Visi brīvvalsts dārgumi vienuviet

Bija dzirdēts, ka Rēzeknē ir atvērts dārgumu nams, bet nebija ne jausmas, kas tajā iekšā. Beidzot radās iespēja apmeklēt šo noslēpumaino vietu, kas atrodas Rēzeknes pilskalna pakājē.

Mūs sagaidīja izstāžu nama “Brīvvalsts dārgumu nams” vadītāja Jolanta Leitāne.

“Šo namu mēs atklājām 2022. gada 5. augustā. Šī nama, sākot no grausta, kas te bija 2017. gadā, renovācija, ekspozīcijas izveide, arī uzturēšana ir tikai no privātajiem līdzekļiem. Ēkas renovācija notika no 2020. līdz 2022. gadam. Pilnībā ir pārbūvēts otrais stāvs, izveidota piebūve, no vēsturiskā ir saglābtas akmeņu sienas, kas ir mūsu nama lielākā pievienotā vērtība,” stāsta Jolanta.

“Pirms ēkas renovācijas pēdējā dzīvība ēkā bija 2000. gadu sākumā, kad tur atradās vairumtirdzniecības bāze, šeit tirgoja dzērienus. Kad bāzi slēdza, ēka uz piecpa­dsmit gadiem palika tukša un pamesta. Pirms tam 90. gados tur bija tukšās taras punkts. Vēl šeit ir bijušas dažāda veida noliktavas, arī skārda cehs ir darbojies vienu brīdi. Senajās publikācijās ir ziņas, ka cara laikā šeit ir bijis tāds kā izstāžu nams un tika izstādīta lauksaimniecības tehnika,” saka Jolanta.

Nama arhitekte ir no Jēkabpils, jumtu puisis no Preiļiem pamatā ir taisījis. Iekšā arī dizaineri ir darbojušies no Kuldīgas, meistars no Kuldīgas arī mēbeles gatavojis. Nams ir atzīts par 2022. gada labāko pārbūvi Latvijā. Arī dizainere saņēmusi apbalvojumu.

Kolekcionāru misija – atgriezt darbus Latvijā

“Nosaukums “Brīvvalsts dārgumu nams” varbūt pirmajā brīdī skan nedaudz ambiciozi. Kas tad tur par dārgumiem, kas tur ir savesti? Tā ir tāda mūsu dārgumu glabātava, kur savesti priekšmeti no Latvijas pirmās neatkarības laika – brīvvalsts perioda no 1918. līdz 1940. gadam, lai būtu precīzāk. Visus tā laika oriģinālos priekšmetus šeit sargāt, glabāt, aprūpēt un vienlaicīgi izrādīt sabiedrībai ir nodevuši desmit privātie kolekcionāri no visas Latvijas un arī no ārvalstīm. Paši kolekcionāri tos priekšmetus ir nopirkuši ārvalstu izsolēs, jo 2. pasaules kara laikā cilvēki bēga paši un šīs lietas veda projām, cerot, ka svešumā tās varēs saglābt. Un tiešām šīs lietas šobrīd tiek atrastas visā Eiropā, Kanādā, Amerikā un kur tik vēl ne. Kolekcionāru misija ir visus šos darbus atgriezt Latvijā, un šobrīd mums šeit uzticēts to visu arī sargāt,” saka izstāžu zāles vadītāja.

Viņa stāsta, ka pirmajā stāvā atrodas pastāvīgā ekspozīcija, bet otrajā stāvā izstādes mainās. Kad mēs apmeklējām dārgumu namu, otrajā stāvā bija izstādīti Francijas 19. gadsimta kamīnu pulksteņi. “Lieli, grezni, zeltīti, skaisti pulksteņi! Tajā laikā Francijā katram aristokrātam uz kamīna goda vietā stāvēja pa tādam pulkstenim. Pulksteņi nākuši no kolekcionāra Gaida Graudiņa (Gaidis Graudiņš dzimis 1926. gadā Rankas pagasta “Kalnapakalniešos”). Viņš ir trimdas latvietis, kas dzīvo Vācijā. Manā skatījumā, viņš ir pirmais izcilākais latviešu izcelsmes kolekcionārs, kas tiešām ir sakrājis tik daudz kā neviens,” saka Jolanta.

Šobrīd dārgumu namā sabraukušas daudz un dažādas rakstāmmašīnas, bet vasarā būs porcelāna izstāde un G. Graudiņa atsūtītie Rankā izšūtie galdauti. Un tad atkal pēc pusgada būs kaut kas cits. “Tā mēs tās izstādes mainīsim. Pirmais stāvs nemainīsies, ja nu vienīgi papildināsies, bet otrais stāvs vilinās ar neredzēto,” piebilst vadītāja.

Raksturo Latviju kopumā

Lai gan vizuāli šķiet, ka pirmā stāva telpa nav liela, ekspozīcija tajā ir milzīga. Pirmais, kas iekrīt acīs, ieejot zālē, ir divi stalti puiši. Izrādās, tie ir Kārlis un Jānis – tā viņus nosaukuši. Viņiem mugurā ir izcili saglabājušās formas.

Vēl skatu piesaista zobeni. Tie ir armijas brīvvalsts laika parādes zobeni un nav izmantoti kaujās, bet paredzēti skaistumam. Tiesa, arī es, tāpat kā citi, paeju garām īstam kaujas zobenam, kas noslēpies pie pašas ieejas. Tas piederējis latviešu strēlniekam, kurš cīnījies 1. pasaules karā.

Ir stends, kas veltīts latviešu strēlnieku pulku dārgumiem. “Tie ir nedaudzi priekšmeti no 1915. gada, līdz ar to visur klātesošs ir cara ģerbonis, Krievijas Impērijas apbalvojumi. Alus kausi, cigarešu etvijas, ķiveres, kokardes. Pārējā ekspozīcija ir no 1918. līdz 1940. gadam,” piebilst vadītāja.

Kādā stūrī rāda filmu, kurā redzami vēsturiski kadri – 1920. gada 11. novembris, kad Rīgas centrā Esplanādē notiek mūsu valsts armijas pirmā militārā parāde, tiek pasniegti pirmie Lāčplēša Kara ordeņi.

Kādā stendā redzami Valsts statistikas pārvaldes apbalvojumi. 1935. gadā notika ceturtā tautas skaitīšana. Skaitītāji saņēma īpašas piemiņas zīmes. Tāpat 1935. gadā piemiņas zīmes saņēma Brīvības pieminekļa celtnieki un tie, kas vāca ziedojumus.

Kādā stendā redzams pēc izskata zelta šķīvis, bet, izrādās, tas ir apzeltīts čuguns. Daudz ir sudraba priekšmetu. “No trīs “mildiņām” izgatavots simbolisks pelnutrauks, sudraba sērkociņu kastīte, karote ar piecu latu monētu. Tajā laikā galvenais materiāls, no kura visu gatavoja, bija sudrabs. Pamatā visi apbalvojumi, krūšu zīmes, dāvanas, blociņi, šķīvji, cigarešu etvijas – tas viss ir no sudraba. Arī lati ir no sudraba, un no latiem vēl izgatavoja dažādas dāvanas,” stāsta Jolanta.

Pārsteidzoši atklājumi ir atvilktnēs zem stendiem. Tur ir aplūkojami dažādi drukas materiāli: kultūras un sporta pasākumu afišas, dokumenti, slepenās kartes un citi.

No afišām var uzzināt ļoti daudz par to laiku aktivitātēm.

“Mūsu senči ir pratuši ļoti labi atpūsties. Viss iespējamais ir rīkots, visas iespējamās sporta spēles, koncertizrādes, masku balles, loterijas. Un tas parasti nekad nav viens pasākums, kā ir mūsdienās – koncerts vai izstāde. Tas vienmēr ir pasākumu kopums, un tas pasākumu kopums nekad nebeidzās agrāk kā trijos naktī. Ir pat afiša, kur cirks Rēzeknē: gladiatori, balerīnas, klauni, – sākums ir deviņos vakarā un beidzas četros no rīta,” rāda Jolanta.

Vēl ir iespēja piemiņai nofotografēties ar digitālu Rēzeknes mēra ķēdi, pēc tam foto tiek nosūtīts uz norādīto e-pastu.

Visi kolekciju priekšmeti raksturo Latviju kopumā, taču lielākā daļa no Brīvvalsts dārgumu namā apskatāmajiem kolekciju priekšmetiem saistīta ar Latgales reģionu, tāpēc par nama atrašanās vietu izvēlēta Latgales sirds – Rēzekne. Domāju, ka Rēzekne ir ieguvēja, un ieguvēji ir arī visi tie, kas šo Brīvvalsts dārgumu namu ir apmeklējuši.

Pārsla Konrāde