Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Smiltenes novadā plāno attīstīt vēja parku

Smiltenes novada domes deputāti februāra nogalē notikušajā domes sēdē vienbalsīgi atbalstījuši uzņēmuma SIA “WPR 2” ieceri un paredzētās darbības vēja parka “Augstkalni” izveidošanai Drustu un Launkalnes pagastu teritorijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vēja parkā elektroenerģijas ražošanai paredzēts uzstādīt līdz 17 lieljaudas vēja ģeneratoru, katras stacijas nominālā jauda varētu sasniegt sešus megavatus, “Ziemeļlatviju” informē SIA “WPR 2” valdes loceklis Mārtiņš Neibergs. Ja būvniecības laikā būs pieejami  jaunāki modeļi ar lielāku jaudu, tad ģeneratoru skaitu varēs samazināt. 

Rīkos sabiedrisko apspriešanu

Pēc Smiltenes novada domes konceptuālā lēmuma tālāk turpināsies process, ko virza ieceres autors uzņēmums SIA “WPR2”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Tiks uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (projekta pieteikums jau ir iesniegts Vides pārraudzības valsts birojam – redakcijas piezīme) un, iespējams, jau šomēnes tiks izskatīts priekšlikums par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, jo novada  ilgtermiņa attīstības stratēģijā šāda darbība ir pieļaujama. Gan ietekmes uz vidi novērtējumam, gan lokālplānojumam būs sabiedriskā apspriešana. Notiks plaša sabiedrības iesaiste, kurā iedzīvotāji varēs izteikt savu nostāju,” skaidro Smiltenes novada domes izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos Mārtiņš Ulāns.

Ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas sekmē pamatota un izsvērta lēmuma pieņemšanu par dažādu projektu, plānu vai programmu realizācijas iespējām. Tās laikā tiek novērtēta paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamā ietekme uz vidi un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai.

Mārtiņš Neibergs informē, ka 2021. gadā priekšizpētē jau veikta biotopu, ornitoloģiskā un sikspārņu izpēte un pirmie rezultāti rāda, ka plānotajā teritorijā var tālāk strādāt pie vēja parka attīstības. Vēja parku plānots veidot uz zemes, kas atrodas privātīpašumā. “Ar visām ieinteresētajām personām jau ir uzsāktas sarunas. Ņemot vērā, ka pašvaldība ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu vēja parka izveides atbalstam, tuvākajā laikā, tiklīdz saņemsim Vides pārraudzības valsts biroja atbildi, rīkosim pirmo publisko apspriešanu. Paralēli strādāsim pie gala atskaites, veidojot darba grupas, kurās būs iesaistīti gan iedzīvotāji, gan pašvaldības speciālisti, gan zemes īpašnieki, lai maksimāli varētu izveidot efektīvāku un labāku vēja parku no visu viedokļa,” stāsta Mārtiņš Neibergs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, informē Ekonomikas ministrija.

Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga, plašsaziņas līdzekļiem uzsvēris ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. 

Attīstītāji vēlas vienkāršotāku procesu

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

It īpaši aktuāls zaļais kurss enerģētikā ir tagad, kad Eiropas Savienība uzņēmusi kursu, lai panāktu pēc iespējas lielāku neatkarību no Krievijas energoresursiem.

Vēja enerģija ir veids, kā varētu lielā mērogā un samērā ātri saražot tīru elektrību neatkarīgi no citām valstīm, uzsver SIA “WPR 2” valdes loceklis Mārtiņš Neibergs.

“Eiropas Savienībai ir jāņem groži savās rokās un  jāļauj  attīstītājiem vienkāršāk izdarīt savu darbu, jo šobrīd vēja parku attīstīšanas process ir sarežģīts un sadrumstalots. Tas jāatvieglo pieņemamā līmenī, protams, neaizmirstot ietekmes uz vidi novērtējumu, bet vienlaikus arī panākot to, lai varētu ātri un efektīvi uzstādīt vēja ģeneratorus, kas kopā ar hidroelektrostacijām būtu perfekts Latvijas variants, kā tikt vaļā no bāzes jaudas ar dabasgāzi. Noteikti neatbalstu atomelektrostaciju būvniecību Latvijā, jo, pirmkārt, kur tad mēs ņemsim urānu? Krievija ir viena no tās piegādātājiem.  Otrkārt, kur mēs uzglabāsim AES atkritumus? Un, treškārt, kurš novads Latvijā piekritīs šādai būvei savā teritorijā?” retoriski vaicā Mārtiņš Neibergs.   

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.