Ingūna Johansone
Ruta Rezgale no Vijciema ir viena no tām mūsu abonentēm, kurai loterijā uzsmaidījusi veiksme un tiek balva – dāvanu karte 30 eiro vērtībā no tūrisma aģentūras “Remiro”.
“Padomju gados reiz biju pāri Kaukāza kalniem. To skatu nevar aizmirst. Ja vēl otrreiz to dzīvē varētu redzēt! Mūžam būs atmiņā. Lejā līst lietus, mēs esam virs mākoņiem un tur – saule. Kalnu gali kā sudrabs spīd. Vai, kā es izkāptu ārā pa to vati pastaigāt,” saņemot dāvanu karti un taujājot, vai patīk un sanācis ceļot, Rutas kundze sajūsminās par kādreiz redzēto.
Ar “Ziemeļlatvijas” loterijā laimēto dāvanu karti gan līdz kalniem netikt, arī spēka kundzei nav vairs tik daudz, lai kalnos kāptu, bet tepat pa Latviju, ja nebūtu tālu jāiet, R. Rezgale brauktu gan. Vēl nevienam no savējiem neesot izstāstījusi, ka tikusi pie balvas, tāpēc nekādus plānus arī nekaļ.
“Vienkārši šokēta biju, kad ieraudzīju savu vārdu laimētāju sarakstā. Tas nevar būt! Nez, kuram lai pirmajam stāstu par šitādu neticamu lietu,” smejas R. Rezgale.
Vijciemā, savās mājās, viņa nu palikusi viena. Izaudzināti trīs bērni, ir septiņi mazbērni, no kuriem diemžēl viens aizgājis citā saulē, ir mazmazbērni un viens mazs mazmazmazbērniņš.
“Pati smejos, ka es esmu vecmāmiņa kubā. Satikties jau nesanāk bieži, visi strādā, katram sava ģimene, māja, dzīve. Kāds jau te laiku pa laikam atbraukā. Visi vairāk Smiltenes pusē. Es pati Valkā neesmu bijusi kur tie gadi. Neko neesmu tur redzējusi, ne jauno centru, ne kur tirgus tagad. Nestādos priekšā, kā tagad tā robeža izskatās. Lasu “Ziemeļlatviju” un zinu to, ko uzrakstāt, pastāstāt un parādāt,” nosaka R. Rezgale.
Rutas kundze ir īstena vijciemiete, te dzimusi, visu mūžu dzīvojusi. Strādāti dažādi darbu. Kādus dzīve piespēlējusi, tādus darījusi. “Biju lopkopības speciāliste. Kad radās bērni, tad bija jāstrādā, ko var, biju skolā apkopēja, pavāre, vienlaik atkal piena meistara, kur biju atbildīga par visu sovhoza pienu. 55 gados aizgāju pensijā, tā kā jau 30 gadus esmu pensionāre. Tagad mana nodarbošanās ir lasīt un minēt krustvārdu mīklas,” atzīst R. Rezgale. Kad jautāju, vai nav grūti vienai un kā ar optimismu, Rutas kundze apgalvo, ka viņa noteikti nav no čīkstētājām, ievelkot elpu un sev pasakot – būs labi! “Nav ko pīkstēt, no tās pīkstēšanas nekas jau labāk nekļūst,” tā beidzas mūsu saruna ar loterijas laimētāju.
Reklāma