Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Seši padomi, lai izvērtētu, vai var uzticēties informācijai

Foto: pixabay.com

Viena no sociālo tīklu platformu lietotāju bieži pieļautajām kļūdām ir dalīšanās ar informāciju, nepārliecinoties par to, cik tā ir aktuāla un atbilstoša patiesībai. Reti kurš kļūdas pēc nav dalījies ar pazuduša suņa vai kaķa bildi, kas, izrādās, ir atradies jau labu laiku atpakaļ.  Neiedziļināšanās, paviršība un arī nezināšana ir viens no iemesliem, kāpēc strauji izplatās maldinošas un nepatiesas ziņas. Lai padarītu interneta telpu pēc iespējas uzticamāku un ierobežotu apzināti veidotas viltus informācijas izplatīšanos, ir svarīgi attīstīt paradumu pārbaudīt, pirms dalīties ar informāciju tālāk. Tāpēc esam sagatavojuši sešus padomus, kas palīdzēs novērtēt, vai varam uzticēties informācijai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirmkārt, ir jāpievērš uzmanība virsrakstam – tam ir jābūt ticamam. Šokējoši virsraksti ar pārspīlētiem apgalvojumiem tiek pielietoti, lai vilinātu cilvēkus uzspiest uz ziņas virsraksta. Pārspīlētus virsrakstus visbiežāk izmanto klikšķu medīšanai.

Otrkārt, ir jāsaprot temats. Tiklīdz ir skaidra ziņas tēma, kļūst vieglāk pārbaudīt informācijas patiesumu. Ja virsraksts nesakrīt ar ziņas tēmu, tad tas ir pirmais signāls, ka informācija jāpārbauda rūpīgāk. Ja ziņa ir pārāk savāda, tā var būt joks. Tāpēc labāk pārliecināties.

Treškārt, lasot ziņu, ir jāmeklē atbildes uz virkni svarīgu jautājumu, kas palīdzēs saprast, cik aktuāla un ticama varētu būt informācija. Piemēram, kāds ir ziņas ievietošanas datums? Vai šī informācija ir aktuāla arī šodien? Kas ir persona, kas to publicējusi? Kādas šai personai vai organizācijai ir zināšanas par konkrēto tēmu? Vai informācijā ir fakti vai tikai apgalvojumi, kas balstīti uz vienas vai dažu personu viedokli?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ceturtkārt, jāpārliecinās par informācijas patiesumu. Ja ziņa ir par notikumu pasaulē (piemēram, ziņas, politika, klimats, zinātne), noteikti jāpārbauda informācija oficiālu organizāciju vietnēs vai ziņu lapās. Svarīgi ir arī salīdzināt internetā pieejamo informāciju ar vairāku uzticamu mediju ziņu sižetiem vai rakstiem. Ieteicams izvēlēties dažādus atšķirīgus informācijas kanālus – TV, radio, laikrakstus, interneta ziņu portālus, lai atrasto ziņu salīdzinātu ar informāciju, kuru jau ir izpētījuši un pārbaudījuši profesionāli žurnālisti. Ja informācija ir par influenceri vai slavenu personu, tad ir vērts painteresēties, kā viņš pats komentē šo situāciju? Varbūt šis cilvēks ir publicējis brīdinājumu par nepatiesu informāciju, oficiālu atvainošanos vai paskaidrojuma video. Ja ziņa ir par kādu koncertu, mūzikas albumu, video spēli vai grāmatu, kas drīzumā iznāks, tad vienmēr jāpārbauda šo pakalpojumu sniedzējs oficiālajās lapās un sociālo tīklu kontos. Atcerieties, ka fanu lapās informācija nav oficiāla un reizēm var sagādāt vilšanos. Ja informācija ir par kādu personīgi pazīstamu cilvēku, tad, ja iespējams, jāpajautā pašam cilvēkam, par kuru baumas izplatītas, vai tās ir patiesas.

Piektkārt, jāpievērš uzmanība saitei un domēna nosaukumam. Aizdomīgs dažādu ciparu un burtu virknējums, kas veido ziņas saiti, var liecināt par to, ka saite nav uzticama un ir nedroša. Ir ieteicams izpētīt tīmekļa vietni, kur ziņa publicēta. Vai tā ir pārliecinoša? Der pievērst arī uzmanību tekstā iekļautajām saitēm, pārliecinoties, vai tās ir saistītas ar stāstu vai ziņu? Daudz var atklāt komentāri – iespējams, kāds jau būs veicis izpēti un brīdinājis arī citus lietotājus.

Sestkārt, ja informācija ir nepatiesa, tad ir jārīkojas. Nekādā gadījumā nedalieties ar šo informāciju tālāk, jo tā tikai vairosiet nepatiesību un viltus ziņu izplatīšanos, kā arī izdarīsiet pakalpojumu dezinformatoram, kurš apzināti sagrozījis vai radījis melīgu informāciju. Par patiesībai neatbilstošu ierakstu sociālajos tīklos ir jāziņo tā administrācijai. Ja redzat, ka ar nepatiesu informāciju dalās draugs vai paziņa, ir vērts pabrīdināt arī viņu, jo katrs no mums ir līdzatbildīgs par informācijas uzticamību sociālajos tīklos un internetā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Un nobeigumā, ir svarīgi atcerēties, ka sociālo tīklu platformas sniedz mums neierobežotas iespējas sazināties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem no visas pasaules, apmainīties ar informāciju par kopīgām interesēm, sekot līdzi draugu, paziņu, kā arī influenceru internetā ievietotajam saturam. Tomēr informācijas apmaiņa nes līdzi arī riskus, kas saistīti ar atrastās informācijas kvalitāti un uzticamību. Un katru reizi, kad dalāmies ar nepārbaudītu, nepatiesu informāciju, tas grauj mūsu reputāciju. Tāpēc svarīgi pārbaudīt katru ziņu, pirms dalīties ar to tālāk.

Informāciju sagatavoja: Maija Katkovska, Drossinternets.lv vadītāja

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.