīk un pēc kā mēs esam noilgojušies. Paldies Lindai un viņas palīgiem! Jāsaka paldies arī tiem cilvēkiem, kuriem patīk pie mums Raunā ciemoties,” atzīst svētku apmeklētāja Anita Krūmiņa.

Savukārt raunēniete Liāna Lapsa Cēsu ielas svētkos bija arī viena no cepējām, kura bija sarūpējusi gardumus kūkotavas galdam. Pavisam kopā piedalījās 14 cepējas. Ir izrēķināts, ka kopējais pārdoto gabaliņu skaits bija 569 (starp tiem ruletes, vegānās kūkas, groziņi, tartes, makarūni, kūkas burciņā).

“Man šie svētku paliks atmiņā ar kūkošanos – kūku cepšanu un tirgošanos. Ar katru gadu kūku cepēju skaits pieaug, bet tāpat visiem nemaz nesanāca. Ļoti ātri viss tika iztirgots, cilvēki vēl nāca un jautāja, vai var ko iegādāties, bet mums vairs nebija ko piedāvāt. Man bija kūkas burciņās. Parasti svētkos viss ir steigā, bieži vien ir vēlme nogaršot kūku, bet nav īsti, kur to likt vai grūti paņemt rokās, tad man radās šāda ideja – pasniegt kūku aizskrūvējamā buciņā. Ērti un vienkārši, ja nevar uzreiz apēst, ar visu burciņu var paņemt līdzi,” norāda Liāna, kura atzīmē arī virkni citu notikumu, kas viņai bijuši saistoši. To vidū A. Bumbiera koncerts, citu kārumu tirdziņš un truši, mākslas plenēra darbu izstāde, vecā, izdekorētā ugunsdzēsības mašīna un ne tikai.

Cēsu ielas svētki paliks jaukās atmiņās arī Gitai Landrātei. “Visur pabūt nevarēju, jo pati dziedu korī, dejoja arī deju kolektīvi, audējas lepojās ar savu veikumu, bija apskatāmas gleznu izstādes, bērni priecājās viņiem ierīkotā laukumā, bija padomāts arī par dažādiem našķiem. Ejot uz kūkotavu pretī nāca mūsu kultūras Linda, rokās nesot lielu grozu un saucot: “Sērkociņi, sērkociņi…”, un dalīja tos pretimnācējiem. Cēsu ielas iedzīvotāji sērkociņu kastītes bija aplīmējuši ar dabas skatu un ielas namu attēliem, tas bija forši,” viņa atklāj un uzsver, ka visaizkustinošākais pasākums bija A. Bumbiera koncerts.

“Ne tikai viņa skaistā balss un humors, bet cilvēki, kas bija sanākuši. Gados veci ļaudis, ar dažādām veselības likstām, dažs invalīdu ratiņos, ģimenes ar bērniem, daudzi ar saviem krēsliem, visi kopā tik vienoti, aizkustināti un laimīgi. Šādi pasākumi ir ļoti nozīmīgi tieši šiem ļaudīm, kam rocība vai veselības problēmas liedz kaut kur aizbraukt. Šeit koncerti bija bez maksas. Ļoti būtiski, lai arī šie cilvēki varētu baudīt gan mūziku un mākslu, gan satikties ar citiem raunēniešiem. Ļoti lepojos ar mūsu Lindu, kurai sirds ir īstajā vietā, viņa vienmēr padomā par visu un visiem,” iespaidos dalās raunēniete.