Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Smiltenē lekciju lasa kardiologs Andrejs Ērglis

Klausītāji Smiltenē atzinīgi vērtē Latvijā slavenā kardiologa Andreja Ērgļa lekciju, secinot, ka viņš ir personība un prot pārliecināt (attēlā blakus Andrejam Ērglim – biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa). Foto: Sandra Pētersone

Pirms nedēļas Smiltenes novada pašvaldība ikvienam interesentam piedāvāja vērtīgu iespēju – Smiltenē bez maksas noklausīties izglītojošu lekciju par sirds veselību un dzīvotprieku, ko lasīja kardiologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Kardiologu biedrības prezidents un Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Profesors stāstīja par sirds un asinsvadu slimību profilaksi, veselīga un fiziski aktīva dzīvesveida nozīmi, cukura diabētu, smēķēšanas ietekmi un citiem būtiskiem tematiem. 

 “Lekcija ļoti patika,” “Ziemeļlatvijai” atzīst viena no pasākuma apmeklētājām Vinete Brunovska.

“Uzzināju daudz jauna, ko iepriekš nezināju. Andrejs Ērglis mani pārliecināja, ka ir vērts ievērot veselīgu dzīvesveidu. Viņš ir personība un ar savu stāstījumu spēj iedvesmot,” atzīst Vinete Brunovska.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

To, ka dzīvesveids sirds un asinsvadu profilaksē ir vissvarīgākais, profesors Andrejs Ērglis savā lekcijā uzsvēra vairākkārt, brīdinot, ka sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves un saslimstības iemesls Latvijā. Tāpēc nenoliedzama ir sabalansēta uztura un regulāru fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme uz sirds veselību. Ir svarīgi kontrolēt svaru, asinsspiedienu un pulsu, nesmēķēt un nepadarīt par pasīvajiem smēķētājiem bērnus.

Ņemot vērā iedzimtības nozīmi un profilaksi visas dzīves garumā, profesors savā lekcijā uzsvēra, ka jāpanāk programmas, lai katram bērnam jau divu vai trīs gadu vecumā būtu zināms asinsspiediens, ideālā gadījumā veikta arī ehokardiogrāfija, holesterīna līmenis un tamlīdzīgi izmeklējumi.  Nākamie izmeklējumi būtu 8 līdz 11 gadu, pēc tam – 18 līdz 21 gada vecumā.

“Tad mēs zinām anamnēzi. Tā nav slimības, bet drīzāk dzīves vēsture, veids, kā tikt galā ar riska faktoriem. Ne velti mēs skolās “trakojam” par sportu, ēšanu un pārējo. Mēs nevaram izvairīties no visa, nav ideālas pasaules, bet jāmēģina katru lietu padarīt maksimāli foršu,” lekcijā aicināja Andrejs Ērglis.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.