Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Uz augšu iet dzīve vai tikai cenas?

Sen bija tie laiki, kad Valkā varēja nopirkt dzīvokli par dažiem tūkstošiem eiro. Tad pašvaldība sāka vilināt uz Valku un izplatījās vēsts, ka te var lēti tikt pie mājokļa. Jaunas ģimenes, kuras varbūt nespēja nopirkt dzīvokli Valmierā vai Rīgā, to iegādājās Valkā. Un kāpēc ne, ja attālinātā darba iespējas pieļauj dzīvošanu jebkur, kur vien ir internets. Un kāpēc ne Valkā, kur ērti audzināt bērnus un tiec pie sava dzīvokļa. Valka par mājvietu kļuva arī dažam labam pensionāram, kurš neturējās pie savas mājas kā pie pēdējā salmiņa. Savu dārgāk nopārdodot un Valkā lētāk nopērkot, nu dzīvo kā bagātnieks, nevis minimālās pensijas saņēmējs. Bet dzīvē allaž ir tā, ka pieprasījums maina piedāvājumu. Lēto dzīvokļu laiki sen aiz muguras. Cenas Valkā sakāpušas tādos ātrumos un augstumos, ka nu jau te mājokli var nopirkt vien bagātnieki vai neapdomīgie kartstgalvji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Skatot mājokļu pārdošanas cenas, var nodomāt, ka Valka ir smalks “Pierīgas” rajons. Puspabeigta, pabriesmīga paskata māja teju 100 tūkstoši, ēka, kur viens stūris jau iebrucis, – 70 tūkstoši, padomju laikus atgādinošs īpašums – 90+ tūkstoši. Pa starpai pagadās piedāvājums cenu kategorijā ap 35‒50 tūkstošiem. Ar dzīvokļiem ir tikpat lielas “auzas”. Daudzdzīvokļu mājā dzīvoklīši tā ap 20–30 tūkstoši. Ja šai summai pieskaita vēl 30+ tūkstošus renovācijas maksu, sanāk cena kā par dzīvokli Rīgas centrā. Kuram šādus īpašumus vajag un kurš tādus var atļauties, ir jautājums.

Ja uzmanīgāk paseko līdzi sludinājumiem, piedāvājums sāk atkārtoties, kas liecina, ka tirgus bremzējas. Jā, cilvēkiem, īpaši jaunām ģimenēm, joprojām vajadzīgi mājokļi, taču pie tāda tikt – arvien sarežģītāk. Reti kuram ir 30 vai 50 tūkstoši sakrāti “zeķē”, vairums tos iegādājas kredītā. Tikko lasīju – likumā noteikta prasība, ka kredīta apmērs Latvijā nedrīkst pārsniegt pēdējo sešu gadu kopējo ienākumu apmēru. Turklāt šajā summā ir jāiekļauj visi kredīti (arī auto līzings, pat kredītkarte). Ja kredītņēmēja bez līdzaizņēmēja ienākumi ir 1000 eiro (uz rokas), tad maksimālā summa, ko var aizņemties, ir 72 000 eiro. Katra banka var noteikt savus “griestus” un dot krietni mazāku summu. Kā zināms, tur vērtē ne tik daudz pēc deguniem, kā mājokļa atrašanās vietas. Un bankām Valka nav tas pats, kas Valmiera vai Pierīga.

Skaidrs, ka vidusmēra cilvēkam ar algu ap tūkstoti Valkas “smalkās’’ mājas nesanāk (cenai jau jāpieskaita arī remonta nauda), tās tātad paredzētas lielāku algu saņēmējiem, bet vai tiem tādas vajag?! Skaidrs, ka cenas Valkā sakāpinātas, skatoties vienam no otra. Re, te par dzīvokli prasa 18 tūkstošus, uzliekam mēs 22, nākamais uzliek 25, un tā tas veidojas. Kaut kur jau būs tie “griesti”, kad nebūs, kas pērk, un būs jālaiž cena lejā, jo nu jau daudzviet ir lētākas vietas.

Atceros interviju TV ar bijušo valcēnieti, kura ar vīru saimnieko otrpus Latvijas. Viņa teica – vienīgais kritērijs dzīvesvietai bija māja un zeme laukos, ko varam atļauties. Arī Sedas piemērs, kur uz dzīvokļiem rīkoja izsoli ar labu piekrišanu, tam apliecinājums.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.