Variņu pamatskolas pastāvēšana atkal ir atklāts jautājums

Varbūt palīdzēs Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs? Smiltenes novada Variņu pamatskolas vecāku padome šonedēļ nosūtījusi viņam vēstuli, turpinot pērn iesākto cīņu par savas skolas saglabāšanu.

Savukārt aizvadītā gada nogalē skolas vecāku padome ar citu vēstuli jau vērsusies pie Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Edgara Avotiņa un domes deputātiem, atkārtoti lūdzot izskatīt jautājumu par Variņu pamatskolas nākotnes perspektīvām. Variņieši ir satraukušies par pašvaldībā izskanējušo priekšlikumu Variņu pamatskolu reorganizēt, sliktākajā gadījumā pat slēgt.

Konkrēts lēmums deputātiem jāpieņem februārī

“Ziemeļlatvija” 2023. gadā vairākkārt rakstīja par Smiltenes novada pašvaldības izglītības nozares stratēģiju 2023.–2028. gadam (skolu tīkla optimizāciju). Informējām arī par Variņu pagasta iedzīvotāju protestiem pret stratēģijas projektā paredzēto ieceri Variņu pamatskolu ar 1.–9. klasi slēgt un tās audzēkņus no 2024. gada 1. septembra virzīt uz 8,7 kilometrus attālo Palsmanes pamatskolu. Tagadējā skolas ēkā Variņos tad savukārt varētu mācīties Palsmanē esošās Smiltenes novada speciālās pamatskolas audzēkņi.

Pērn domes sēdē apstiprinātajā Smiltenes novada pašvaldības izglītības nozares attīstības stratēģijā Variņu pamatskolas reorganizēšana tiešā tekstā nav ierakstīta. Ir norādīts, ka attīstības scenārijs Variņu pamatskolai ir pārskatīt pamatskolas posma lietderību Variņos, saglabājot pirmsskolas izglītību, bet pievienojot to citai izglītības iestādei.

Ilgi mierā dzīvot tiem Variņu pagasta iedzīvotājiem, kuriem rūp sava skola, nav sanācis. 2023. gada novembra nogalē viņiem ausīs nonākušas runas par Variņu pamatskolas pievienošanu Palsmanes pamatskolai, kā rezultātā arī tapusi jau pieminētā vēstule Smiltenes novada deputātiem, stāsta tās iesniedzējs, Variņu pamatskolas vecāku padomes pārstāvis Vilnis Korulis (šajā padomē ir gan audzēkņu vecāki, gan skolas pedagogi).

Pašvaldība (konkrēti Izglītības pārvalde) šobrīd gatavo atbildi, no deputātiem savu atbildi variņiešiem uzrakstījis tikai Otārs Putrālis ar novēlējumu turpināt cīnīties.

3. janvārī Smiltenes novada pašvaldībā patiesi sanāca kopā darba grupa, tai skaitā vairāki deputāti, spriežot par izglītības stratēģiju novadā, arī par Variņu pamatskolas varbūtēju reorganizāciju un priekšlikumu uz Variņu skolas telpām pārcelt daļu no Smiltenes novada speciālās pamatskolas. Smiltenes novada Izglītības pārvaldei ir uzdots līdz februārī gaidāmajai Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdei sagatavot materiālus situācijas analīzei, savukārt komiteja attiecīgi sagatavos lēmuma projektu virzīšanai uz domes sēdi, kur lēmums būs jāpieņem novada deputātiem.

Variņu pamatskolas direktore Taiga Kalniņa “Ziemeļlatvijai” gan atzīst, – viņai pēc 3. janvārī notikušās darba grupas sēdes ir sajūta, ka viss jau izlemts. “Jā, bija diskusijas, bija deputāti, kuri uzdeva jautājumus, lai šo tēmu varētu skatīt no dažādām pusēm. Taču no darba grupas saņemtajiem secinājumiem un norādījumiem izriet, ka Variņu pamatskola no 2024. gada 31. augusta tiek likvidēta, teorētiski reorganizēta, jo pirmsskolas grupas tiek atstātas savā vietā mūsu skolā, tikai viņus paliek zem Palsmanes pamatskolas ar realizācijas vietu Variņos. Taču tagadējiem 1.–9. klases skolēniem tad būtu jāmeklē cita skola. Uz tādu lēmumu virzās, jo no 2025. gada Variņu pamatskolai netiks piešķirts finansējums no valsts. Jā, mums ir mazs skolēnu skaits. Zinām, ka nekad mūžā nevaram izpildīt kritērijus par izglītojamo skaitu klasēs. Taču kāpēc deputāti necīnās par lauku skolām? Savs novads par saviem bērniem?” nesaprot Taiga Kalniņa.

Variņu pamatskolā šajā mācību gadā 1.–9. klasē ir 53 skolēni, pedagogi ir 14.

Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs skaidro, ka jautājums par Variņu pamatskolas nākotni ir atklāts jau no 2023. gada.

“Tas ir skatāms no divām pusēm, viena puse ir tāda, ka mums ir jāsaprot speciālo skolu nākotne, otra – Variņu pamatskolas nākotne. Šobrīd ir pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi par infrastruktūras un materiālās bāzes uzlabošanu speciālajai izglītībai un izstrādāti kritēriji, atbilstoši kuriem valsts dod naudu pašvaldībām, lai tās šo speciālo izglītību realizētu. Viens no kritērijiem ir ilgtspējīga iestāde. Palsmanes muižas ēka, kurā atrodas Smiltenes novada speciālā pamatskola (tā ir pašvaldības izglītības iestāde – redakcijas piezīme), tajā nevar tikt ietverta savas sarežģītības dēļ. Tātad pašvaldībai ir jādomā, kur citur šo skolu izvietot. Otrs stāsts ir par to, ka 2023. gada decembrī tikām iepazīstināti ar Izglītības un zinātnes ministrijas projektu par jauno finansējuma piešķiršanas modeli izglītības iestādēm atbilstoši kvalitatīvas un ilgtspējīgas izglītības kritērijiem. Viens no tiem ir izglītojamo skaits. Variņu pamatskola neatbilst šiem kritērijiem un šajā projektā nav. Ja MK šo projektu apstiprinās, tad valsts vispār nepiešķirs naudu pašvaldībai mērķdotācijai Variņu pamatskolas pedagogu algām. Visā šajā kontekstā jautājums par Variņu pamatskolas nākotni vēlreiz ir cēlies gaismā. Jāsaprot, ko mēs darām ar mūsu novada izglītības iestādēm, kas nespēj sevi nofinansēt no mērķdotācijas,” skaidro Edgars Roslovs.

Variņieši apšauba Palsmanes pamatskolas ietilpību

Smiltenes novada deputātiem adresētās vēstules tekstu Vilnis Korulis nosūtīja arī “Ziemeļlatvijai”, lai arī citi novada iedzīvotāji redzētu, kas satrauc Variņu pamatskolas vecāku padomi, ja skolas audzēkņus reorganizācijas gadījumā virzītu uz Palsmanes pamatskolu.

Vēstulē uzsvērts, ka Palsmanes pamatskolas mācību telpu lielākā daļa jau tagad neatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 610 par higiēnas prasībām izglītības iestādēm 24. punktam (par minimālo platību viena izglītojamā vietai) un tajā nedrīkstētu realizēt mācību procesu. Norādīts arī, ka gaisa kvalitātes rādītāji skolā pārsniedz normu, tie ir virs pieļaujamās normas pēc monitoringa datiem. “Šeit rodas jautājums, kā un vai vispār ir iespējams uzņemt audzēkņus Palsmanes pamatskolā (tagad tajā mācās 133 skolēni), ja jau šobrīd telpu platības neatbilst MK noteikumiem,” vietvarai nosūtītajā vēstulē taujā variņieši. Attiecīgi Variņu pamatskolas padome lūgusi izskatīt Palsmanes pamatskolas telpu noslogojumu Veselības inspekcijai.

Vēstulei Smiltenes novada deputātiem klāt pievienota tabula, kurā pārskatāmā veidā salīdzinātas abu skolu mācību telpas un izglītojamo iespējamais skaits.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājam un deputātiem nosūtītajā vēstulē teikts: “Mums ir pamatotas aizdomas, ka Izglītības pārvaldes norādītās telpu platības (arī citi dati par skolu) nesakrīt ar tām, par kurām zina deputāti, tādējādi jūs maldinot. Mūsu rīcībā ir nonākuši vairāki pamatskolas ēkas plāni ar atšķirīgu mācību telpu platību. Šeit rodas jautājums par korektu, godīgu rīcību (visu plānu varianti pievienoti pielikumā). Pielikumā ir arī Veselības inspekcijas anketa, kurā pārskatāmā veidā atainojas platību atbilstība Variņu un Palsmanes pamatskolai. Balstoties uz šo anketu, Variņu pamatskolai mācību telpu un sporta zāles platības atbilst MK noteikumiem.

Palsmanes pamatskolai arī nav sporta halles, ir tikai pielāgota, normām neatbilstoša telpa. Variņu pamatskolā sporta halle ir plaša un moderna, tā ir aprīkota ar plašām garderobēm, sanāksmju telpu, trenažieru zāli, pieejamas dušas telpas.

Nobeigumā vēlamies pajautāt, vai ir pareizi, jūsuprāt, turpināt ieguldīt līdzekļus mācību iestādē, kurā daudzi kritēriji neatbilst MK noteikumiem Nr. 610, ja astoņu kilometru attālumā no Palsmanes atrodas Variņu pamatskola, kurā ir sakārtota visa infrastruktūra atbilstoši MK noteikumiem un kurā nav nepieciešami kapitālieguldījumi? Vai, jūsuprāt, turpinot ieguldījumus Palsmanes pamatskolā, tā būtu traktējama kā nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana? Tāpat vēlamies informēt, ka Izglītības pārvalde neņem vērā priekšlikumus, kas nāk no Smiltenes novada speciālās pamatskolas direktores un Variņu pamatskolas direktores, kas ir saistīti ar skolu tīkla optimālu sakārtošanu, izlietojot pēc iespējas mazāk līdzekļu, un dotu vislielāko labumu bērniem.” (Vēstules teksts nedaudz saīsināts – redakcijas piezīme.)

Sola turpināt cīnīties, lai skola Variņos būtu

Savas bažas par to, ka Palsmanes pamatskolas telpas ir par šauru, lai uzņemtu Variņu pamatskolas audzēkņus gadījumā, ja viņu skola tiktu likvidēta, Vilnis Korulis izteica arī sanāksmē novada deputātiem, kas notika 2023. gada sākumā, un atzīst, ka jūtas nesadzirdēts.

Toreiz pēc sanāksmes Palsmanes pamatskolas direktore Anda Bērtiņa “Ziemeļlatvijai” skaidroja, ka tā, ka šajā skolā neietilptu bērni, nav. “Esam apsvēruši variantu par paralēlklašu dalīšanu, un mums ir otra skolas ēka, ko daudzi Variņu iedzīvotāji sanāksmē bija piemirsuši un kurā arī var izvietot skolēnus,” norādīja Anda Bērtiņa.

Šis skaidrojums Variņu pamatskolas padomi tomēr nav pārliecinājis. Vēl jo vairāk sarūgtina iespējamā skolas likvidēšana, lai kā to nosauktu – par reorganizāciju vai kā citādi.

“Deputāti arī novados ir ievēlēti pārstāvēt tautu. Mēs tomēr esam ciemats ar savām interesēm. Jautājums, ko tad deputāti pārstāv, ja nepārstāv mūs? Kur paliek izglītība tuvāk mājām mazajiem bērniem? Kur paliek lozungs “Smiltenes novads – vieta, kur augt”? Tagad tas ir ceļš uz iznīcību. Sanāk, ka izglītības reforma ir ķeksīša pēc. Katrā pagastā skola ir svarīga. Ir ārprātīgs aklums to iznīcināt. Tad 20–30 gadu laikā no tā pagasta nekā vairs nebūs. Pagasts izmirs. Bet mēs vēl cīnīsimies,” uzsver Vilnis Korulis.

Viedokļi

Edgars Avotiņš, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs:

– Lēmums (par Variņu pamatskolu – redakcijas piezīme) būs jāpieņem deputātiem, bet tieši par ko, tas ir Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas ziņā. Komitejā būs jānolemj, līdzīgi kā bija ar citām skolām, par kurām mēs pieņēmām lēmumus 2023. gadā, vai notiek skolas reorganizācija, vai slēgšana, vai tiek atstāts viss pa vecam. Es nevaru pateikt, ka Variņu pagasta bērniem jāmeklē jauna izglītības iestāde, jo nav tāda lēmuma. Deputātiem domas dalās, nav tā, ka visi redz šo jautājumu risināt tikai vienā virzienā. Nevajag skriet notikumiem pa priekšu. Taču gribu uzsvērt, ka mēs līdzīga rakstura lēmumu pieņēmām jau 2023. gada vasarā, kur reorganizējām vairākas izglītības iestādes (Bilskā, Launkalnē, Trapenē, Drustos – redakcijas piezīme). Mums ir jāskatās kontekstā uz priekšu, lai pēc tam nav jautājumu, kāpēc mēs identiskās situācijās rīkojamies diametrāli pretēji.

Otārs Putrālis, Smiltenes novada domes deputāts:

– Šī bija tikai darba sapulce, uzklausījām tikai variantu par to, kādā veidā virzīties gan vienai, gan otrai skolai. Gala lēmums būs jāpieņem deputātiem. Bet ir daudz dažādu jautājumu un neskaidrību, arī no finansiālā aspekta. Es konkrēti attiecībā uz Variņu pamatskolu vēlējos saprast un saņemt skaidru atbildi, – ja mēs modelējam situāciju, kurā visus bērnus vēlamies redzēt Palsmanē, vai Palsmanes pamatskolas kapacitāte ir pietiekama, vai klases ir atbilstošas, lai visus izglītojamos varētu uzņemt, kāda šajā skolā ir sporta infrastruktūra (principā nekāda), un kā mēs gatavojamies risināt šo jautājumu. Sapratu, ka tiks vairāk domāts par to, kā sašķelt lielo izveidoto klasi divās daļās. Nepacēlām jautājumu, kas notiek tad (šo situāciju, kas nav neiespējama, jau modelējuši variņieši), kad Palsmanes pamatskolas skolēni (5.–9. klase) tiktu vesti uz Variņu pamatskolu, kur telpas ir pietiekami, bet speciālā pamatskola pie vajadzības varētu daļēji pretendēt uz pašreizējām Palsmanes pamatskolas telpām. Pie šāda scenārija skola var funkcionēt izcili, Variņos tiek nodrošinātas gaišas telpas ar pietiekamu kapacitāti, ir ļoti laba sporta infrastruktūra. Man šķiet, tas ir izcils risinājums. Taču tāds variants pagaidām netiek ne modelēts, ne kalkulēts.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.