Inga Karpova
Vai Valka kļūs par strūklaku pilsētu, rādīs laiks un novada pašvaldības finansiālās iespējas, bet šonedēļ daudziem neviltotu prieku sagādāja jaunās Pedeles upē uzstādītās strūklakas palaišana. Trešdien darbu atsāka arī aizvadītajā vasarā atklātā iedzīvotāju iemīļotā Lugažu laukuma strūklaka.
Līdz nedēļas beigām sāks darboties arī strūklaka Rūjienas ielas mikrorajona dīķī. Jāpiebilst, ka arī kaimiņpilsētā Valgā ir vairākas strūklakas. Tuvākā no Latvijas puses ir Valgas pilsētas centrālajā laukumā.
Novada pašvaldības Attīstības, projektu un tūrisma nodaļas vadītājs Toms Simtiņš stāsta, ka, salīdzinot ar strūklaku Rūjienas ielas dīķī, Pedeles upes strūklaka ir daudzkārt jaudīgāka, plašāka un arī izskatā atšķirīgāka. Tas darīts ar nolūku, lai abas nebūtu vienādas. Jaunā strūklaka ir izgaismota. To katrs varēs novērot un dabā pārliecināties.
Līdzīgi kā Lugažu laukuma strūklaku, arī jauno ar īpašu pieslēgta mehānisma palīdzību ir iespējams pārprogrammēt un uzstādīt citu darbības režīmu. To ar īpašu programmatūru var pielāgot arī konkrētam mūzikas ritmam vai gaismas šoviem. Taču to var paveikt īpaši apmācīts speciālists, kas ar šīm lietām nodarbojas.
Paralēli šajā Pedeles dabas takas teritorijā turpinās labiekārtošanas darbi, kurus veic šī objekta būvnieki SIA “Limbažu ceļi”. Viņiem ar novada pašvaldību bija noslēgta vienošanās par darbu pabeigšanu un dažādu kļūmju novēršanu.
T. Simtiņš norāda, ka šai teritorijai ir piecu gadu garantija. Tas nozīmē, ja šajā laikā rodas kādas ar būvniecību saistītas ķibeles, būvniekiem tās būs jānovērš. Otrdien, 2. maijā, notiks kārtējā būvsapulce, kurā vēlreiz izrunās visas lietas saistībā ar Pedeles dabas taku.
“Būvnieki solīja, ka līdz 1. maijam visus galvenos darbus pabeigs. Pašlaik strādnieki līdzina melnzemi Pedeles upes krastos. Ir pabeigta gājēju ietves bruģēšana no Semināra ielas līdz Raiņa ielai. Vēl tikai jāpieblietē un starpās jāsaber grants, lai bruģis “nestaigātu”. Ir jānostiprina soli. Projektā tas nebija paredzēts, bet, solus nenostiprinot, tos viegli var apgāzt,” atzīst T. Simtiņš.
Uz “Ziemeļlatvijas” repliku, ka šo jauno sēžamo solu virsma ir skabargaina, T. Simtiņš skaidro, ka projektētāji šos solus pielāgojuši dabiskajai videi. Taču T. Simtiņš sola šo jautājumu pārrunāt arī otrdien plānotajā sapulcē.
Reklāma