Un ja tā visa nebūtu?

“Atceries, te kādreiz bija nevis zeme, bet bruģis,” teicu mazdēlam, kad pastaigas laikā pa Veco parku Smiltenē aizgājām arī līdz koka lapenei dīķa krastā pie Parka viesnīcas “Brūzis”.

“Jā, bet kāpēc vairs bruģa nav?” “Nu, bija cilvēki, kuri bruģakmeni vietām izlauza, bet pilsēta visu bruģi vairs neatjaunoja, – ja nu to kāds izposta atkal.”

“Bet kāpēc viņi to bruģi lauza?” Pēc šī jautājuma iepauzēju, – kā lai paskaidroju trīsgadīgam puisītim, kāpēc kāds pieaugušais (arī jaunieši mazu bērnu skatījumā ir lieli cilvēki) tā rīkojas, jo es taču nezinu atbildi. “Nu viņi slikti rīkojās. Tā nevajag darīt,” – izlīdzējos ar šādiem teikumiem, un vairāk jautājumu par šo tēmu nebija.

Pagāja dažas dienas, un saņēmu ziņu no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) ar aicinājumu uzrakstīt par papostītām atpūtas un tūrisma vietām, ko LVM izveidojuši, labiekārtojuši un uztur Smiltenes piepilsētas mežos.

Aptuveni vienā laikā, vienas nedēļas nogalē, šomēnes trijās vietās – pie Klievezera, pie Tupurīša ezera un Cērtenes pilskalna pļavā – uzdarbojušies nezināmi vandaļi (vienam cilvēkam tas nebūtu pa spēkam): noplēsuši dēļus divām labierīcību būdiņām, nojaukuši malkas nojumi, ko balstīja četri koka stabi, no zemes (sasalušas un gana lielā dziļumā!) izrāvuši stabus ar LVM informatīvajām norādēm un novākuši vairākas atkritumu urnas. LVM versija – tas darīts, lai būtu, ar ko kurināt ugunskuru šajās atpūtas vietās, kaut gan risinājums varēja būt daudz civilizētāks, piemēram, jau gatavu malku mazā apjomā iekuram var nopirkt degvielas uzpildes stacijās.

Ja bērns man atkal jautātu, kāpēc kāds tā dara, joprojām nezinātu, ko teikt. Šķiet pašsaprotami, ka visa infrastruktūra, ko Smiltenes piepilsētas mežos visiem bez maksas piedāvā LVM, nav ne nokurināma, ne citādi postāma. Šīs daudzu cilvēku iecienītās atpūtas vietas, it īpaši pie Niedrāja ezera, ir glītas, ērtas, noderīgas – kā magnēts, kas vilina iet dabā, mežā un pie ūdeņiem.

Jācer, ka LVM  izpostīto infrastruktūru  atjaunos, kaut  arī tas nav uzņēmuma pienākums, –  tā ir  LVM labā griba radīt rekreācijas teritoriju iedzīvotājiem. Kā būtu, ja tādu vietu nebūtu, katrs var iztēloties pats, –  domās izdzēst visus Smiltenes piepilsētas mežos esošos soliņus, laipas, galdus, nojumes, zviļņus un citus atpūtas elementus, atstājot bez tiem “pliku”  vietu. Tas nu būtu gaužām bēdīgi, jo LVM uzturētie Smiltenes piepilsētas meži kā rekreācijas teritorija ir liela vērtība. Nu jau ir cilvēki, kuri tajos saskata ko vairāk par vienkāršu atpūtu un saredz iespējas jauniem pakalpojumiem, piemēram, piedāvā meditatīvas pastaigas Niedrāja mežos, galapunktā pie ezera iekārtojoties šūpuļtīklos un ļaujoties bungu meditācijai. Varbūt ir cilvēki, kam tas interesē.