Inga Karpova
Ja kādam dzīve šķiet pārāk grūta un ir iestājies “melnais” periods, kad neko negribas vai nekas neveicas, sevis sapurināšanai līdzēs Valkas novada Centrālajā bibliotēkā apskatāmā ceļojošā izstāde “Mēs esam un varam”. Tā atklāj 30 cilvēku ar īpašām vajadzībām skaudros, bet ar mīlestību apvītos un iedvesmojošos dzīvesstāstus. Šie cilvēki, pateicoties biedrībai “Cerību spārni”, noticējuši sev un dzīvo jēgpilnu dzīvi. Izstādē ir iespēja noskatīties arī video stāstus.
Apskatot izstādi un lasot šo cilvēku, kuri nolūkojas no lielformāta portretiem, dzīvesstāstus, atklājas, ka neviens no viņiem nesūdzas par savu likteni. Par to liecina kaut vai dzīvesstāstu virsraksti – “Es priecājos par pasauli un esmu laimīga!”, “Visu, ko es gribēju, es esmu sasniegusi”, “Laime ir tad, kad ir ģimene, ir mājas un nav jādzīvo pansionātā”, “Man “Cerību spārni” ir otras mājas”.
Izstādes dalībnieki ir 30 personas ar invaliditāti, kuru stāstus biedrība “Cerību spārni” ir vēlējusies atklāt līdzcilvēkiem. Šīs izstādes veidotāji uzskata, ka viena no svarīgākajām lietām, lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti, ir sabiedrības izpratnes par cilvēku dažādību veicināšana. Ir svarīgi parādīt, ka visi ir vienādi un līdzvērtīgi. Šī izstāde rosina domāt, ka sabiedrībai kopumā būtu jārada apstākļi, kuros cilvēki justos droši, nepiespiesti un nevienā brīdī nejustos atšķirīgi no pārējiem. Izstādes autori cer, ka tās izveidošana palīdzēs iedrošināt apkārtējo sabiedrību neuztvert kādu atšķirīgi kā atsevišķu sabiedrības daļu, bet kā daļu no sabiedrības.
Biedrības “Cerību spārni” aizsākums meklējams 2003. gadā, apvienojoties vecāku kopumam, kuriem bija bērni ar invaliditāti. Ideja par biedrības izveidi radās tāpēc, lai vecāki, kuriem ir bērni ar invaliditāti, nezaudētu cerību un rastu iespēju palīdzēt viens otram ikdienas rūpēs.
Jānis
Ļoti atsaucīgs un izpalīdzīgs plaša profila speciālists.
Jāņa ikdiena ritēja, darot dažādus darbus, kas saistīti ar celtniecību. Kādu dienu, dodoties uz darbu ar auto, Jānis attapās slimnīcā. Avārija bija smaga, un Jānim tika atņemta spēja staigāt. Bija jāsāk no jauna mācīties dzīvot. Jānim bija daudz pārdomu, kā dzīvot tālāk, kā veidot savu ikdienu, ko darīt. Bija liela apņemšanās nepadoties, dzīvot un mācīties. Kāds paziņa, kurš jau darbojās biedrības “Cerību spārni” dienas centrā, pastāstīja Jānim par šo iespēju, un tas viņu ieinteresēja. Jānis iesaistījās dažādās darbnīcās un apguva dažādas prasmes. Pašam par pārsteigumu, Jāni aizvien vairāk sāka interesēt darbs ar dabas materiāliem un skaistu lietu izgatavošana. Liels izaicinājums Jānim bija Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātā subsidētā darba vieta biedrībā “Cerību spārni” ar iespēju atgriezties darba tirgū. Tas tiešām bija izaicinājums, jo Jānis šaubījās, vai spēs to izdarīt. Darbā Jānis apliecināja sevi kā labu un radošu darbinieku, uz kuru var paļauties. Pašlaik Jānis ir “Cerību spārnu” darbinieks un dienas centrā “Spāre” vada specializēto darbnīcu, mācot veidot puķu podus flīžu tehnikā. Jānis cer, ka spēs palīdzēt citiem, veidojot izpratni par darba nozīmi ikviena cilvēka dzīvē.
Reklāma