Smiltenes novada domi turpmāk vadīs Astrīda Harju

Pēc gandrīz divus mēnešus ilga pārtraukuma Smiltenes novada pašvaldības domei atkal ir vadītājs, – 19. septembrī notikušajā domes sēdē domes priekšsēdētājas amatā vienbalsīgi (ar 12 balsīm par) ievēlēta Astrīda Harju (“Jaunā Vienotība”).

Pēc iepriekšējā domes priekšsēdētāja Edgara Avotiņa (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) atkāpšanās no amata, kas notika 25. jūlijā, Astrīda Harju bija Smiltenes novada domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.

Jau rakstījām, ka Astrīdas Harju kandidatūra Smiltenes novada domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzīta arī domes sēdē 22. augustā, taču toreiz viņa no kandidēšanas atteicās. “Es vispirms gribu saprast darāmo darbu apjomu, uz ko jau norādīju domes sēdē, jo papildus savam tiešajam darbam man ir jānofokusējas uz visiem pašvaldības domes vadības procesiem.   Es nebaidos no atbildības, bet gribu saprast, vai pietiks spēka tādu apjomu veikt,” toreiz viņa skaidroja “Ziemeļlatvijai”.

Arī šajā sēdē Astrīdu Harju  domes priekšsēdētājas amatam izvirzīja deputāts Māris Zālītis (“Latvijas attīstībai”), atkārtoti norādot uz viņas lielo pieredzi pašvaldības darbā un uzsverot, ka “viņa šajā situācijā ir vienīgais patiesais kandidāts”.

Astrīdai Harju tā ir vairāk nekā 20 gadu ilgumā, no tiem 17 gadus esot Apes pilsētas ar lauku teritoriju, pēc tam – Apes novada pašvaldības vadītājai. No 2017. gada jūnija līdz 2018. gada novembrim viņa bija 12. Saeimas deputāte.

Astrīda Harju šoreiz piekrita savas kandidatūras izvirzīšanai, pateicās kolēģiem deputātiem par uzticību, solīja šo uzticību attaisnot un uzsvēra, ka ir par visa veida sadarbību visos līmeņos – ar iedzīvotājiem, darba kolēģiem, sadarbības un sarunu partneriem, reģiona vadību un valdību.

Tāpat jaunievēlētā domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka ļoti lielu uzmanību pievērsīs pašvaldības budžetam, neraugoties uz to, ka saņem labu mantojumu, jo visām Latvijas pašvaldībām ir dižķibele ar budžetu.

“Budžeta monitorēšana būs nepārtraukta, jo situācija ne tikai šobrīd ir asāka, – mēs skatāmies arī uz 2025. gadu, un tas nesola nekādus pienesumus pašvaldībām, bet drīzāk skatās uz pašvaldību budžetu ar vēl deleģētiem pienākumiem no valsts pārvaldes. Tas nozīmē gan pedagogu algu kāpumu, kas plānojas ap 8,5 procenti no mūsu budžeta izdevumiem, gan arī minimālās algas un neapliekamā minimuma kāpumu. Šie visi aspekti jāņem vērā, bet šobrīd skaidru budžeta prognožu pašvaldībām vēl nav. Taču centīsimies kopīgi virzīt visus mūsu pašvaldības attīstības projektus un arī tos mazos projektus pagastos, ko cilvēki atraduši, saskatījuši un ieguvuši līdzfinansējumu citos fondos. Mēs centīsimies tos pildīt un arī to, ko sadzirdam iedzīvotāju sapulcēs, jo tas neprasa lielus ieguldījumus, bet vairāk apņēmību, darbu, centību un attieksmi,” domes sēdē uzsvēra Astrīda Harju.