Inga Karpova
Aizvadītās sestdienas, 23. septembra, vakarā Vijciema dievnamā uz īpašu pateicības koncertu aicināja brīnišķīgi mūziķi, kas jau pēc skaita trešajā koncertā ar muzicēšanu teica sirsnīgu paldies visiem tiem labas gribas cilvēkiem, kuri pirms pusotra gada atsaucās novadnieka, komponista Jāņa Lūsēna aicinājumam ziedot līdzekļus Vijciema baznīcas ērģeļu atjaunošanai.
Salīdzinoši īsā laikā ir noticis brīnums ‒ turpmāk ērģeles ar savu skanējumu priecēs mūzikas cienītājus.
Šo īpašo koncertu vadīja šīs ieceres autors J. Lūsēns.
“Man personīgi šis ir svarīgs brīdis, jo man ērģeles ir īpašs instruments. Kā mūziķis savus pirmos soļus mūzikā sāku, nodarbojoties ar ērģeļu spēli. Šis instruments vienmēr būs manas dzīves sastāvdaļa. Ideja par Vijciema dievnama instrumenta savešanu kārtībā, tam piešķirot autentisku skanējumu, radās tad, kad pie manis Ozolu skolā nokļuva vienas ērģeles. To dēļ satikos ar brīnišķīgu cilvēku, vienu no galvenajiem Rīgas Doma ērģeļu meistariem Viesturu Ilsumu. Viņš Ozolu skolā man uzstādīja šīs nelielās ērģelītes. Sarunājoties jautāju, kā būtu, ja Vijciemā savestu kārtībā ērģeles un te varētu notikt koncerti. Abi atbraucām, apskatījāmies un Viesturs teica: “Labi, darām!”
Protams, ka tam visam bija vajadzīga nauda. Jūs mums ziedojāt un palīdzējāt. Tas tiešām bija kaut kas neticams, jo citur, aicinot ziedot ērģeļu atjaunošanai, tik labi neiet. Mums gāja tā, it kā pats Dieviņš stāvētu klāt. Gada laikā savācām šo nepieciešamo naudas summu. Liels paldies Andreja Pebo ģimenei, kas savās mājās uzņēma Viesturu. Liels paldies arī mūziķiem, kuri bez honorāra Vijciema baznīcā sniedza divus koncertus.
Šodien ir svētku koncerts. Esmu izvēlējies “Grey Velvet trio” tāpēc, ka šajā dievnamā atskanētu mūzika, ko radījuši mani draugi – Latvijas mūsdienu komponisti, ar kuriem visiem esmu bijis pazīstams. Pēc tam skanēs baroka laikmeta vācu komponistu skaņdarbi,” atklāj J. Lūsēns. Komponists īpašu paldies veltīja ērģeļu restauratoram Ilmāram Ilsumam.
“Paldies, ka uzticējāt man šo darbu. Tā bija jauna pieredze. Šis ir Latvijā vienīgais saglabājies ērģeļu būvētāja Jāņa Radziņa radītais instruments. Taču, darot darbu, par svarīgāko kļuva atziņa, ka šis instruments atrodas tieši Vijciemā un tas ir jūsu saņemtais mantojums.
Kā jūs domājat, cik ir stabuļu šajās, es teiktu, nelielajās ērģelītēs? Tātad Vijciema baznīcas ērģelēs ir 131 koka un 422 metāla stabules. Katra šī stabule ir kā mūzikas instruments. Ir bijušas vēl 27 stabules. Šis instruments ir divas reizes demolēts un vienreiz pat ļoti smagi starpkaru periodā. Baznīcas bēniņos dažas stabules vēl ir saglabājušās.
Darot rutīnas darbus, tīrot un savedot kārtībā stabules, mēģinot saglabāt instrumentu pēc iespējas skanīgāku, papētīju vēsturi. Iespējams, ka jūs zināt novadnieku Kārli Valteru Liepiņu. Viņš ir uzrakstījis atmiņas par puikas gadiem, kad ir darījis blēņas un kā sods par to viņam bijis jānāk uz Vijciema baznīcu pumpēt plēšas skolmeistaram, kurš vienlaikus bija arī ērģelnieks. Savās atmiņās raksta, ka sākotnēji to darījis ar sakostiem zobiem, bet vēlāk šī mūzika ir tā ielīksmojusi, ka viņš pats slepus sācis vingrināties un palicis šeit trīsdesmit gadus kalpot kā ērģelnieks.
Augšā pie ērģelēm ir tāda koka svira, kurai blakus uz sienas ar zīmuli ir ievilktas svītras, kas norāda, cik augstu var pumpēt plēšas. Acīmredzot tās svītras ir atstājis skolmeistars. Katrs mēs atstājam šādas svītras – ar savu darbu, ar savu attieksmi. Domājot par jums, arī pēc jums paliks šis sirds darbs. Tā rezultātā turpinās skanēt Vijciema ērģeles. Tas būs būtiski arī jūsu bērniem un mazbērniem. Paldies “Vijas krastu” mājas, kurā mājo Andreja Pebo ģimene, saimniekiem! Man jūs esat Latvijas lepnums. Arī jūs visi pārējie,” atzīst I. Ilsums.
Koncerta sākumā vijciemietis, Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns ar cerību atzina: “Mēs visi šovakar piedzīvosim brīnumu – atjaunotās ērģeles skanēs dzidri, tīri un priecēs šo namu un visus labos ļaudis, kuri ziedoja un noticēja brīnumam un ļāva tam piepildīties. Mans sapnis būtu, ka šī telpa kalpotu vēl vienam cēlam un brīnišķīgam mērķim – mūsu garīgai pilnveidošanai un kultūrai. Lai šis koncerts šajā dievnamā nebūtu pēdējais, un lai mūs priecē šī garīgā māksla,” novēl V. Šaicāns.
Lai atjaunotu Vijciema baznīcas ērģeles, savu artavu sniedza arī Valkas novada pašvaldība.
Vairāk foto un video no pateicības koncerta – www.ziemellatvija.lv, sadaļā “Foto”.
Uzziņai
Vijciema evaņģēliski luteriskā baznīca
Viena no astoņām Latvijā esošajām koka dēlīšu apšuvuma baznīcām, kas celta 1852. gadā. Šeit atrodas republikas nozīmes mākslas pieminekļi – altāris un kokā gleznota altārglezna “Svētais vakarēdiens”. Baznīca ir vienjoma halles tipa koka guļbūves celtne uz laukakmeņu pamatiem. Ļoti īpatnēja ir sienu ārējā apdare – sienas apšūtas ar zvīņveida koka dēlīšiem. Sākotnēji no tiem bijis veidots arī baznīcas jumts. Tagad baznīcas divslīpju jumtam, kā arī četrstūru zvanu tornim ir skārda segums. Fasāžu dekors ir ļoti atturīgs – apšūtās sienas sadala vertikāli koka konstruktīvie elementi. Ēkas izteiksmību vairo lieli sešpadsmit rūšu logi ar smailloka arkām un dekoratīvu balti krāsotu aplodu. Baznīca restaurēta 1992. gadā pēc Jirgenu dzimtas iniciatīvas un par tās ziedotiem līdzekļiem. Lielākie remonta darbi: baznīcas ārpuses zvīņveida skaidu apšuvums, altāra restaurācija, kroņluktura restaurācija.
Uzziņai
Esošās Vijciema baznīcas ērģeles būvējis Bauskas meistars Jānis Radziņš 1878. gadā. Ērģeles iesvētītas 1878. gada 26. novembrī, un tās izmaksājušas 1000 rubļu. Ērģeles būvētas no skujkoka un krāsotas baltos, pelēcīgos un zilos toņos. Šīm ērģelēm ir 12 reģistri un 553 stabules.
#SIF_MAF2023
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma