Sandra Pētersone
27. februārī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vadība uz tikšanos Valmierā aicināja Vidzemes reģiona medijus, tai skaitā “Ziemeļlatviju”, lai turpinātu pilnveidot savstarpējo sadarbību un informētu par saviem 2023. gada darba rezultātiem, izplatītākajiem likumpārkāpumiem un pašreizējām aktualitātēm.
“Mēs neko neslēpjam,” sarunā ar žurnālistiem uzsvēra Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, piebilstot, – tas, ka plašsaziņas līdzekļiem nosūtītajā pārvaldes informatīvajā diennakts uzziņā pārsvarā ir sausi fakti, ir saistīts ar izmeklēšanas interesēm.
Vidzemē septiņu iecirkņu vietā tagad ir trīs
Plašāku informāciju par konkrētiem likumpārkāpumiem Valsts policija sabiedrībai var sniegt tad, kad lieta ir nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai vai arī kad sīkāku faktu publicēšana nevar ietekmēt lietas izmeklēšanu.
Ar Vidzemes reģiona plašsaziņas līdzekļiem tikās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Armands Āboliņš, priekšnieka vietnieks, Kārtības policijas biroja priekšnieks Dimitrijs Kohanovs, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte un Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.
Sanāksme ilga gandrīz trīs stundas, tās laikā Valsts policijas darbinieki sniedza apjomīgu, sabiedrībai noderīgu informāciju, tāpēc par Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja un Kārtības policijas biroja darbu, likumpārkāpumu statistiku reģionā, pārvaldes nodrošinājumu ar kadriem un citiem jautājumiem informēsim laikraksta “Ziemeļlatvija” nākamajā numurā. Šoreiz sniedzam ieskatu Vidzemes reģiona pārvaldes aktualitātēs, par kurām informēja Imants Mitrošenko.
Vispirms gan jāuzsver, ka kopš 2022. gada 1. novembra VP Vidzemes reģiona pārvaldes struktūrā ir notikušas izmaiņas, – agrāko septiņu iecirkņu vietā tagad ir trīs: Ziemeļvidzemes iecirknis Alūksnē, Gulbenē un Valkā (šī iecirkņa darbība aptver arī Smiltenes novadu), Dienvidvidzemes iecirknis Madonā un Cēsīs un Rietumvidzemes iecirknis Valmierā un Limbažos.
Imants Mitrošenko skaidro, ka iecirkņi tika apvienoti, lai teritorijas aptveršana būtu mobilāka, sasniedzamāka un lai efektīvāk tiktu izmantoti policijas darbinieku resursi.
“Jā, varbūt policijas darbinieku skaits ir nedaudz mazinājies, bet nevis tādēļ, ka būtu samazinātas štata vietas, taču fiziski esam tik, cik esam. Var rasties jautājums, – ja mēs apvienojam iecirkņus, kā tagad ir iedzīvotājiem, vai mēs esam viņiem sasniedzami? Esam. Pirmkārt jau izmantojot mobilo tālruni un zvanot uz tālruni 112, vai arī, ja draud briesmas un nav iespējams sasaukt palīdzību, pie katra vecā iecirkņa ēkas ir poga un mikrofons. Ir jānospiež poga un jārunā skaļā balsī, jāsaka – ir vajadzīga palīdzība, norādot konkrētu atrašanās vietu (pilsētu un ielu). Tad šis signāls nonāk pie mūsu operatīvā dežuranta, viņš arī redz videonovērošanas monitorā, kas tur notiek. Operatīvā dežuranta uzdevums un pienākums ir sūtīt uzreiz tuvāko norīkojumu, kas ir redzams digitālajā kartē, vai policijas darbinieku, kas sniegtu palīdzību. Dežurants arī izvērtē notikuma bīstamību,” skaidro Imants Mitrošenko.
Briesmu gadījumā palīgā dosies tuvākais norīkojums
Ņemot vērā, ka Vidzemes reģiona pilsētās bijušo iecirkņu telpās nakts laikā policisti nedežurē, “Ziemeļlatvija” vaicāja, kāda ir Valsts policijas norīkojuma (patrulēšanas ekipāžu) mobilitāte, cik ātri tas var ierasties notikuma vietā, jo cilvēkiem radies iespaids, ka Valsts policijas ekipāžu, piemēram, Valkā vai Smiltenē, pastāvīgi uz vietas nav.
VP Vidzemes reģiona pārvaldes vadība skaidro, ka Valsts policijas norīkojumi ir mobili, tas nozīmē, ka policistu darba vieta ir automašīna un tajā ir viss nepieciešamais, sākot ar interneta pieslēgumu, datoru un visām pārējām viedajām ierīcēm, kas palīdz strādāt. Saņemot ziņu, ka jāsteidzas palīgā, uz notikuma vietu dodas tuvākais VP Vidzemes policijas pārvaldes norīkojums neatkarīgi no tā, vai tas atrodas Ziemeļvidzemes, Dienvidvidzemes vai Rietumvidzemes iecirknī.
Taču režīmā 24/7 (visu diennakti un visas septiņas dienas nedēļā) Valsts policijas norīkojums pastāvīgi nekur nav uz vietas, skaidro VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Dimitrijs Kohanovs.
“Norīkojumiem jāatrodas uz ielas, jāstrādā, jābūt mobiliem un maksimāli ātri spējīgiem reaģēt un palīdzēt sabiedrībai, indivīdam. Ja konkrētai personai nav nepieciešama palīdzība, tad norīkojums uzrauga ceļu satiksmi vai sabiedrisko kārtību,” piebilst Dimitrijs Kohanovs.
15 minūtes – valstspilsētās, kāda ir arī Valmiera, 25 minūtes – novados, tas ir noteiktais reaģēšanas laiks, kurā policijai jāpaspēj nokļūst līdz notikuma vietai pēc informācijas saņemšanas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, skaidro Imants Mitrošenko.
“Nosacīti kavētie izsaukumi mums bijuši uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Mēs traucamies pēc iespējas ātri, taču, ja ir ziema, jāņem vērā, ka “Latvijas Valsts ceļi” nevis uztur ceļus, bet savā interneta vietnē sakrāso visu sarkanu, un tad arī policistiem jāņem vērā laikapstākļi un braukšanas apstākļi. Pārgalvība nav vietā,” piebilst VP Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks.
Kā pēdējā laikā skaļāk izskanējušo gadījumu, kas saistīts ar norīkojuma izsaukšanu Vidzemes reģiona pārvaldes darbības teritorijā, Imants Mitrošenko nosauc notikumu Salacgrīvā, kur kāds iedzīvotājs pamanīja meklēšanā izsludinātajam Leonam Rusiņam līdzīgu vīrieti ēdam kafejnīcā (Jēkabpils pusē varmāka Leons Rusiņš ar cirvi nogalināja ilgstoši vajāto dzīvesbiedri, jaunu sievieti viņu bērna un sievietes mammas acu priekšā).
“Iedzīvotājs sazvana policiju, komunicē ar to. Ir risks, ka Rusiņam līdzīgais vīrietis paēdīs un tūlīt aizies. Komunikācija beidzas ar to, ka mūsu operatīvais dežurants arī pazaudē savu spēju mierīgi saturēt sevi rokās, pasaka, ka mums diemžēl helikoptera nav, mēs nevaram nolaisties tur uzreiz. Tas, protams, aizskar šo cilvēku (zvanītāju – redakcijas piezīme) tā, ka ir uzreiz jāzvana ceturtajai varai (TV raidījumam “4. studija”) un tas jāpasaka. Bet viss bija kārtībā, policisti aizbrauca, atrada šo cilvēku, nebija viņš Rusiņš, viņš bija vietējais iedzīvotājs, un visi riski tika novērsti,” stāsta Imants Mitrošenko.
Nepieciešamības gadījumā VP sadarbojas ar Vidzemes novadu pašvaldības policiju darbiniekiem, kuri tad dodas palīgā uz notikuma vietu. Vidzemes reģionā lielākās pašvaldību policijas bāzējas Valmierā, Cēsīs, Gulbenē, Smiltenē, piebilst Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks.
Izplatītas ir zādzības; jāuzmanās no krāpniekiem
Vērtējot sabiedrisko kārtību un drošību Vidzemes reģionā kopumā, Imants Mitrošenko gandarīts uzsver, ka Vidzemē, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, reģistrēto notikumu jeb likumpārkāpumu ir aptuveni par trešdaļu mazāk, un situāciju Vidzemē var kopumā vērtēt kā drošu.
No nodarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izplatītākie ir zādzības, piemēram, veikalos zog alkoholiskos dzērienus un pārtikas produktus. Tiek apzagti īpašumi, pārsvarā tādi, kas ziemā ir neapdzīvoti vai izmantoti kā vasaras mājas.
21. februārī VP Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirkņa izmeklēšanas nodaļas amatpersonas sadarbībā ar Latgales reģiona pārvaldes amatpersonām pa karstām pēdām Balvu novadā aizturēja sešu personu grupu, kura veica zādzību Smiltenes novadā, informē Zane Vaskāne, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste
21. februāra naktī Smiltenes novada Bilskas pagastā no kādas mājas, brīvi piekļūstot, tika nozagti trīs motorzāģi, trīs trimmeri un mežizstrādes darba ķivere. Nodarīti materiālie zaudējumi 4880 eiro apmērā. Nozagtās mantas tika atrastas aizturēto personu transportlīdzekļos. Par notikušo sākts kriminālprocess, izmeklēšana turpinās.
Arī Vidzemes reģionam secen neiet krāpšanas. Piemēram, VP Vidzemes policijas pārvalde atklājusi noziedzīgu nodarījumu, kad vairāki klienti Vidzemes reģionā konkrētā uzņēmumā pasūtīja siltumsūkni, naudu samaksāja, bet preci nesaņēma. Lieta vēl ir izmeklēšanā, jo tiek apzināti visi iespējamie potenciālie cietušie. Katru nedēļu nāk klāt kāda jauna epizode, jo Valsts policija aicināja atsaukties apkrāptos cilvēkus gan ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, gan arī sociālajos tīklos.
Taču jāņem vērā, ka krāpniekiem reģionu un pat valstu robežas neko nenozīmē, jo viņi uzdarbojas digitālajā vidē.
Imants Mitrošenko par nozīmīgu panākumu krāpniecības apkarošanā nosauc viltus “zvanu centru” likvidēšanu Ukrainā. Plašsaziņas līdzekļi jau vēstīja, ka 2023. gada otrajā pusē Ukrainas likumsargi kopā ar ārvalstu kolēģiem likvidēja vairākas noziedzīgas grupas, kas bija izveidojušas tā sauktos “zvanu centrus” un izkrāpa Eiropas Savienības pilsoņiem lielas naudas summas. Cietušie ir arī Latvijā. Izmantojot izsmalcinātas sociālās inženierijas metodes un saziņas algoritmus, krāpnieki psiholoģiski apstrādāja sarunu biedrus un pārliecināja noklikšķināt uz pikšķerēšanas saitēm, lai samaksātu par precēm vai pakalpojumiem. Kad cilvēki ievadīja maksājumu datus, blēži tika klāt banku kontiem, kurus iztukšoja. Iedzīvotājiem jābūt modriem, jo vietā var parādīties jauni “zvanu centri”, šis krāpšanas veids ir diezgan populārs, brīdina Imants Mitrošenko.
Latvijā kā pēdējā laikā lielāko krāpšanu viņš nosauc Kuldīgā notikušo noziedzīgo nodarījumu. Šomēnes 21. februārī Valsts policijā tika saņemts iesniegums no kādas kuldīdznieces, kura kļuvusi par krāpšanas upuri. Sievietei zvanīja krāpnieki, kuri uzdevušies par bankas darbiniekiem. Sievietei lietotnē “WhatsApp” viņi nosūtījuši viltus apliecību, cenšoties pārliecināt, ka sieviete runā ar policijas darbiniekiem, kam viņa noticējusi, informē Valsts policija.
Krāpniekiem izdevās pārliecināt sievieti, ka viņas bankas kontos notiek krāpnieciskas darbības un, lai nauda būtu drošībā, nepieciešams instalēt “Anydesk” aplikāciju. Tālāk sieviete apstiprinājusi bankas lietotāja datus un PIN kodus, kā rezultātā no viņas darbavietas kontiem pārskaitīti aptuveni 150 000 eiro. Savukārt no viņas privātā konta pārskaitīti gandrīz 2000 eiro. Krāpnieki jautājuši, vai sievietei mājās atrodas skaidra nauda, uz ko viņa atbildējusi apstiprinoši. Tad krāpnieki pārliecinājuši sievieti, ka, lai šī skaidrā nauda būtu drošībā, tā ir jānosūta viņiem, ko viņa arī izdarīja, Kuldīgā pakomātā ievietojot 10 000 eiro. Valsts policijā par notikušo ir sākts kriminālprocess.
Valsts policija atgādina, ka ne policijas, ne banku, ne citu iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu bankas kontu datus, kā arī neprasīs datoros un mobilajās ierīcēs uzinstalēt dažādas programmatūras, kas paredzētas, lai attālināti pieslēgtos datoram. Saņemot tamlīdzīgus zvanus, ieteicams telefonsarunu pārtraukt. Policija aicina pārrunāt arī ar saviem tuviniekiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, cik būtiski sargāt un nevienam neuzticēt banku kontu datus un citu sensitīvu informāciju.
Šaušalīgi notikumi Vidzemē palikuši pagātnē
Diemžēl arī Vidzemes reģionā izplatās narkotiskās lietas, parādās arvien jaunāka gadagājuma narkodīleri, arī nepilngadīgie, atzīst VP Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks.
“Ir grupas, kas šīs vielas pamatā ved no galvaspilsētas. Ir arī tendence izmantot pakomātus.
Pēdējais skaļākais gadījums nesaistīti ar narkotisko vielu lietošanu bija, kad 14 gadus vecu pusaudzi aizveda uz medicīnisko apskati Vidzemes slimnīcā un pēc analīžu nodošanas tika konstatēts, ka viņš ir marihuānas lietotājs. Protams, tas satrauc. Taču ar lielākiem vai mazākiem panākumiem mēs ar to cīnāmies, esam diezgan bieži viesi skolās,” informē Imants Mitrošenko.
Savukārt uz ielām un ceļiem Vidzemē liela problēma ir dzērājšoferi, viņi ik nedēļu nonāk policijas redzeslokā.
“Liela daļa dzērājšoferu, iespējams, tā darīs arī turpmāk. Viņiem tiesības sen ir noņemtas, bet tas viņus nesatrauc. Nesatrauc arī tas, ka viņiem konfiscēs transportlīdzekli vai piedzīs tā vērtību, jo vērtība nav diža, varbūt kādi pāris simti eiro, jo viņi brauc ar “lūžņiem”. Viņi arī nekautrējas braukt bez OCTA (transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana – redakcijas piezīme) un bez transportlīdzekļa tehniskās apskates. Ir arī ļoti daudz ātruma pārkāpēju. Pēdējo divu nedēļu laikā mūsu redzeslokā tādu bija ap 700. Bet kopumā apliecinu, ka mēs dzīvojam ļoti drošā reģionā. Ārkārtas situācijas, kas varētu sabiedrību satraukt, ikdienā nenotiek. Jā, bijuši gadi, kad tik tiešām bija skaļākas slepkavības, bija šaušalīgi notikumi, piemēram, Staicelē ledusskapī bija noslēpts bērna līķis. Tās ir lietas, kas ir pagātnē. To situāciju, kāda ir tagad, iespējams, kaut nelielu daļu esam panākuši ar savu policijas darbu. Ir arī latentā noziedzība – pārkāpumi, ko neredz ne sabiedrība, ne mēs, bet tie tāpat notiek. Iespēju robežās izmantojam augstās tehnoloģijas, kas mums var palīdzēt un padarīt cilvēkiem drošāku vidi,” piebilst Imants Mitrošenko.
#SIF_MAF2023
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma