Iedzīvotāji neizpratnē – kāpēc Valkas ielās netiek “aizlāpītas” visas bedres

Šonedēļ Valkas novada pašvaldības Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas uzsākusi ielu bedrīšu aizbēršanu ar auksto asfaltu. Taču iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc netiek aizbērtas visas bedrītes.

21. marta laikraksta “Ziemeļlatvija” publikācijā “Valkā ar auksto asfaltu uzsākta ielu bedrīšu “lāpīšana”” bija nosauktas konkrētas Valkas pilsētas ielas, kuru stāvoklis pēc ziemas ir kritisks. Kā tautā smej – sniegs kūst kopā ar ielu asfaltu. Sociālajos tīklos komentējot Valkas ielu stāvokli, daudzi piekrita, ka tik tiešām Tālavas iela, iela gar pilsētas stadionu, kā arī Valkas apvedceļš, ir bedru un bedrīšu izraibināts. Taču ir saņemta informācija arī par citām bēdīgā stāvoklī esošām pilsētas ielām. Piemēram, Cēsu un Rūjienas ielu krustojums pie ebreju kapiem un Cēsu iela – Brīvzemnieku iela, sākot no Meža kapiem. 

Jau minējām, ka šīs nedēļas sākumā novada pašvaldības Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas strādnieki uzsāka bedrīšu lāpīšanu ar auksto asfaltu. Taču valcēnieši, kuri redzējuši, kā notiek bedrīšu lāpīšana uz Tālavas ielas, ir neizpratnē, kāpēc netiek aizbērtas visas bedres. Valcēnieši interesējas, vai pašvaldība ir noteikusi konkrētus bedres izmēra standartus, kuras ir jāaizber un kuras nav.

Lai gūtu atbildi uz šo jautājumu, sazinājāmies ar novada pašvaldības izpilddirektora vietas izpildītāju Gintu Stālmeisteru. Viņš skaidro, – ja bedrīte ir tikai vienu vai divus centimetrus dziļa, tur ieliekot auksto asfaltu, to ātri vien braucošās automašīnas izsit laukā. Līdz ar to viss darbs ir veltīgs.

“Ar auksto asfaltu paredzēts aizbērt bedrītes, kuras ir vismaz četrus un vairāk centimetrus dziļas. Ja ar auksto asfaltu aizber seklāku bedri, aukstajam asfaltam nav sasaistes, tāpēc viss darbs būs veltīgs. Kā katru gadu, arī šopavasar būs pašvaldības izsludinātais iepirkums par bedrīšu lāpīšanu ar emulsiju un šķembām. Tad ar šo materiālu aizbērsim arī seklākās bedrītes.

Redzot, kā tiek “lāpītas” bedrītes, iedzīvotājiem tā var šķist, ka viena bedre tiek “aizlāpīta”, bet turpat blakus esošajai seklajai bedrei strādnieki paiet garām. Pašreizējos laika apstākļos bedrīšu “lāpīšana” ir visai problemātiska, jo uz ielām bedrēs ir ūdens. Piemēram, uz Ausekļa ielas tek ūdens no kalna, un tur mēs neko nevaram izdarīt. Šajā vietā bedres pieberam ar šķembām,” stāsta G. Stālmeisters.      

Kas attiecas uz iedzīvotāju norādītajām bēdīgā stāvoklī esošajām ielām, G. Stālmeisters sola kopā ar Saimniecisko lietu komitejas deputātiem un Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītāju šo jautājumu izdiskutēt un klātienē apsekot šīs ielas, lai varētu izlemt par tālāko rīcību.