Tulkojot latviešu literatūru, konkursā Igaunijā iegūst pirmo vietu

Igauniete Mārīte Uibo ir ieguvusi pirmo vietu jauno tulkotāju konkursā, kuru pirms neilga laika rīkoja Igaunijas Rakstnieku savienības tulkotāju sekcija. Mārīte mūsu pusē vairāk pazīstama kā Latvijas-Igaunijas institūta bijusī direktore, valodas kursu pasniedzēja un tulkotāja.

Konkursa vērtēšanai tika iesniegti 70 darbi. Izvēles valodu kategorijā – 11 darbi, trīs no tiem tika tulkoti no latviešu uz igauņu valodu.

Trīs pamatkategorijās katram dalībniekam bija jātulko fragments no kādas konkrētas grāmatas. “Dalībai konkursā bija jātulko kaut kas no daiļliteratūras – fragments ar apjomu četras piecas standarta lapas jeb līdz 9000 rakstzīmes ar atstarpēm. Tulkojamā darba izvēle nebija pārāk vienkārša. Sākumā lūdzu palīdzību savai īslaicīgajai (diemžēl tikai 30 akadēmiskās stundas) latviešu valodas pasniedzējai, ļoti foršam cilvēkam An­drigai Lozdai. Tomēr beigās notika tā, ka izvēlējos kaut ko citu, drusciņ tā kā loterijas veidā – Janas Veinbergas romantisko detektīvu “Mākoņaina nakts”. Par savu ieceri tulkot šo darbu sociālajos tīklos devu ziņu arī autorei,” “Ziemeļlatvijai” atklāj M. Uibo.

Jauna pieredze

Mārīte ir pateicīga gan Andrigai, gan savai kolēģei tulkošanas jomā un draudzenei Anitai Tannenbergai, abas viņu mudinājušas piedalīties. Pamudinājums nācis īstajā laikā, jo pašai bijušas šaubas par dalību konkursā. “Bez viņu pamudinājuma gandrīz to nebūtu darījusi. Liels paldies jāsaka arī Valkas bibliotēkas atsaucīgajām darbiniecēm, kuras piedalījās izvēles procesā,” viņa papildina.

Interesanti, ka arī starp trešās vietas ieguvējiem ir viena tulkotāja Karmena Karabeļņika, kura arī tulkoja no latviešu uz igauņu valodu. Latviešiem viņas vārds arī ir zināms.

Konkursa žūrijas loceklis latviešu-igauņu tulkoto darbu kategorijā bija populārais igauņu dzejnieks Contra jeb Marguss Konnula. Viņš laboja latviešu darbus, kur pēc M. Uibo tulkojuma atzinis, ka daži labojumi vai drīzāk ieteikumi labojumiem bija jāveic, bet tik labi tulkotie teksti, kuros ir tik maz trūkumu, viņa rokās nonāk ļoti reti. “Laikam pat savi teksti ne, kad es tos otru reizi pārlasu,” viņš izteicies pēc konkursa.

Jāmin, ka uz konkursa noslēgumu maija izskaņā Tallinā tika uzaicināta arī Latvijas vēstniece Igaunijā – Kristīne Našeniece, kura arī priecājās par ciešo abu valstu sadraudzību, jo īpaši uzsverot tulkotāju darbu un nozīmi ciešākas sadarbības veicināšanai.

M. Uibo šis konkurss paliks atmiņā ar spilgtiem iespaidiem, gan parādot savas zināšanas profesionālā līmenī, gan apgūstot kaut ko jaunu. “Patiesībā tulkot daiļliteratūru man bija jaunums. Līdz šim galvenokārt tulkoju dokumentus, dažādas publikācijas, afišas, ar tūrismu saistītus materiālus un tamlīdzīgi. Un mazai atkāpei, pirms daudziem gadiem, kad pati vēl strādāju Valgas avīzē, tulkoju arī “Ziemeļlatvijas” publikācijas, kas varētu būt interesantas Valgas apriņķī dzīvojošajiem. Tā arī sākās mana interese un aizrautība ar latviešu valodu arvien vairāk un vairāk. Šajā gadījumā ļoti baudīju tulkošanas procesu. Kad konkursa darbs bija nosūtīts, paņēmu grāmatu un izlasīju līdz galam – bija taču jāuzzina, kas bija tas ļaunais un kāpēc. Izdarīju to vienas dienas laikā, tas bija 24. februārī, Igaunijas neatkarības dienā, to labi atceros. Detektīvu nebiju lasījusi 20 gadus, varbūt pat 30,” viņa atzīst.

Papildina zināšanas

Taujāta par zīmīgākajiem pēdējā laika notikumiem un nākotnes iecerēm, M. Uibo stāsta, ka pirms pāris nedēļām beigusi izglītojošu kursu nodarbības ar nosaukumu “Igauņu valodas kā otrās valodas pasniedzējiem A līmeņa metodika”. “Kad pieteicos šiem kursiem, īsti nezināju, kas tas būs un ar ko tas saistīts. Izrādījās, mums mācīja, kā pasniegt igauņu valodu bez bāzes valodas starpniecības, proti, tikai igauņu valodā. Kaut kad agrāk, kad uzzināju, ka kaut kas tāds notiek, biju diezgan skeptiska. Domāju, ka jābūt taču iespējai kaut ko skaidrot arī angļu vai krievu valodā. Tomēr viss ir iespējams. Metode, kuru izstrādāja pirms dažiem gadiem, ir domāta iesācējiem (A1 un A2 pakāpēm). Īpaši labi strādā metode grupās, kuru dalībniekus nevieno viena dzimtā valoda,” pamato tulkotāja.

Māca latviešu valodu

M. Uibo labprāt pieņem dzīves piedāvātos izaicinājumus, kuros viņas zināšanas var būt noderīgas citiem. Viens no piemēriem – šogad viņa sadarbojas ar mācību centru “BUTS” Valmieras filiālē, pavasarī vadīja igauņu valodas nodarbības interesentiem, kuri vēlējušies apgūt igauņu valodu. “Nodarbības vadīju attālināti, tas nozīmē vēl lielāku atbildību un gatavošanos. Tas bija divu mēnešu ilgs kurss, kas ir pārāk īss laiks, lai apgūtu igauņu valodu. Šajā laikā var gūt tādu vispārēju ieskatu un atcerēties svarīgākās sarunvalodas frāzes, bet neko vairāk,” apgalvo tulkotāja un atsauc atmiņā, ka viņas pirmā pieredze pasniedzējas darbā bijusi “BUTĀ” pirms desmit gadiem (toreiz pasniedzot Valkas filiālē). “Nekad nebiju domājusi, ka būšu pasniedzēja, kaut ko kādam mācīšu. Bet tā notika, pieņēmu šādu izaicinājumu un pēkšņi attapos, ka esmu grupas priekšā un jāsāk kaut ko darīt. Grupu skaits šo desmit gadu laikā ir nedaudz vairāk par desmit,” viņa saka.

M. Uibo uzsver, ka jebkura valoda, kura ir apgūta, ir jālieto arī ikdienā, tāpēc viņa priecājas, ka saziņa ar “Ziemeļlatviju” notiek latviski. “Pat ja nav iespēju ikdienā runāt, komunicēt ar cilvēkiem, valoda ir jālieto – jāskatās filmas, multfilmas vai jālasa grāmatas. Jūs jautājāt, kā ir ar krievu valodu Igaunijā pēc pasaulē notiekošā, vai arī pie mums tā tiek izskausta, izņemta no mācību satura. Godīgi teikšu, neesmu iedziļinājusies, taču uzskatu, ka valoda ne pie kā nav vainīga. Politika ir politika, par to mēs nerunāsim,” viņa pamato.

M. Uibo atzīst, ka, satiekoties ar kolēģiem no tulkotāju aprindām, nereti tiek runāts par to, ka Baltijas valstu valodu apguvei ir potenciāls, jo nebūt nav daudz tulkotāju, kuri brīvi pārvalda divas vai visas trīs Baltijas valstu valodas. “Ja mums ir tulkotāji, kuri tulko no latviešu uz igauņu valodu, tad ar lietuviešu valodu ir nedaudz bēdīgāk. Ir maz tulku, kuri tulkotu tekstus no lietuviešu uz igauņu valodu. Tātad tulkiem šajā ziņā ir visas iespējas labi pelnīt iztiku, nesaskaroties ar spraigu konkurenci. Tieši tādēļ esmu sev nospraudusi mērķi – tuvākā vai tālākā nākotnē apgūt arī lietuviešu valodu. Manā gadījumā tas varētu būt viegli, jo pamats – latviešu valodas bāze – izsaka daudz. Abām valodām – latviešu un lietuviešu – ir savas līdzības. Tātad, zinot latviešu valodu, lietuviešu valodas apguvei nevajadzētu sagādāt grūtības,” pārliecināta M. Uibo, kura nereti ir manāma arī Valkas pusē.