Šķirojot bioloģiskos atkritumus, iedzīvotāji ietaupīs un radināsies domāt zaļi

Arī Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotāji jau tagad jūt un turpmāk vēl vairāk saskarsies ar vienu no Eiropas Parlamenta prioritātēm – aprites ekonomiku un atkritumu apjoma samazināšanu.

Piemēram, Latvijā, gluži tāpat kā citviet Eiropas Savienībā, no 2024. gada 1. janvāra ir obligāta bioloģisko atkritumu dalītā vākšana. Process jau ir sācies, sadzīves atkritumu apsaimniekotāji tam gatavojās savlaicīgi.

Bioloģiskos atkritumus pārstrādās kompostā

Eiropas Parlaments jau veicis un turpina īstenot daudzus pasākumus, arī šo, lai nodrošinātu pieejamo resursu ilgtspējīgāku pārvaldību, piemēram, lai veicinātu atkritumu otrreizēju pārstrādi un samazinātu atkritumu apglabāšanu poligonos.

Bioloģisko atkritumu dalītajai vākšanai laicīgi ir sagatavojusies arī SIA “ZAAO” – pašvaldību uzņēmums, kas sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus pašvaldībām, juridiskām personām un privātpersonām daudzos novados, arī Smiltenes un Valkas.

Nesen SIA “ZAAO” ir īstenojusi nozīmīgāko un lielāko būvprojektu savā vēsturē – uzcēlusi bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu “Daibe”.

“Mēs esam gatavi bioloģisko atkritumu dalītas vākšanas ieviešanai. 2023. gada pašā nogalē nodevām ekspluatācijā jauno bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu, kas ir milzīgs solis, lai mēs Vidzemē izpildītu Eiropas Savienības un Latvijas izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanā. Droši varam teikt, ka Vidzeme būs pirmā, kurā ieviests kompostu reģistrs, ļaujot privātmāju īpašniekiem pašiem īstenot bioloģisko atkritumu kompostēšanu sava īpašuma teritorijā,” “Ziemeļlatvijai” uzsver SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

Jaunā rūpnīca aprites ekonomikas centrā “Daibe” jau darbojas testa režīmā. Tiek veikta iekārtu ieregulēšana. “ZAAO” sadarbojas ar ražotājiem no Vācijas un plāno, ka līdz jūnijam būs pielāgota iekārtu darbība, veikti nepieciešamie testi un pārbaudes.

Šajā rūpnīcā ir plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves atkritumiem, dalīti vāktiem dārzu un parku atkritumiem (tie ir lapas, ziedi, nezāles, pļauta zāle, zari un saknes līdz divu centimetru lielā diametrā), dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem – tādiem kā cietie piena produkti, gaļa, zivju un citu dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, asakas un olu čaumalas, miltu izstrādājumi, augļi, dārzeņi, kafijas un tējas biezumi.

Pārstrādes procesā tiks iegūts tehniskais komposts. Plānots, ka tiks saražots gan pirmās kategorijas tehniskais komposts, ko varēs izmantot tautsaimniecībā, piemēram, ceļmalu ierīkošanai, gan otrās kategorijas tehniskais komposts, kuru “ZAAO” izmantos atkritumu noglabāšanas šūnu rekultivācijai. Jo kvalitatīvāk iedzīvotāji sašķiros bioloģiskos atkritumus, jo plašākas būs komposta pielietošanas iespējas.

“ZAAO” mērķis ir no dalīti vāktajiem bioloģisko atkritumu materiāliem saražot kompostu, ko varētu izmantot arī mājsaimniecības labiekārtošanai, puķu dobēm, apstādījumiem, bet šobrīd uzņēmumam vēl ir nepieciešams uzkrāt zināšanas, kā to labāk izdarīt.

Kā blakus produkts rūpnīcā tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei ir paredzēts izmantot divpakāpju bioloģiskās fermentācijas procesu, kas apvieno anaerobās pārstrādes un aerobās pārstrādes (kompostēšanas) tehnoloģiju. Plānotā rūpnīcas pārstrādes iekārtu kompleksa jauda – 20 854 tonnas gadā.

SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis nosauc daudzus ieguvumus, kas tiks sasniegti bioloģisko noārdāmo atkritumu pārstrādes procesa rezultātā.

Šādi tiek atgūta enerģija, tāpat tiek būtiski samazinātas bioloģisko noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu un smaku emisijas un nodrošināta šo atkritumu higienizācija. Ieguvumi ir salīdzinoši īss bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes laiks un tas, ka tiek samazināts šo noglabājamo apjoms (masa).

Rūpnīcā tiek nodrošināta pārstrādes procesa kontroles un vadības automatizācija.

“ZAAO” informē, ka projekta kopējie izdevumi ir 10,26 miljoni eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa). Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 5 706 401,20 eiro.

“Pēdējo divu gadu laikā esam īstenojuši projektus ar kopējo investīciju apmēru vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā. Ir izbūvēts pārstrādei paredzēto materiālu uzglabāšanas laukums un poligona tehnikas novietošanas laukums. Tāpat ir izbūvētas un uzstādītas atkritumu notekūdeņu – infiltrāta – attīrīšanas iekārtas, kas ir būtiski atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas īstenošanai, kā arī izbūvēta 4. atkritumu krātuve. Sadarbībā ar valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” šobrīd uz aprites ekonomikas centru “Daibe” var atbraukt pa asfaltu, kā arī sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību mēs ceram, ka šogad Daibē izbūvētajā ražošanas ēkā mājvietu atradīs vēl kāds uzņēmums,” piebilst Gints Kukainis.

Brūnie konteineri būs izdevīgi, – izvedīs lētāk

SIA “ZAAO” janvāra vidū sāks izsūtīt bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas piedāvājumu tiem saviem klientiem, arī mājsaimniecībām, kuriem šis pakalpojums pienākas un kurā detalizēti tiks izskaidroti soļi pakalpojuma saņemšanai. No 1. februāra sāksies bioloģisko atkritumu konteineru (tie būs brūnā krāsā) uzstādīšana un izvešana. Konteineri pakāpeniski tiks piegādāti februārī, kad arī būs iespēja uzsākt bioloģisko atkritumu šķirošanu.

“ZAAO” darbības teritorijā pakalpojums būs obligāts daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un uzņēmumiem pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktajās teritorijās. Šīs teritorijas, piemēram, Smiltenes novadā ir Smiltene, Rauna, Ape, ciemi Grotūzis, Kalnamuiža, Saltupi, Silva, Vidzeme, Valkas novadā – Valka.

Privātmāju īpašniekiem būs iespēja izvēlēties izmantot bioloģisko atkritumu konteineru vai pašiem īstenot bioloģisko atkritumu kompostēšanu sava īpašuma teritorijā.

Savukārt uzņēmumiem bioloģisko atkritumu dalītā vākšana ir obligāta, ja radītais šo atkritumu apjoms ir lielāks par 80 litriem nedēļā.

“ZAAO” informē, ka šobrīd 30 līdz 40 procentus no sadzīves atkritumiem veido tieši bioloģiskie atkritumi, par kuriem, tos nešķirojot, iedzīvotāji maksā pilnu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu. 2024. gadā bioloģisko atkritumu izvešanas tarifs ir par 40 procentiem zemāks nekā sadzīves atkritumu izvešanas maksa. Pareizi nodalot bioloģiskos atkritumus no sadzīves atkritumiem, izmaksas par atkritumu izvešanu samazinās.

“Otrs, pats svarīgākais, ieguvums ir iespēja dzīvot videi draudzīgāk. Bioloģisko atkritumu neatbilstoša apsaimniekošana rada būtiskas siltumnīcas efekta gāzu emisijas un palielina apglabājamo atkritumu apjomu. Dalīti vācot un atsevišķi pārstrādājot bioloģiskos atkritumus, tiek nodrošināts biogēnā oglekļa aprites cikls, samazinot mākslīgo mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Dalīti vācot un pārstrādājot šos atkritumus, mēs arī samazinām apglabājamo atkritumu apjomu. Katram iedzīvotājam ir iespēja uzreiz redzēt savu ieguldījumu, – visu, ko mēs nošķirojam piemājas brūnajā konteinerā, neuzved atkritumu kalnā, bet pārstrādā kompostā. “ZAAO” izveides un attīstības centrā vienmēr ir bijis cilvēks un vide. Uzņēmuma prioritāte nemainīgi ir mūsdienīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma mūsu darbības teritorijā esošajās pašvaldībās un vides ilgtspējas nodrošināšana. Paveiktais infrastruktūrā, jaunatvērtā rūpnīca ļaus mums nākotnē apsaimniekot bioloģiski noārdāmos atkritumus un realizēt mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas metodes,” uzsver Gints Kukainis.

Izmaksas liks mainīt domāšanu

Iedzīvotājiem ir svarīgi atkritumus šķirot vēl kāda iemesla dēļ, – saistībā ar dabas resursu nodokļa likmes izmaiņām no 2024. gada sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifi turpinās pieaugt.

Šogad šis nodoklis Latvijā ir 110 eiro par tonnu. Saskaņā ar Saeimas apstiprinātajām izmaiņām dabas resursu nodokļa likumā likmes par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos turpmākajos gados būs vēl lielākas: no 2025. gada 1. janvāra – 120 eiro/t; no 2026. gada 1. janvāra – 130 eiro/t.

Dabas resursa nodokļa likme pieaugs, lai veicinātu iedzīvotājus pārdomāt savu rīcību un savu ietekmi uz radīto atkritumu apjomu, atgādina arī SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs.

“Mums kopā ir jāsasniedz Eiropas Savienības izvirzītie mērķi, kas paredz, ka 2035. gadā apglabāt atkritumu kalnā nedrīkst vairāk par 10 procentiem no radītā atkritumu apjoma. Lai tos īstenotu, turpināsim investēt gan pakalpojuma kvalitātē, gan infrastruktūrā, dodot iespēju šķirot atkritumus, uz ko arī tuvāko gadu laikā tiks likts lielākais akcents. Mūsu nākamo piecu gadu perioda plāns ir attīstīt pieaugušo izglītību, vairāk strādāt ar uzņēmumiem, sadarbībā ar Cēsu un Valmieras pašvaldībām izveidot un attīstīt aprites lietu centrus. Vēlētos redzēt, ka izmaiņas tiek veiktas arī likumdošanā, nosakot jau iepakojumā izmantot tikai pārstrādājamus materiālus, veikalos izmantot videi draudzīgākus un bioloģisko atkritumu dalītajai vākšanai piemērotus maisiņus,” teic Gints Kukainis.

Viņš arī uzsver, ka maksa par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu pakāpeniski palielināsies. Tiem cilvēkiem, kuri nevēlēsies mainīt paradumus un kuri turēsies pie ierastā, izmaksas pieaugs.

Attiecīgi iedzīvotāji būs spiesti mainīt domāšanu un rīcību, pārvērtēt savas prioritātes un pieņemt atbildīgus lēmumus, ne tikai, šķirojot atkritumus, bet vēl vairāk – būt atbildīgākiem jau pirkumu izdarīšanas brīdī. Pārdomāt rūpīgāk, vai tiešām pirkums ir nepieciešams? Kādā iepakojumā ir iepakota prece, kuru vēlamies iegādāties? Ja tas ir nepieciešams, varbūt ir iespēja iegādāties lietotu?

“Katrs mazais solis mūs tuvinās kopīgajiem mērķiem,” tos visiem kopā sasniegt novēl Gints Kukainis.

Uzziņai

Pārstrādei “ZAAO” rūpnīcā “Daibe” varēs nodot bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no:

• sadzīves atkritumiem;

• dalīti vāktiem dārzu un parku atkritumiem – lapām, ziediem, nezālēm, pļautas zāles, zariem un saknēm līdz divu centimetru lielā diametrā;

• dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem – cietajiem piena produktiem, gaļas, zivju un citu dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, asakām un olu čaumalām, miltu izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, kafijas un tējas biezumiem.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

Izmešanas kultūra jāatmet

Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,2 miljardi tonnu atkritumu, un tie visi kaut ir jāapglabā. Tas ir fakts, ko nevar ignorēt. Ne bez iemesla ES 2023. gadā atjaunināja tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu, lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgāku modeli, ko mēdz dēvēt par aprites ekonomiku.

Vai atjauninātie tiesību akti jau ir stājušies spēkā un ko Eiropas Parlaments jau paveicis un vēl plāno darīt aprites ekonomikas ieviešanā, “Ziemeļlatvija” vaicāja Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Inesei Vaiderei, kuras darbs EP ir saistīts arī ar šo jomu.

– Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, kurā strādāju Eiropas Parlamentā, atkritumu apjoma samazināšana ir aktuāls jautājums, jo tā ir daļa no Eiropas zaļā kursa. Esmu iesaistījusies vairāku likumu izstrādē, kas virzīs visas ES dalībvalstis uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku saimniekošanu. Tie ir noteikumi, piemēram, par preču remontēšanu, iepakojumiem un to atkritumiem, kā arī tekstila un pārtikas nonākšanu atkritumos. Šobrīd šie likumi ir izstrādes procesā, un notiek sarunas ar dalībvalstīm par noteikumu galīgo veidolu.

Viens no aprites ekonomikas un atkritumu samazināšanas pamatprincipiem ir lietu atkārtota izmantošana. Piemēram, nereti gadījies, ka saplīsušās sadzīves preces nākas nomainīt uz jaunām, nevis tās labot, jo to remonts nav iespējams vai tas ir nesamērīgi dārgs. Īpaši elektronikas preces ir visstraujāk augošais atkritumu avots ES. Vienā gadā tiek savākti vairāk kā trīs miljoni tonnu elektronisko iekārtu atkritumi, bet pārstrādāti tikai mazāk kā puse – 40 procenti. Tāpēc Eiropas Parlamenta Vides komitejā piedalījos jaunu noteikumu izstrādē, kas veicinās sadzīves preču remontu un tādējādi to atkārtotu izmantošanu, kā arī ļaus mums gan ietaupīt, gan būtiski samazināt radīto atkritumu daudzumu, vienlaikus veicinot uzņēmējdarbību un radot jaunas darba vietas – īpaši mazos un vidējos uzņēmumos. Uzskatu, ka, izstrādājot jaunus noteikumus, ir jāparedz arī atbalsts tiem, kam tie būs jāievieš. Tāpēc izstrādāju vairākus grozījumus likuma uzlabošanai, lai atbalstītu uzņēmējus – remontu veicējus un veicinātu informācijas pieejamību par iespējām preces labot.

– Cik lielu vērību Eiropas Parlamenta dienaskārtībā šobrīd ieņem atkritumu apjoma samazināšana? Kādas rīcības, lēmumu projektus saredzat, lai panāktu vēl lielāku šī apjoma samazināšanu perspektīvā?

– Mēs radām atkritumus daudz lielākos tempos, nekā tos ir iespējams pārstrādāt. Iepakojumi rada lielus atkritumu apjomus, – aplēses liecina, ka vidēji katrs latvietis gadā rada aptuveni 140 kilogramus iepakojuma atkritumu. Turklāt dažādi materiāli, ko varētu pārstrādāt un izmantot atkārtoti, netiek pārstrādāti tik ātri, kā tos saražojam. Iepakojumu pārmērīgumu veicina vairāki faktori, arī nepārdomāta tirdzniecība internetā, – reizēm preces tiek iesaiņotas vairākos plastmasas un kartona slāņos. EP Vides komitejā izstrādājām jaunus noteikumus par iepakojumu un to radīto atkritumu samazināšanu, pakāpeniski samazinot plastmasas iepakojuma atkritumus, piemēram, ierobežojot vienreizlietojamo krūzīšu vai plastmasas maisiņu lietošanu.

Atkritumos nonāk arī liels daudzums pārtikas – vidēji ik gadu katrs Latvijas iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 100 kilogramus labas pārtikas. Tā ir aptuveni trešdaļa no visas saražotās pārtikas. Uzskatu, ka tas ir nepieņemami, jo, izsviežot labu pārtiku, izniekojam cilvēku ieguldīto darbu, izšķērdējam naudu un velti patērējam dabas resursus tās saražošanai.

Vismaz pusi pārtikas atkritumu rada mājsaimniecības un patērētāji, tādēļ nolēmu problēmu sākt risināt tieši šajā līmenī. Izstrādāju tā saukto pilotprojektu un no ES budžeta panācu teju miljonu eiro izpētes projektam, kā novērst labas pārtikas nonākšanu atkritumos. Eiropas Komisija kopā ar ekspertiem no visas Eiropas izstrādāja konkrētus ieteikumus, lai samazinātu labas pārtikas izmešanu. Izstrādātie risinājumi būs kā ceļa karte ikvienam pārtikas ķēdē iesaistītajam, piemēram, lēmumu pieņēmējiem, izglītības iestādēm, uzņēmējiem un arī mājsaimniecībām, skolām, slimnīcām.

Papildus iepriekš minētajam, Eiropas Parlamentā strādājam arī pie tā, lai mazinātu tekstila atkritumu apjomus un izbeigtu tā saukto ātro modi un mudinātu patērētājus ilgtspējīgākām izvēlēm. ES ik gadu atkritumos diemžēl nonāk vairāk nekā 5,2 miljoni tonnu apģērbu un apavu jeb vidēji tie ir 12 kilogrami uz vienu iedzīvotāju. Tomēr lielākā daļa jeb 80 procenti no tiem netiek otrreiz pārstrādāti.

– Kam mums, Latvijas iedzīvotājiem, būtu jāpievērš uzmanība sadzīves atkritumu apsaimniekošanā perspektīvā?

– Virzoties uz aprites ekonomiku un videi draudzīgāku saimniekošanu, ikkatrs no mums jau šodien varam daudz ko ieviest savā ikdienā, piemēram, uz veikalu paņemot līdzi savu maisiņu, nepērkot karstos dzērienus vienreizlietojamā trauciņā, bet atceroties līdzi paņemt savu krūzīti. Tāpat varam vairāk uzmanības pievērst ledusskapja saturam un, ejot uz veikalu, līdzi ņemt iepirkumu sarakstu, lai nejauši nenopirktu ko lieku, kā arī šķirot atkritumus, veidot kompostu. Savukārt, lai mazinātu tekstila nonākšanu atkritumos, nolietotos apģērbus mest nevis kopējā atkritumu kastē, bet nogādāt tos tiem paredzētajos savākšanas punktos. Agrāk darīja tā – nopirka, palietoja, izmeta. Tas mainās! Jāatmet izmešanas kultūra. Tagad ir moderni preces koplietot, izmantot atkārtoti, remontēt.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.