Reklāma

Putnu barošana ziemā – jauka tradīcija

Barotavās var ieraudzīt dažādus putnus tuvplānā. Šajā reizē pie kaltētas maizes salaidušās zīlītes. Foto: Ilze Fedotova

Šur tur māju pagalmos, koku zaros iesietas, jau var pamanīt dažādas putnu barotavas. Pie tām galvenokārt rosās bērni, kuri putniem atnesuši maizi, putraimu graudus, sēkliņas vai ko citu.

Lai arī pat aukstās un sniegainās ziemās putni paši spēj atrast sev nepieciešamo barību, tomēr piebarošana palīdz vieglāk tikt pie barības, turklāt putnu barošana ir izveidojusies par sava veida tradīciju Latvijā un citviet pasaulē.

Valkas privātmājā sastaptais Daniels ir nedaudz saskumis, jo viņa izvietoto barotavu parasti pirmie apciemo lielākie putni, manīti kovārņi un kraukļi. Kad tie ir tuvumā, zīlītes nemaz netiek pie barotavas. “Barotavu kokā ieliku pirms pāris dienām, tie lielie putni aizbaida prom mazākus putniņus. Zvirbuļi arī atlaižas, bet zīlītes ir bailīgākas. Kāda atlido, apskatās, kas barotavā, un ātri vien ir prom. Laikam būs jāatnes kas garšīgāks. Tām noteikti garšos speķis,” zēns spriež.

Nereti bērnudārzu grupiņās tiek runāts par putnu barošanu. Skolotāji ir rādījuši piemēru, kā, liekot lietā roku veiklību, no piena, kefīra vai jogurta paciņas ir iespējams izgatavot putnu barotavu, to izkārt koka vai krūma zarā, pie loga vai mājas sienas, lai palīdzētu mazajiem dziedātājputniem pārciest bargos laikapstākļus.

Vecāki vērtē, ka putnu barotavas ir labs veids, kā jau no mazotnes sākt izprast norises dabā un mācīties atbildību un pienākuma apziņu, jo, sākot barot putnus, tas ir jādara katru dienu visu ziemu līdz pat pavasarim.

Palsmanes pagasta pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Birute Mežale atklāj, ka pagājušajā gadā vairākas bērnudārza grupiņas bija iesaistījušās putnu barotavu veidošanā arī no plastmasas pudelēm un piena pakām. Bērni cītīgi sekoja līdzi savām barotavām, gādāja, lai putniem pietiek barības. “Vēl neesmu pamanījusi, vai šogad kāda grupiņa jau izveidojusi barotavu, bet pērn mazie ar skolotājām rosījās gan. Ziema tikai iesākas, tāpēc tie, kas vēlēsies, to arī, visticamāk, darīs. Tomēr tas, ko sapratām no pagājušā gada pieredzes, ir, ka pārāk aizrauties ar putnu barošanu nevajadzētu, ja neesam droši, ka varēsim nodrošināt barības papildināšanu visas ziemas garumā. Putni pierod pie šādas kārtības, tāpēc, pārtraucot tos barot, viņiem var tikt nodarīts kaitējums,” min B. Mežale.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība informē, ka līdz ar šī gada decembri un pirmo sniegu ir atsākusies datu ievākšana ziemojošo putnu atlantam. “Turpinot darbu pie ziemojošo putnu atlanta, datu ievākšanā aicinām piedalīties ikvienu. Piemēram, ja pie mājas ir putnu barotava, tad, lūdzu, ziņojiet, kas to apmeklē. Tādējādi interesanti būs gan pašam noskaidrot barotavas apmeklēto putnu sugu dažādību, gan šie novērojumi būs vērtīgs pienesums projektā. Ja nav pārliecības, piemēram, kurš īsti dzenis vai kura zīlīte barotavu apmeklē, jācenšas  putnu nofotografēt vai nofilmēt, piemēram, ar telefonu, un šis attēls jāpievieno Dabasdati.lv kā nezināma putna novērojums. Zinātāji putna sugu ātri vien noteiks, bet ziņotājam uzlabosies zināšanas par apkārtnē sastopamajām sugām. Tādējādi arī ziema ir piemērots laiks, lai mācītos atpazīt putnus dabā,” norāda Andris Dekants no Latvijas Ornitoloģijas biedrības un uzsver, ka šis ir laiks, kad līdz 2022. gada 28. februārim katrs putna novērojums var būt svarīgs, taču īpaši vērtīgi novērojumi būs no mazāk apdzīvotām vietām, piemēram, viensētām.”

Lai palīdzētu saprast, kurās vietās ziņojumu ir vairāk, bet kur mazāk, ir vērts ielūkoties šī atlanta statistikas sadaļā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.