Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Valkas novada pašvaldības domes deputāta īpašumā – paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks


Foto: pexels.com

Aizvadītajā svētdienā, 20. oktobrī, Valkas pagasta Lugažu ciemā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā cieta novada pašvaldības domes deputāta Jura Žuroviča īpašums – divas saimniecības ēkas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa informē, ka aizvadītajā svētdienā pulksten 17.06 saņemts izsaukums uz Valkas pagastu, kur dega vienstāva saimniecības ēka 100 kvadrātmetru platībā un blakus piebūvēts šķūnis 20 kvadrātmetru platībā. Dzēšanas darbos piedalījās vairāk nekā desmit ugunsdzēsēji glābēji. Šo paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku likvidēja pulksten 21.44.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar J. Žuroviču, kurš apstiprināja informāciju par notikušo ugunsnelaimi viņa īpašumā. Pats todien strādājis Valkā.

“Pagaidām vēl nav informācijas, kāpēc izcēlās ugunsgrēks. Mazākajā ēkā bija elektroinstalācija, bet tur nesākās degšana, tāpēc šo ēku izdevās kaut cik saglābt. Savukārt lielajā saimniecības ēkā, kur izcēlās ugunsgrēks, elektrība nekad nav bijusi. Strādāju celtniecībā, un kā jau celtniekam, tur glabājās dažādi materiāli un arī nebūt ne tik lēti darba instrumenti. Iemesls ir tāds mistisks, nevar saprast. Visu dienu biju darbā Valkā, nebija tā, ka kaut kur pa pagalmu staigāju. Diemžēl ugunsdzēsējiem glābējiem nav hidranta. Ja Lugažos izceļas ugunsgrēks, vienīgā ūdens ņemšanas vieta ir tikai vietējais dīķis. Dzēšot uz vietas, glābējiem ūdens ātri beidzas, tāpēc visu laiku sanāk braukt pēc ūdens. Tas ir laika patēriņš. Par veiksmi uzskatāms tas, ka man ir saglabājusies liela ugunsdzēsēju cisterna, kur var iepildīt 100 kubikmetrus ūdens. Tas palīdzēja no uguns nosargāt blakus ēkas pie mana īpašuma, tās aplaistot ar ūdeni. Nebūtu man tās cisternas, tas viss varēja beigties vēl traģiskāk. Cik saprotu, bija ieradušās piecas ugunsdzēsēju glābēju ekipāžas, arī no Valmieras. No sirds paldies visiem vietējiem iedzīvotājiem, kas palīdzēja no saimniecības ēkas iznest mantas, jo pats vēl nebiju mājās. Kaut kādas mantiskās vērtības izdevās saglābt,” stāsta J. Žurovičs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

J. Žurovičs pirmdien no rīta sazinājies ar pagastu pārvaldnieku Pēteri Pētersonu, lai ugunsgrēku gadījumā problēmai ar ūdeni Lugažu ciemā rastu risinājumu.

“Nevienam nenovēlu, lai Lugažos kaut kas tāds atkārtotos. Es kā deputāts rīkošos, lai jautājums par hidrantu būtu atrisināts. Pārvaldniekam piedāvāju arī risinājumu, skatīsimies, kā rīkoties tālāk,” ir apņēmīgs J. Žurovičs.

Savukārt S. Vējiņa norāda: “Hidrants ir infrastruktūra, kura ir jāizbūvē vietējai pašvaldībai. Ugunsdzēsēji glābēji tam var pieslēgties, lai no centralizētā ūdensvada varētu paņemt ūdeni. Parasti pilsētās šie hidranti atzīmēti ar sarkaniem “puļķīšiem”. Šis jautājums par hidrantiem nav VUGD pārziņā, bet gan pašvaldības darba kārtības jautājums. Lugažu ciems nav vienīgais, kur nav šī hidranta. Tādu ciemu Latvijā vēl ir daudz.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.