Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Septembrī 88,5% stacionēto un 89,2% mirušo nebija vakcinēti pret Covid-19

Foto: freepik.com

Nacionālā veselības dienesta dati* par septembrī stacionētiem Covid-19 pacientiem, liecina, ka lielākā daļa cilvēku, kuri saslima ar Covid-19 un kuriem smagas slimības norises gaitas dēļ bija vajadzīga ārstēšana slimnīcā, nav bijuši vakcinēti pret šo infekcijas slimību. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No septembrī stacionētajiem  kopumā 375  Covid-19  pacientiem 332 pacienti (88,5%) nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši, savukārt 43 pacienti (11,5%) bija vakcinēti. Septembrī nevakcinētie vai vakcinācijas kursu nepabeigušie cilvēki ar Covid-19 tika stacionēti 5,1 reizi biežāk nekā vakcinētie.

Nacionālā veselības dienesta dati* par septembrī stacionētiem Covid-19 pacientiem, liecina, ka lielākā daļa cilvēku, kuri saslima ar Covid-19 un kuriem smagas slimības norises gaitas dēļ bija vajadzīga ārstēšana slimnīcā, nav bijuši vakcinēti pret šo infekcijas slimību. 

No septembrī stacionētajiem  kopumā 375  Covid-19  pacientiem 332 pacienti (88,5%) nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši, savukārt 43 pacienti (11,5%) bija vakcinēti. Septembrī nevakcinētie vai vakcinācijas kursu nepabeigušie cilvēki ar Covid-19 tika stacionēti 5,1 reizi biežāk nekā vakcinētie.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atgādinām, ka pieaugot  vakcinēto skaitam  un Covid-19 infekcijas izplatībai turpinoties pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstībā pieaugs vakcinēto cilvēku infekcijas gadījumu īpatsvars. Taču vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā.  

Pagājušajā nedēļā par 41% pieaudzis slimnīcās ievietoto Covid-19 slimnieku skaits  

Aizvadītās nedēļas laikā, no 18.oktobra līdz 24.oktobrim, atklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 18,2%, par 32% pieaudzis arī stacionāros ievietoto pacientu skaits, saglabājas pieaugums par 23% arī pacientiem ar smagu slimības gaitu no visiem Covid-19 pacientiem stacionāros.  

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

No visiem veiktajiem testiem 20% (25 018 testi) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 80% (97 590 testi) pārējiem iedzīvotājiem. No pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem 8% (1 375 inficētie) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 92% (15 582 inficētie) pārējā sabiedrības daļā.  

Pagājušajā nedēļā vidēji dienā tika veikti 17 515 testi (iepriekš – 18 078) un  atklāti vidēji 2 422 jauni gadījumi (iepriekš 2 049). 

Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) aizvadītājā nedēļā nedaudz samazinājies līdz 1,12 (nedēļu iepriekš 1,33), kas joprojām liecina par infekcijas slimības izplatīšanos sabiedrībā.   

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Eiropas valstu vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju  pieaug - līdz 190,2 (nedēļu iepriekš – 166,1). Latvijā šis rādītājs pieaudzis līdz 1 256 (pirms nedēļas – 864,4).  Laikā no 37. līdz 42. nedēļai saslimušie visbiežāk Latvijā ieradušies no Turcijas (81 gadījums), Krievijas (42), Baltkrievijas (30), Ukrainas(23), Itālijas (21).  

Aicinām iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19!   

Vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un kopīgiem spēkiem mazināt Covid-19 infekcijas izplatību sabiedrībā.  Par konkrēta ražotāja vakcīnas pieejamību izvēlētajā vakcinācijas punktā iedzīvotāji var uzzināt šeit.  

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atgādinām, ka joprojām jāievēro spēkā esošie drošības noteikumi un Covid-19 profilakses pasākumi, piemēram:     

  • nedoties uz sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem (piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru), 
  • roku higiēna (regulāra roku mazgāšana un/vai dezinfekcija),     
  • pareiza sejas maskas lietošana (maskai nosedzot degunu un zodu),     
  • regulāra telpu vēdināšana (vairākas reizes dienā, plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā),  
  • iespēju robežās strādāt attālināti. 

Informāciju sagatavoja: Gints Georgs Muraševs, Slimību profilakses un kontroles centra komunikācijas nodaļa

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.