Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Izsolē nonāk peldbaseina būvbedre

Nekustamā īpašuma tirgū nonākusi bēdīgi slavenā Smiltenes peldbaseina būvbedre. Smiltenes novada pašvaldība rīko atklātu izsoli šim nekustamajam īpašumam. Foto: Sandra Pētersone

Smiltenes novada pašvaldība nekustamo īpašumu tirgū izlikusi bēdīgi slaveno “gadsimta būvi” Smiltenē – zemi Kalēju ielā, uz kuras atrodas milzīga, betonēta būvbedre, kas gandrīz vai 15 gadus garāmbraucējiem, gājējiem un tuvējo māju iedzīvotājiem atgādināja par Igaunijas investoru neveiksmīgo plānu šajā vietā uzcelt peldbaseinu un piedāvāt vēl citus pakalpojumus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Smiltenes novada pašvaldība rīko izsoli, kurā ar augšupejošu soli pārdod šo nekustamo īpašumu Kalēju ielā 7 (zemes gabalu ar kopējo platību 4190 kvadrātmetri un nepabeigtu būvi) un nekustamo īpašumu Kalēju ielā 8 (zemes gabalu ar kopējo platību 1334 kvadrātmetri).

Būs strikti nosacījumi

Izsoles sākumcena ir noteikta 93 000 eiro. Izsoles solis ir 200 eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pretendenti reģistrēties izsolei var no 15. jūnija līdz 5. jūlijam pulksten 23.59 elektronisko izsoļu vietnē izsoles.ta.gov.lv. Izsole noslēgsies 17. jūlijā pulksten 13.

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš informē “Ziemeļlatviju”, ka izsolē var pieteikties pretendenti, kuri šajā nekustamajā īpašumā Kalēju ielā plāno celt publiski pieejamu objektu. Ierobežojumu šajā ziņā nav, tikai izsoles pretendentiem jāņem vērā, ka jebkurai darbībai šajā nekustamajā īpašumā jāatbilst Smiltenes novadā spēkā esošajam teritorijas plānojumam un būvniecības procesu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

“Citādi visiem ir zaļā gaisma – tur var būvēt daudzdzīvokļu māju, tirdzniecības vietu vai ko citu. Taču, lai neatkārtotos bēdīgā pieredze, izsoles noteikumos ir iekļautas konkrētas prasības. Izsoles uzvarētājam būvprojekts Smiltenes novada Būvvaldē jāiesniedz divu gadu laikā no dienas, kad īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. No tās pašas dienas piecu gadu laikā jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā ēka. Kopējās investīcijas šajā objektā nedrīkst būt mazākas par vienu miljonu eiro. Vēl ar deputātiem vienojāmies, ka tad, ja netiek izpildīti šie un vēl citi nosacījumi, pašvaldība izmanto atpakaļpirkuma tiesības, kur atpakaļpirkuma maksa nepārsniedz 50 tūkstošus eiro,” uzsver Edgars Avotiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vajadzēja 17 gadus

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka šogad janvārī Smiltenes novada pašvaldība izmantoja atpakaļpirkuma tiesības, lai iegādātos nekustamo īpašumu Kalēju ielā, tai skaitā peldbaseina būvbedri, no uzņēmuma SIA “Waterland” par 73 633,62 eiro.

Atgādinām, ka Smiltenes pilsētas dome 2006. gada 31. oktobrī noslēdza nekustamā īpašuma pirkuma līgumu ar SIA “Waterland” un pārdeva šim uzņēmumam zemes gabalu ar kopējo platību 4190 kvadrātmetri un trīs būves Smiltenē, Kalēju ielā (bijušajā tirgus laukumā) par 57 500 latiem (81 815,13 eiro).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Toreiz SIA “Waterland” apņēmās un tai bija pienākums trīs gadu laikā (līdz 2009. gada 31. oktobrim) uzbūvēt un nodot ekspluatācijā ēku, kurā atradīsies centrālais peldbaseins, bērnu peldbaseins, trenažieru zāle, solārijs un atspirdzinošo dzērienu tirdzniecības vieta.

Smiltenes pilsētas domes noslēgtais līgums ar uzņēmumu SIA “Waterland”, pārdodot tai pašvaldībai piederošo zemi, izrādījās neveiksmīgs, investoru biznesa iecere neīstenojās. Pašvaldībai ilgi neizdevās vienoties ar jauno īpašnieku atpirkt atpakaļ šo nekustamo īpašumu par pieņemamu summu, līdz šī gada sākumā tika atrasts kompromiss.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.