Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Smiltenes novads vietvaru stiprina pagastos

Smiltenes novada pašvaldība izveidota 2021. gada 1. jūlijā, kad pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas apvienojās Apes, Raunas un Smiltenes novadi. Jaunizveidotajā novadā ir aptuveni 19,4 tūkstoši iedzīvotāju. Apdzīvotības blīvums ir 11 iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru.

Ir pagājuši jau pieci mēneši, kopš bijušo Smiltenes, Apes un Raunas novadu iedzīvotāji dzīvo un strādā jaunā administratīvā teritorijā – Smiltenes novadā, kas nu ir kļuvis ievērojami plašāks un kam tagad ir jauna pašvaldības pārvalde un jauna organizatoriskā struktūra.

Tās veidošana faktiski vēl ir procesā, taču novada vadība uzsver, ka jau no paša sākuma galvenais mērķis ir viens – veidot šo pārvaldi tā, lai jaunā Smiltenes novada iedzīvotājiem nekas nemainītos attiecībā uz pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, lai visi pašvaldības sniegtie pakalpojumi, kādi tie bija Smiltenē, Raunā, Apē un pagastos pirms administratīvi teritoriālās reformas, tur paliek un ir pieejami arī pēc reformas.

Pagastos sāksies jauni laiki

Viens atslēgvārds tam ir pagastu pārvaldes. Jaunajā Smiltenes novadā ir 14 pagasti, katrā no tiem, izņemot Smiltenes un Brantu pagastus, kur, ņemot vērā teritoriju, uz abiem ir viena pārvalde, ir  sava pārvalde – esošās ir saglabātas, bet tur, kur nebija, izveidotas no jauna, konkrēti, bijušā Raunas novada Drustu pagastā. 

“Pašvaldībai nekad nav bijis mērķis visu jaunā novada administrāciju sakoncentrēt Smiltenē. Cilvēki dzīvo un strādā arī Apē un Raunā, Drustos, Gaujienā, Virešos un citos pagastos, tāpēc tur  jābūt pagasta pārvaldei un tās vadītājam, kurš rūpējas par savu teritoriju,” uzsver Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš.

Jaunajā Smiltenes novada pašvaldības nolikumā visas pagasta pārvaldes ir atsevišķas iestādes, tas nozīmē gan lielāku atbildību, gan arī lielāku patstāvību. Jauns izaicinājums tas būs bijušā Apes novada pagastiem. “Apes novadā centrs darīja lauvas tiesu, bet pagastu pārvaldnieki vairāk bija lietveži, nevis pārvaldnieki. Viņu funkcionalitāte bija daudz mazāka. Tagad Smiltenes novadā visas pagasta pārvaldes pienākumu ziņā  būs vienādas. Kā vienmēr esmu teikusi, tad pagasta pārvaldnieks ir saimnieks savā zemē. Tādas ir arī viņa pamatfunkcijas,” “Ziemeļlatvijai” uzsver Smiltenes novada domes izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe (pirms novadu reformas – Raunas novada domes priekšsēdētāja).

“Kopējais redzējums uz jauno Smiltenes novadu vēl tikai veidojas, integritātes jeb vienotības sajūtas rašanās nav ne mēnešu un pat ne gada jautājums, tas ir šī ievēlētā pašvaldības sasaukuma viens no galvenajiem izaicinājumiem.”
Evija Zurģe, Smiltenes novada domes izpilddirektora vietniece

Pagaidām visi jaunie pagasta pārvalžu nolikumi vēl nav apstiprināti, bet Gaujienas pagasta pārvaldes vadītāja Inese Lukjanoviča jau ir izlasījusi, kāds šis nolikums ir Gaujienas pagasta pārvaldei. “Domāju, ka Gaujienā sāksies jauna ēra, jauni laiki, jo izmaiņas būs lielas. Jaunais nolikums stipri atšķiras no tā, kā mēs strādājām Apes novadā, tas paredz, ka pagasta pārvaldes  vadītājs ir saimnieks pagastā un viņam ir padoti citi darbinieki. Patstāvība noteikti būs lielāka, būs jāstrādā vairāk. Es to atbalstu, redzot, cik aktīvi darbojas pagasta pārvalde Grundzālē un citur Smiltenes novadā,” teic Inese Lukjanoviča.

Pagaidām Gaujienas pagasta pārvalde vēl strādā atbilstoši tiem darba pienākumiem, kādi bija Apes novadā, kā arī izpilda to, ko reorganizācijas procesā uzdod Smiltenes novada pašvaldības vadība. Jau līdz šim Gaujienā pašvaldībai ir daudz ko darīt – ciematā ir vairākas daudzdzīvokļu mājas, ko apsaimnieko pagasts, ir vairākas skolas un muižas ansamblis, kas arī pieder pašvaldībai un kas ir jāuztur, un tas nebūt nav viegli, gaujienieši jau aizrādot pagastvarai par dažu muižas ēku noplukušajām fasādēm.

No jaunā novada vadības puses  Inese Lukjanoviča šobrīd jūt pretimnākšanu gaujieniešu vēlmēm, piemēram, ir atbalstīta pagasta pārvaldes pārcelšanās no īrētajām telpām uz bijušo info centru, jau esot sastādīta tāme tā telpu remontam. Tajā pašā ēkā, kur info centrs, tikai bibliotēkas telpās,  atradīsies jaunais klientu apkalpošanas centrs, ko plānots atvērt 2022. gada  janvārī.

Vai, kļūstot patstāvīgākai, pagasta pārvalde spēs atrisināt visas iedzīvotāju problēmas? Uzklausot apmeklētājus un arī tālruņa zvanus, Inese Lukjanoviča secina, ka vislielākā problēma Gaujienā ir apdzīvojamā platība. “Gaujienas pagastā ir darbs gan uzņēmumos “Vaidens” un “Very Berry”, gan  skolās, gan mežizstrādē. Taču  trūkst dzīvokļu. Pašvaldības dzīvojamais fonds ir liels, taču līdz šim esam pielikuši maz darba, lai šos dzīvokļus saremontētu, pārsvarā tie ir bēdīgā stāvoklī. Manā skatījumā tā ir vislielākā problēma,” atzīst Gaujienas pagasta pārvaldes vadītāja.

Process turpinās; izšķirs kultūras un sporta “laulību”

Būs lietas, ko pagastu pārvalžu vadītāji varēs atrisināt paši savas atbildības ietvaros, un būs jautājumi, ko viņi varēs rosināt izskatīšanai Smiltenes novada domē, sadarbojoties ar Smiltenes novada Centrālo administrāciju.

Centrālā administrācija ir jauna pašvaldības iestāde, tā izveidota līdzšinējo triju novadu (Apes, Raunas un Smiltenes) pašvaldību un tām pakļauto iestāžu un struktūrvienību reorganizācijas procesā. Smiltenes novada Centrālajā administrācijā ir iekļautas pašvaldības nodaļas, to speciālistu darba vietas ir ne tikai novada  centrā Smiltenē, bet arī Raunā un Apē. 

“Tas, ka administrācija strādā trijās vietās, ir pavisam jauna pieredze. Speciālistiem tas nav viegli,  galvā varbūt ir barjeras, kas pašiem ir jāpārkāpj, bet mērķis ir, lai iedzīvotājiem nekas nemainītos pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamības ziņā un arī lai meklētu vēl papildu iespējas citu nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai tuvāk iedzīvotājam,” uzsver Andris Lapiņš. 

“Pašvaldībai nekad nav bijis mērķis visu jaunā novada administrāciju sakoncentrēt Smiltenē. Cilvēki dzīvo un strādā arī Apē un Raunā, Drustos, Gaujienā, Virešos un citos pagastos, tāpēc tur jābūt pagasta pārvaldei un tās vadītājam, kurš rūpējas par savu teritoriju.”
Andris Lapiņš, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors

Jaunums ir arī tas, ka vairākas līdzšinējās Smiltenes novada pašvaldības struktūrvienības šajā gadā tiek reorganizētas un kļūst par pašvaldības iestādēm, piemēram, Smiltenes novada Pašvaldības policija (to vada Egija Cekula), Smiltenes novada Bāriņtiesa (priekšsēdētāja Solvita Bauere), Smiltenes novada Būvvalde (vadītāja Liene Brolīte), Smiltenes novada Izglītības pārvalde (vadītājas pienākumu izpildītāja Gunta Grigore) ar tās pārraudzībā esošām iestādēm, kas nozīmē gan lielāku patstāvību, gan lielāku atbildību.

Attiecībā uz Smiltenes novada pašvaldības Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldi šis  reorganizācijas process vēl nav noslēdzies. Pēc Smiltenes novada domes deputātu ierosinājuma no nākamā gada  kultūras, sporta un mūžizglītības jomas tiks atdalītas, izveidojot divas atsevišķas iestādes – Smiltenes novada Sporta pārvaldi un Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvaldi, bet mūžizglītības jomu pārņems Izglītības pārvalde.

Reorganizācija skar arī komunālo saimniecību, to iedzīvotāji izjutīs vistiešāk. Jau ir uzsākta bijušā Raunas novada domes Saimnieciskā dienesta un bijušā Apes novada komunālās saimniecības reorganizācija, kā rezultātā šo dienestu funkcijas “ūdensapgāde un kanalizācija” no 2022. gada 1. janvāra tiks nodotas pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA “Smiltenes NKUP”, bet pārējās (īre, siltums, teritoriju apsaimniekošana) – attiecīgā pagasta pārvaldei, sākot no 2022. gada 1. marta. 

Ar pakalpojumu saņēmējiem Raunas, Drustu, Apes, Trapenes un Gaujienas pagastos sazināsies SIA “Smiltenes NKUP” pārstāvji, lai pārslēgtu līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu no nākamā gada 1. janvāra, informē Evija Zurģe. 

Tālāk ies cauri nozarēm

Reorganizācijas jautājumi Smiltenes novada pašvaldības darba kārtībā ir katru dienu, darba apjoms ir ļoti liels, turklāt jaunajā situācijā ir jāiemācās strādāt nedaudz citādāk, uzsver pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš.  “Jau tā viss sagatavošanās posms bija ļoti sarežģīts un laika termiņā ļoti īss, piedevām reorganizācijas procesu ietekmē arī pandēmija un tās ierobežošanai valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Taču mēs joprojām  koncentrējamies uz jaunā novada pašvaldības struktūras pilnveidi. Tas viss vēl ir procesā. Tiklīdz būs sakārtota pašvaldības struktūra, sīkāk  pārskatīsim katru nozari, kas ir pašvaldības funkcijās, piemēram, izglītību, pašvaldības ceļus, skatoties tos kontekstā ar valsts ceļu tīklu, jo tur ieguldījumu vienmēr pietrūkst,” uzsver Andris Lapiņš.

Veidojot Smiltenes novada pašvaldības pārvaldes jauno modeli, izaicinājums  ir arī cilvēkresursi, ik pa laikam Smiltenes novada pašvaldība izsludina konkursu uz kādu no vakancēm, piemēram, jaunākās no tām ir nekustamā īpašuma nodokļa administrators, nekustamā īpašuma speciālists, lietvedis Sociālajā dienestā, jurists, digitālā mārketinga un komunikācijas speciālists, Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Speciālistu mainība  notiek dažādu iemeslu dēļ, piemēram, cilvēki pensionējas, jaunās māmiņas aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā, nozīme ir arī konkurētspējīgam atalgojumam, skaidro novada vadība. Savukārt valdības rīkojums valsts, pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem obligāti vakcinēties  pret “Covid-19” vīrusa infekciju būtisku ietekmi neatstāj. Smiltenes novada pašvaldības iestādēs, kapitālsabiedrībās un struktūrvienībās kopumā strādā 1425 darbinieki, no kuriem 87,09 procenti (pēc datiem uz 5. novembri) ir ar “Covid-19” vakcinācijas sertifikātu, 1,54% darbinieku ir ar sadarbspējīgu pārslimošanas sertifikātu un 8% pašvaldības darbinieku vēl gaida, kad sertifikāts stāsies spēkā.  Vien 3,37% pašvaldības darbinieku šobrīd neplāno ievērot obligāto pienākumu vakcinēties, taču arī viņi vēl var uzsākt vakcināciju. 

Strādā pie iedzīvotāju līdzdalības budžeta idejas

Jau pirms novadu reformas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzsvēra, ka ir jāveido efektīva novadu pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbība, iesaistot attiecīgo teritoriju iedzīvotājus. Smiltenes novada pašvaldības nolikumā ir paredzēti mehānismi, kā to panākt, piemēram, pašvaldība paredz savā budžetā finansējumu, lai veicinātu sava novada iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā.

“Darba grupa jau strādā pie tā saucamā līdzdalības budžeta idejas, kas nākamajā gadā varētu tikt izmēģināts kā pilotprojekts. Tādējādi iedzīvotāji tiktu iesaistīti savas vides uzlabošanā un viņiem būtu iespēja savu ideju prezentēt un panākt, lai tā arīdzan tiktu īstenota,” skaidro Evija Zurģe.

Tiesa, viņa arī atzīst, ka  Raunas, Apes un Smiltenes puses iedzīvotāju kopējais redzējums uz jauno Smiltenes novadu vēl tikai veidojas, šī integritātes jeb vienotības sajūtas rašanās nav ne mēnešu un pat ne gada jautājums, tas ir šī ievēlētā pašvaldības sasaukuma viens no galvenajiem  izaicinājumiem. “Ir jāpieslīpējas, ir jāapvieno dažādas prakses, ir jāizvelk no tām esence. Jāsaprot, kas ir labākais, kas ir sliktākais, ko var pārņemt un kas ir īstenojams. Pašlaik, domāju, esam ceļa pirmajos desmit metros no vairākiem kilometriem,” atzīst Evija Zurģe.

Smiltenes novada pagastu pārvaldes, to vadītāji:

Apes pilsēta un pagasts (Liene Ābolkalne)
Bilskas pagasts (Linda Karlsone)
Blomes pagasts (Gaidis Bogdanovs)
Brantu un Smiltenes pagasts (Mārīte Treijere)
Drustu pagasts (Elīna Judina)
Gaujienas pagasts (Inese Lukjanoviča)
Grundzāles pagasts (Alda Zvejniece)
Launkalnes pagasts (Māris Lazdiņš)
Palsmanes pagasts (Tigna Podniece)
Raunas pagasts (Linda Zūdiņa)
Trapenes pagasts (Irisa Popoviča)
Variņu pagasts (Uldis Birkenšteins)
Virešu pagasts (Līga Ozoliņa)

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Smiltenes novads vietvaru stiprina pagastos” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.

20210629-1021-20200804-0805-maf-logo-maz

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.