Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Gaujienietes Klintas Bernartes kuplajā saimē Lieldienas tiek saistītas gan ar kristīgajām, gan pagāniskajām tradīcijām

Klinta Bernarte atskārst, ka mums nākas vien pieņemt un rēķināties ar to, ka Latvija ir valsts, kurā gandrīz visos svētkos savijušās gan kristiešu, gan pagānu tradīcijas. Cilvēki iespaidojas arī no citu valstu tradīcijām, piemēram, nu jau par tradīciju Lieldienās kļuvuši šokolādes zaķi un olas. Foto: No personīgā arhīva

Jauniešu dzīve laukos nebūt nav vienmuļa, garlaicīga un neaktīva, ja vien paši vēlas kaut ko darīt un iesaistās vietējās kopienas rīkotajos pasākumos. Tā man intervijās ne reizi vien paudusi Smiltenes novada Izglītības pārvaldes Jaunatnes darbiniece, gaujieniete Klinta Bernarte.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Stāstot par jaunatnes darbu un kādu jaunu ieceri, Klintai vienmēr deg acis, tāpēc lielākoties viss arī izdodas. Klintu pazīstu vairākus gadus. Sekojot līdzi viņas ierosinātajām aktivitātēm Gaujienā, kā arī visā plašajā Smiltenes novadā, rodas jautājums, kā viņai ikdienā izdodas apvienot daudzas svarīgas lomas.

Proti, viņa ir arī četru bērnu māmiņa, no kuriem divi ir skolēni, bet diviem ikdienas gaitas aizrit bērnudārza grupiņā. Turklāt pirms gada viņa pieņēmusi izaicinājumu kļūt par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Gaujienas draudzes priekšnieci. Klintu viennozīmīgi var raksturot kā atsaucīgu, atvērtu cilvēku, kurš dara savu darbu no sirds un iestājas par vietējo kopienu ar visām četrām.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Klinta atklāj, kāda ir jaunatnes darba atgriezeniskā saite un cik svarīgu lomu viņai dzīvē spēlē ģimene un būšana draudzē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

– Cik ilgi dzīvo Gaujienas pagastā? Zinu, ka esi no citas puses.

– Mana dzimtā puse ir Alūksnes novada Mālupes pagastā. Uzaugu laukos un lauku vidē, arī tagad daudz nekas nav mainījies. Dārzciems, kurā ar ģimeni tagad dzīvoju, ir neliels ciems Gaujienas pievārtē.

Gaujienas pagastā esmu ieprecējusies, šeit es dzīvoju jau piekto gadu. Kad ar vīru Jāni iepazināmies, uzsākām kopīgas dzīvesvietas meklējumus. Tā kā vīrs ir no Gaujienas, nolēmām, ka dzīvesvietu meklēsim Gaujienas apkaimē. Pateicoties vīra mātes pūlēm, izdevās atrast piemērotu dzīvesvietu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Gaujieniešu Bernartu ģimenei ikdienā ir katram savi pienākumi un uzdevumi, taču svētkos viņi visi cenšas būt
kopā. Tāda ģimenei būs arī šīs nedēļas nogale, jo liturģiskā kalendāra svētkus Lieldienas viņi saista ar īpašām
tradīcijām. Lieldienas viņi svin, ievērojot gan kristīgās, gan laicīgās tradīcijas. Foto: No personīgā arhīva

– Tev kā jaunienācējai Gaujienā ātri vien izdevās atrast arī darbu. Tā bija sagadīšanās vai likumsakarība?

– Komunikācija ar cilvēkiem man nekad nav bijusi problēma. Esmu gatava pieņemt tās iespējas, kuras dzīve piespēlē. Proti, man palaimējās arī ar darbu. Tolaik, pirms vairākiem gadiem, tika izsludināta vakance – Gaujienas pagasta jaunatnes darbinieks. Aizsūtīju pieteikumu, konkursa kārtībā tiku uzņemta. Ar prieku un entuziasmu stājos darba attiecībās. Biju priecīga, ka man darbs būs tepat uz vietas. Nu jau šajā darbā rit devītais gads.

Pa šo laiku līdz ar administratīvo teritoriju reformu (esmu strādājusi kā Apes novadā, tā Smiltenes novadā) amata nosaukums ir nedaudz pamainījies, bet princips tas pats – veikt darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Patiesībā šis darbs ir ļoti dažāds un interesants, nav rutīnas. Lai saprastu, kā izskatāmies no malas un kā noris darbs ar jaunatni citās pašvaldībās, dodamies pieredzes apmaiņas vizītēs uz citām pašvaldībām, kā arī labprāt uzņemam ciemiņus pie sevis. Ik viena jauna pieredze sniedz iedvesmu un paplašina redzesloku.

Šo gadu laikā esmu daudz iemācījusies, apguvusi un arī paveikusi. Un ar paveiktajiem darbiem lepojos. Turklāt tādā trīs gadu cikla laikā mainās arī paši jaunieši – dodas studēt, mācīties uz citam vietām, bet viņu vietā no pamatskolas rindām nāk jau nākamā paaudze. Un tā visu laiku, pa riņķi vien.

– Vai savā darbā jūti atgriezenisko saiti?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

– Ir gandarījums redzēt, ka pie mums viss notiek. Viens no šādiem sasniegumiem – izveidotā Gaujienas jauniešu telpa “Štābiņš”. Šajā centrā ir iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku, piedalīties un organizēt dažādas jauniešu aktivitātes, projektus un iniciatīvas. Jūtu atgriezenisko saiti gan no jauniešiem, gan kolēģiem un no visa darba kolektīva. Esmu sapratusi, jo vairāk enerģijas ieguldīšu, jo vairāk saņemšu pretī.

Jaunatnes darba joma ir attīstījusies ne tikai pašvaldības, bet tādā valstiskā līmenī. Varu piekristu, ka agrāk jauniešiem laukos nebija iespēju attīstīties tik plašā mērogā, kā tas ir tagad, tāpēc tika dzirdēti stāsti par to, ka laukos nav ko darīt, nav iespēju sevi realizēt. Daudzi, kas tā domāja, nu jau ir izauguši. Jauniešiem, ar kuriem strādājam šobrīd, ir cits redzējums un iespējas. Ir ideja, nāciet, izsakiet savus priekšlikumus un kopā domāsim, kā to sasniegt, rakstot projektus vai tamlīdzīgi.

Taču, lai saprastu, kādu pievienoto vērtību šodiena ir devusi jauniešiem laukos, par faktisko rezultātu, vērtējumu mēs varēsim spriest vien pēc kādiem desmit gadiem. Jauniešiem tiek rīkoti pasākumi, domāts par brīvā laika pavadīšanas iespējām. Esmu pārliecināta, ka Smiltenes novadā katrs jaunietis kaut kādā veidā ir dzirdējis, komunicējis ar kādu no jaunatnes darbiniekiem vai savā ikdienā dažādos jautājumos ir saskāries ar jaunatnes politiku kā tādu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Bernartu ģimene vienmēr cenšas iemūžināt skaistākos mirkļus, lai, pāršķirstot ģimenes albumus, tie īstajā brīdī ataustu atmiņā. Foto: No personīgā arhīva

– Tava ikdiena aizrit steigā vai ir rāma un mierīga?

– Šobrīd par sevi varu teikt, ka esmu trīs vienā – viena personība ar trīs būtiskiem un neatņemamiem elementiem. Tie ir – mana ģimene, darbs un mana draudze. Šīs trīs vērtības nevaru atdalīt no sevis un tās vismaz pagaidām nevar atdalīties no manis. Tāpēc mana ikdiena ir piepildīta, darbīga, interesenta. Un ja man kāds jautā, kā ar to visu var tikt galā, – man apkārt ir lieliski cilvēki, ar ģimenes, kolēģu un draudzes cilvēku atbalstu izdodas visu paveikt. Es darbojos komandā, tas nozīmē atbildību neuzņemties tikai uz saviem pleciem vien. Tieši tāpēc veiksmīgi visu izdodas apvienot. Tā ir mana ierastā ikdiena, viss, kas jādara, ir pašsaprotams.

Katram cilvēkam ir dažādas lomas, kurās laika gaitā svaru kausi nosveras uz vienu vai otru pusi, tāpēc būtiski ir atrast to zelta vidusceļu, kurā jūties labi, kur nav jādala sevi uz vairākām pusēm. Arī jābūt līdzsvaram ar to, ko varu un nevaru izdarīt. Ir jau visiem iespējas uzņemties par daudz, bet tas nebūs ne veselīgi, ne godīgi attiecībā uz garīgo pasauli. Šajā ziņā daudz atziņu par dzīves vērtībām un prioritātēm izskan draudzes locekļu kopā sanākšanas reizēs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

– Kurā brīdī saprati, ka vēlies uzņemties atbildību par vietējās draudzes darbu?

– Baznīcas lietas nekad man nav bijušas svešas, jau vairākus gadus esmu draudzē. Pērnā gada martā Gaujienas evaņģēliski luteriskajā draudzē norisinājās kārtējās draudzes valdes vēlēšanas, kurās startēju jau otro reizi. Tad arī mani ievēlēja par jauno draudzes priekšnieci. Sapratu, ka es to vēlos darīt, ka man tas jādara, jo jauni izaicinājumi ir iespēja, kā veicināt un pilnveidot savu izaugsmi.

Šis gads draudzes dzīvē man ir bijis īpaši interesants, aktīvs, labiem darbiem un Dieva dāvanām piepildīts. Ne mirkli neesmu nožēlojusi šo uzņemšanos. Darbojoties visiem kopā, izdodas celt draudzes izaugsmi, ar to domājot kopienas saliedētību un kopīgus mērķus. Ir svētīgi apzināties, ka mums ir kopīgas vērtības, ka visi esam dvēseles radinieki.

Katra mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā Gaujienas mācītājmājā notiek dievkalpojumi, bet kopš pērnā gada decembra darbojamies un garīgo dzīvi nodrošinām arī saiešanas namā “Mikuži” Trapenes pagastā. Pagaidām gan tur dievkalpojumi notiek vienu reizi mēnesī, katra mēneša trešajā svētdienā.

Šobrīd gatavojamies Lieldienu dievkalpojumam, kas notiks 9. aprīlī “Mikužos”, sadarbībā ar Trapenes pagasta pārvaldi tiek organizēts transports nokļūšanai uz dievkalpojuma norises vietu – no Gaujienas uz “Mikužiem”.

Kad domas un idejas darbiem ienāk galvā, tad tiem ļaujos. Nereti domas par visām man svarīgām lietām saistībā ar darbu, draudzi un ģimenes dzīvi ienāk prātā gan vēlā vakarā, gan agri no rīta vai domājot nakts melnumā. Bez izskaidrojuma. Tā ir tāda mana iedvesma, kas atnāk pēkšķi un negaidīti.

Bernartu ģimene katru gadu Lieldienām gatavojas rūpīgi, piedomājot ne tikai par īpašu mielastu saimes galdā, bet arī par būtiskākām vērtībām – dievkalpojuma apmeklējumu un savējo apciemojumu svētku laikā. Foto: No personīgā arhīva

– Ko nozīmē būt mammai četrām atvasītēm?

– Tieši to pašu, ko nozīmē būt mammai vienai atvasītei. Tikai man ir daudz vairāk ko mīlēt un daudz vairāk saņemu pretim. Vissvarīgākie un svētīgākie mirkļi ir tie, kuros esam visi kopā. Mājas soli esam iemācījušies organizēt tā, lai visi būtu apmierināti. Kā man, tā vīram būtiskākais ir ģimenes labsajūta un labklājība. Viens otru respektējam.

Bērni izprot, ka mamma ar tēti strādā. Zina, ar ko jārēķinās, ka varbūt uz sitiena nevaram izbrīvēt laiku, lai dotos kādā izbraucienā, ka būs jāpagaida, piemēram, līdz brīvdienām vai garākam ceļojumam – līdz atvaļinājumu laikam. Esam iecerējuši apmeklēt izklaides vietu Brīnumu mežs Valmierā, kā arī apgriezto māju Igaunijā. Mūsu bērni zina, kas ir baznīca, Dievs un dievkalpojums, jo visā, ko darām, viņi ir iesaistīti. Es ar viņiem lepojos. Divi ir skolēni, bet divi iet bērnudārzā, katram no viņiem ir savi ikdienas darbiņi, pienākumi, kas mājās jāpaveic, bērni tos respektē.

Rītos, vakaros un brīvdienās mēs esam kopā. No rītiem visi kopā čakli sagatavojamies dienai – darbam, bērnudārzam un skolai, bet vakarā visi kopā braucam mājās. Tad sākas mājasdarbu pildīšana un viss pārējais. Mums kā ģimenei ļoti patīk uzņemt ciemiņus.

– Tas nozīmē, ka nākas rūpīgi saplānot dienaskārtību?

– Jā, bez plānošanas nevar, tas ļoti palīdz. Viens ir mani personīgie darba uzdevumi, bet liela sadaļa ir bērnu aktivitātes, jo bez ikdienas pienākumiem, iešanas skolā bērniem ir arī interešu izglītības pulciņi. Plānotājā tiek pierakstītas arī vizītes pie ārsta, pasākumi, kuros jādodas uz skolu un tā tālāk. Par laimi, 90 procentos gadījumu dienas beigās atskārstu, ka visu iecerēto ir izdevies īstenot.

Ja viss ir saplānots, tad laiks atrodas saviem hobijiem un vaļaspriekiem. Man tas ir amatierteātris. Vairākus gadus darbojos Gaujienas tautas nama amatierteātrī “Kaķu nams”. Kā jau esmu teikusi saistībā ar kādu izrādi, skatuve ir vieta, kur es varu izpausties, parādīt sevi un būt, kas vien vēlos. Man patīk skatuve, uzmanība, aplausi. Patīk braukt uzstāties un apskatīt jaunas vietas, iepazīt citus kolektīvus. Iejusties tēlos bez gribas, drosmes un talanta nav iespējams. Ir jāzina, ko dari, un jāzina, ko gribi ar savu tēlu parādīt. Ja to zina, tad šķēršļu nav. Vēl arī dziedu sieviešu korī “Trapene”.

Laikā, kad dodos uz mēģinājumiem, ģimene paliek uz vīra pleciem. Protams, attiecīgi viņam arī dodam iespēju ārpus darba pievērsties savām interesēm, viena no tām – zemessardze.

Dzīvojam privātmājā. Netrūkst darāmā saimniecībā, dārzā un pagalmā. Turam vistas. Drīz sāksies arī dārza darbi. Praktiski tie jau ir sākušies – siltumnīcā sasēti redīsi, spināti, iestādīti sīpoli lociņiem. Šos darbiņus veicām kopā ar dēliem.

Vēl mums patīk visiem kopā rosīties virtuvē, kopīgi pagatavojot kādu našķi. Kā tāda maza ģimenes tradīcija vai nerakstīts likums ir tas, ka parasti vakaros bērni dalās, pastāsta par dienas laikā gūtajiem iespaidiem, sajūtām. Tas ir svarīgi, tā mēs zinām, kā viņi jūtas, kā veicies mācību stundās.

Foto: No personīgā arhīva

– Kādas Lieldienu tradīcijas ir jūsu mājās?

– Kopš bērnības ģimenē esam piekopuši gan kristīgās tradīcijas, gan arī pagāniskās tradīcijas. Ar līdzīgu pieeju esam turpinājuši svinēt Lieldienas arī savā ģimenē. Tas nozīmē, ka Lieldienu laikā apmeklējam dievkalpojumus.

Mums patīk šie svētki, jo īpaši bērniem, jo tieši viņiem Lieldienu pasākumos tiek organizētas visdažādākās izklaides iespējas, sākot no kārtīgas izšūpošanās līdz olu ripināšanai. Viņiem vislielākais prieks ir doties olu meklējumos ap māju, pa pagalmu, dārzu. Jā, pēdējos gados ir ienākusi mode, ka Lieldienu zaķis slēpj arī šokolādes olas, bet tas jau nav slikti. Ja bērniem tas sagādā prieku, tad kāpēc gan ne?

Vienā gadā ar šokolādes olām gan mums sanāca kuriozs. Šokolādes olas bija saslēptas pa malu malām. Tad skatāmies pa logu, ka pagalmā žagatas ar tām mielojas. Tās bija manīgas, sajuta labumus. Tad gan ātri modinājām bērnus un mudinājām uzreiz doties meklēt Zaķa atstātās oliņas.

Protams, gaidīts mirklis ir olu kaujas. Šogad vistiņas pacentušās, esam jau iekrājuši baltās oliņas – tātad noteikti būs ko krāsot. Parasti Lieldienu olas krāsojam Klusajā sestdienā, parasti ar dabā atrodamiem materiāliem un sīpolu mizās ar tā saucamo ietīšanas metodi. Nav tas vienkāršākais variants, bet bērniem ļoti patīk pārsteiguma moments – brīdis, kad atklājas, kas ir iznācis. Tad noteikti arī uzņemam bildes un video, lai paliek atmiņā, kā viss izdevies, ko esam darījuši. Katru gadu pirms Lieldienām šos materiālus arī pārskatām, ļoti jauki ir tā pakavēties atmiņās.

Šūpošanās ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Nerakstīts likums – Lieldienās kārtīgi jāizšūpojas visiem. Attēlā – kuplās ģimenes galva – vīrs un tētis Jānis Bernarts. Foto: No personīgā arhīva

Šajās dienās, kad mums visiem ir brīvdienas, apciemojam savus radiniekus. Ar sarūpētajiem groziņiem dodamies uz manām dzimtajām mājām Sofikalnā, kā arī apciemojam vīra radus tepat Gaujienā. Vēl pirms Lieldienām esam iecerējuši doties uz Ates dzirnavām, kur būs Lieldienu ieskandināšanas pasākums. Plānojam apmeklēt arī Lieldienu nakts vigīliju Opekalna baznīcā. Savukārt pie mums Gaujienas mācītājmājā būs tāds interesants pasākums – Lieldienu mielasts, kur galdā tiks celta jēra gaļa.

– Pēc kāda moto dzīvē vadies?

– Lūdziet un jums taps dots! Tāds ir mans vadmotīvs, visu sa­sniegumu pamatu pamats.

KLINTA BERNARTE

Dzimšanas gads: 1992.

Izglītība: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, pirmā līmeņa augstākā izglītība biroja administratora kvalifikācijā.

Darbavieta: Smiltenes novada Izglītības pārvaldes Jaunatnes darbiniece.

Ģimenes statuss: precējusies, vīrs Jānis, četri bērni.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.