Baiba Vahere
Smiltenes tehnikuma rūķu meistardarbīcu sezona atklāta! Pirmie rūķu viesmīlību izbaudīja Smiltenes vidusskolas skolēni.
Smiltenes tehnikuma kādreizējā pārvaldnieka māja pārvērtusies ziemas pasaku namā, kur mazos viesus ik stūrītī gaida kāds pārsteigums. Bet paši galvenie ir un paliek rūķi – priecīgi, dāsnu sirdi, gatavi mazajiem ciemiņiem palīdzēt gan piparkūku dekorēšanā, gan eglīšu rotājumu gatavošanā. Kur rūķi, tur allaž arī jautras spēles, dauzīšanās un pārsteigumi.
Šogad rūķu lomās iejūtas 1. viesmīlības kursa jaunieši, kuri kopā ar mājas labo gariņu Iru Gaili, rūķu mammu Maiju Jančevsku un galveno mākslinieci Vinetu Roskošu ļāvās iztēlei un tā tapa skaistie telpu rotājumi un dekori.
Virtuvē kopā ar skolotāju Elīnu Ozoliņu čakli rosās 2. pavāru/konditoru kursa jaunieši. Viņi šogad ir galvenie piparkūku cepēji. Lai viesiem būtu ko dekorēt, katru dienu tiek izcepts daudz, daudz piparkūku. Skolotāja Elīna dalās ar jauniešiem pieredzē, kā piparkūkas var skaisti apgleznot. Arī viņai šīs ir pirmās rūķu darbnīcas tehnikumā. Skolotāja Elīna ir Smiltenes tehnikuma absolvente un par iegūto pieredzi saka vislielāko paldies skolotājai Irai Gailei, kura jauniešiem vienmēr ļāvusi radoši izpausties, atbalstījusi viņu ieceres un rosinājus izmēģināt ko jaunu. “Tikai vislabākos vārdus varu teikt arī par mūsu kursa audzinātāju Franci Lucānu. Arī jaunieši ir vienkārši brīnišķīgi – atsaucīgi, gatavi visa iesaistīties, pozitīvi domājoši,” saka skolotāja. Iespējams, pēc vairākiem gadiem viņai būs vēl kāds ļoti īpašs audzēknis – mazais Kurtiņš, kurš grib kļūt par pavāru un ar lielu interesi vēro mācību virtuvē notiekošo.
Galvenais dekors priekštelpā ir 1. viesmīlības kursa audzēkņa Ralfa Blūmenfelda darbs. “Ideju atradu internetā un to mazliet pārveidoju. Man jau no bērnības ļoti paticis noformēt telpas, parūpēties, lai tajās ir mājīgi. Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā pie Silvas, arī mūsu māja šobrīd pamanāma jau pa lielu gabalu. Kā par savu skolu izvēlējos Smiltenes tehnikumu? – Gribu kļūt par viesmīlības pakalpojumu speciālistu. Manuprāt, tā ir ļoti perspektīva profesija. Tehnikumu absolvējusi arī mana mamma, vairāki paziņas. Biju dzirdējis par šo skolu daudz labu atsauksmju. Kāpēc braukt mācīties kaut kur tālu, ja laba skola tepat tuvumā? Tā arī esmu šeit!”
Kopā ar kursabiedriem radoši darbojas arī ukraiņu puisis Danylo Lieskov. Kāda ukraiņu meitenīte šodien piedzīvoja divkāršu prieku – iespēju satikt rūķi, kurš ar viņu var sarunāties dzimtajā valodā. Skatoties, ar kādu gādību Danylo mazajai palīdz izvēlēties dekoru krāsas, visu laiku iedrošina un vienkārši cenšas būt viņas tuvumā… Zinot, cik pasaulē ir daudz viņiem līdzīgu bērnu un jauniešu, tik ļoti gribas ticēt gaismas uzvarai, kas ļautu šai tautai iespējami ātrāk atgūt mājas, savu dzimto zemi.
Rūķu mamma Maija, runājoties ar mazajiem ciemiņiem, neaizmirst ieskatīties arī lielajā blēņu grāmatā. Izrādās, šogad nācis klāt ne viens vien ieraksts. Mazie pārsteigti – kā rūķu mamma var zināt, ka viņu klasesbiedrs 20. augustā nav klausījis mammu, cits stundā runājis pretī skolotājai… Jā, rūķi tiešām visu redz un dzird… Bet – kad laiks vērt vaļā lielo blēņu grāmatu, rūķu mammai vienmēr dīvainā kārtā kaut kur pazūd brilles… Mamma jau zina – paies svētki un brilles atradīsies. Tā bijis jau vismaz deviņus gadus… Jo arī lielie rūķie nav bez blēņām, tāpēc arī tik labi saprot mazos rakarus… Bet rūķu mamma zina arī to, ka tie lielākie vīri un sievas bieži izaug no lielākajiem blēņdariem. ..
Daži rūķi darba dienas beigās atzina, ka bija forši, viņi ar nepacietību gaida nākamos ciemiņus. Bet daži godīgi atzinās: “Esam piekusuši. Viņu tik daudz un katrs prasa uzmanību… Tagad saprotam, cik “viegli” ir mūsu skolotājiem.”
Vissirsnīgākais paldies Smiltenes novada fonda “Saules kalns” vadītājai Ļubovai Ņikiforovai par rūķu darbnīcām sniegto atbalstu!
Rūķu darbnīcas tehnikumā darbosies līdz 21.decembrim. Šobrīd notiek pierakstīšanās jau uz nākamā gada rūķu meistardarbnīcām…
Reklāma