Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Protestēs meža nozare

Attēlā: Meža nozares protesta akcijā 5. martā pie Ministru kabineta piedalīsies meža īpašnieki, mežrūpniecības un kokrūpniecības uzņēmumu darbinieki. FOTO: pixabay.com

Vēršot uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un visus meža nozarē strādājošos, Latvijas meža nozare otrdien, 5. martā, no pulksten 11 līdz 12 Rīgā rīkos protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

Valdībai pieprasa taisnīgas kompensācijas

Meža nozarē strādājošie, kuri atbalsta šo akciju, uzsver, – “gribam dzīvot un strādāt laukos”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Mežu īpašnieki nav pret saprātīgu dabas aizsardzības politiku, – mūsu pašu interesēs ir saglabāt Latvijas mežu teritoriju īpatsvaru un kvalitāti. Taču cilvēki visā Latvijā ir nonākuši beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta,” notiekošo raksturo LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks un uzsver, ka šobrīd, nosakot mežu zemes aprobežojumus, kompensācijas to īpašniekiem ir klaji netaisnīgas. Piemēram, par vienu hektāru, kurā meža īpašniekam tiek liegta vai būtiski ierobežota saimnieciskā darbība, tiek maksāti 50 līdz 190 eiro gadā, kas var būt pat mazāk par vienu procentu no reālās meža vērtības. Tāpēc meža nozare prasa tūlītēju rīcību, nosakot taisnīgu kompensāciju, kas atbilst mežaudzes tirgus vērtībai, uzsver LMĪB.

Meža nozare valdībai pieprasa paredzēt taisnīgas kompensācijas, kā arī neveidot jaunas teritorijas ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kamēr taisnīgās kompensācijas nav ieviestas.

Tāpat tiek pieprasīts izstrādāt koncepciju brīvprātīgas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā un novērst to, ka Latvijā meža nozare tiek nostādīta būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, vienlaikus mazinot birokrātiju, kas grauj meža nozares starptautisko konkurētspēju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Protesta akcijā, kuru pieteikusi LMĪB un Latvijas Kokrūpniecības federācija, piedalīsies meža īpašnieki, mežrūpniecības un kokrūpniecības uzņēmumu darbinieki.

Tajā gaidīs arī citus nozares atbalstītājus. Pulcēšanās gājienam notiks Esplanādes parkā pie strūklakas no pulksten 10.40.

Aiz katra hektāra ir reāli cilvēki

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Ziemeļlatvija” jau 2023. gada vasarā publikācijā “Ja īpašniekiem aizliegs saimniekot savā mežā, valstij ir jākompensē neiegūtie ienākumi”rakstīja par Latvijas Meža īpašnieku biedrības uzsākto parakstu vākšanu par taisnīgas kompensāciju sistēmas izveidi un jaunu aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidošanas apturēšanu, līdz tiks izveidota kompensāciju sistēma.

Petīcijā tika uzsvērts, ka, ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, Latvijā straujā tempā tiek veidotas jaunas aizsargājamas teritorijas, kas aptver milzīgas zemes platības.

Mežu īpašnieki intervijās “Ziemeļlatvijai” pauda bažas, ka jaunās, plānotās aizsargājamās teritorijas veicinās vēl lielāku nabadzību lauku teritorijās un iedzīvotāju aizceļošanu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Varbūt kādam šķiet, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas skars salīdzinoši nelielas privātīpašuma platības, taču aiz katra hektāra ir reāli cilvēki, kuru dzīve var tikt sabojāta,” jau toreiz uzsvēra arī Arnis Muižnieks.

Atbalstot meža nozares pārstāvjus, protestu turpina arī lauksaimnieki. 5. martā plānotajā protesta akcijā pie Ministru kabineta arī viņi vērsīs valdības uzmanību reāliem draudiem, ka aiz Eiropā skandētajiem zaļās iniciatīvas saukļiem patiesībā slēpjas nopietni privātā īpašumā esošās lauksaimniecības zemes apgrūtinājumi, kas nodara un nodarīs milzīgus zaudējumus Latvijas zemniekiem.

Atgādinām, ka lauksaimnieki jau februāra sākumā valdībai iesniegtajā visaptverošo prasību pakā iekļāva punktu, kas attiecas uz atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem lietošanas ierobežojumiem, uzsverot, ka nav pieļaujama Latvijas produktīvo zemju izņemšana no ražošanas, ja par to nav paredzētas godīgas Eiropas Savienības kompensācijas. Turklāt nacionāli apgrūtinājumi zemes resursiem ieviešami tikai tad, ja tiek paredzēti adekvāti finansiālie resursi zaudējumu un negūto ieņēmumu kompensēšanai.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.