Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Smiltenes vidusskolā aizvadīta projekta “Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks” darbnīca

Foto: Jānis Ūdris

Marta nogalē Smiltenes vidusskolas 10. – 12. klašu skolēni piedalījās Latvijas Arhitektu savienības apbūvētās vides izglītības projekta “Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks” darbnīcā “Vai viegli būt ilgi?” To vadīja arhitektes Ieva Skadiņa, Barbara Bula, Agnese Lāce, Ilva Cīrule un Elīna Liepa. Ieva Skadiņa ir arī arhitekte Smiltenes vidusskolas mācību ēku kompleksa pārbūvei. Paveiktais konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2021”, nominācijā “Sabiedriskā ēka – jaunbūve”  novērtēts ar Atzinību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

””Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks” ir apbūvētās vides izglītība,” informē arhitekte Ieva Skadiņa. “Esam izveidojuši mācību kursu, kas ikvienam pieejams arī internetā.

Apbūvētās vides izglītība ir iekļauta jaunajā izglītības saturā. Skolotāji 3.,  6. un 9. klašu skolēniem mācību gada otrajā pusgadā mājturībā un tehnoloģijās, kā arī ar mākslu saistītajos mācību priekšmetos var rīkot nodarbības par arhitektūru.”

“Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks” ir  krīzes laika “bērniņš. 2009. gadā, kad daudzi projekti apstājās, sanācām kopā domubiedri, kuriem smadzenes ieprogrammētas dizaina domāšanā, un tā arī radās šis piedāvājums,” stāsta Ieva Skadiņa. “Ikdienā parasti notiek tā – arhitekts iegulda  klienta izglītošanā lielu darbu un tad, kad projekts pabeigts, viņš aiziet. Apzinoties, ka vienīgie kritēriji, pēc kuriem joprojām vadās daudzi pasūtītāji, ir – “patīk” vai “nepatīk”, nolēmām – nākamie klienti jāizglīto jau no mazotnes.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Darbnīcā “Vai viegli būt ilgi?” skolēni tika sadalīti trīs grupās – vieni iejutās jauno māmiņu, otri – biznesmeņu un trešie – zaļo aktīvistu lomā. Katra grupa veidoja vides plānu, kurā varēja iekļaut vispārdrošākās idejas. Pēc tam notika mainīšanās, rezultātā biznesmeņiem nācās domāt, kā māmiņu pilsētā izveidot biznesu, māmiņām, – kā realizēt savas ieceres biznesmeņu radītajā vidē utt. Noslēgumā, “kaut uz brīdi iekāpjot vienam otra kurpēs”, arī visekstrēmākās idejas izdevās pārvērst reālos, oriģinālos projektos.

Lai spētu pateikt vairāk par “patīk” vai “nepatīk”

“Arhitektūra ir svarīgāka par ēdienu un mūziku,” uzskata Ieva Skadiņa. “Mūziku – ja tā nepatīk, var izslēgt. Tāpat var neēst kādu konkrētu ēdienu vai nepirkt noteikta zīmola apģērbus. Bet tad, ja katru dienu ej pa noteiktu ielu uz skolu vai uz darbu, šī vide iespaido. Tāpēc svarīgi, kā tā veidota, un galvenais, ko cenšamies pateikt skolēniem, tiekoties ar viņiem šādās meistardarbnīcās, – savas tuvākās apkārtnes, vides veidošanā var iesaistīties ikviens. Tas neaprobežojas tikai ar to, ka pasakām, kas patīk vai nepatīk. Ir likumības, kuras vēlams saprast.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Romiešu arhitekts Marks Pollions Vitrūvijs jau pirms mūsu ēras vienā no savām 10 grāmatām par arhitektūru rakstīja, ka arhitektūru veido trīs komponenti: lietderība, izturība un skaistums. Tiem nav jābūt vienādā daudzumā, bet līdzsvarā. Ēkai ar to vien, ka tā ir lietderīga un izturīga, ir par maz. Arhitektūrai ir tik daudz izteiksmes līdzekļu – apjoms, telpa, ritms… Lai tos apgūtu, jāpraktizējas. Tāpat kā pavārmākslā. Ja saliksi  vienā katlā daudz garšīgu produktu, tas vēl nenozīmē, ka pagatavotais būs garšīgs. Māja jāpielāgo cilvēka un dienas ritmam. Lai to izdarītu, jābūt pamatzināšanām par proporcijām, kustību, ēkas izvietojumu attiecībā pret debespusēm u.tt.,” savu viedokli pauž Ieva Skadiņa.

Pēc kādiem kritērijiem Smiltenes vidusskolas jaunā projekta arhitekte iesaka vadīties, veidojot mājokli – saskanīgu kopdzīves vietu vairākiem cilvēkiem? – “Katram vispirms jāformulē savas intereses un tad jāatrod kompromisi. Ja cilvēkam piemīt dizaina domāšana, viņš arī ļoti mazu telpu var iekārtot ērti. Kā vēsta senais teiciens:  “Bagāts ir tas, kuram pietiek. Nevis tas, kuram daudz un vienmēr par maz.””

Iedvesmo smiltenieši

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ievai Skadiņai, redzot Smiltenes vidusskolas savienojošo korpusu apdzīvotu, ir gandarījums. “Strādājot pie šā projekta, gribēju, lai te izskatās atvērti un lakoniski, tā, lai bērniem gribētos nākt uz skolu,” stāsta Ieva Skadiņa. “Daudz domāju par akustisko komfortu. Esmu bijusi daudzās skolās. Problēmas, ar kurām nācās sastapties visbiežāk, – ventilācija, tas, ka ik pēc 20 minūtēm jāver vaļā logi, un tas, ka skolotājam, lai viņu sadzirdētu, jārunā ļoti skaļi. Darīju visu iespējamo, lai šeit to nepieļautu. Skolas iekšpagalms veidots kā liela, daudzfunkcionāla telpa, kur vietu var atrast dažādas funkcionālās grupas.

Tāpat patiess prieks par Indriķa Blakenburga 1937. gadā projektētās Smiltenes vidusskolas vēsturiskās ēkas atjaunošanu.”

Arhitekte Ieva Skadiņas saknes nāk no Kurzemes, bet projekta īstenošanas laikā viņu ļoti iedvesmojusi vidzemnieku, smilteniešu pozitīvā attieksme pret dzīvi. “Kā projekta sākumā teica Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis: “Mums katru gadu piedzimst 100  bērni. Tās ir četras pirmās klases. Mums vajag skolu!”

Ievas Skadiņas dzīves vadmotīvs: “Lietas, kas nenogalina, padara stiprāku. Nevajag baidīties! Sākumā varbūt domā: būs “baigās” ziepes, bet beigās saproti – tas bijis izaicinājums, kas palīdzēja izaugt arī pašai.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.