Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Pirmizrāde piedāvā skatu uz Latviju Jūlija acīm

Blomes un Brantu amatierteātru kopīgā iestudējuma “Jūlijs” pirmizrāde izpelnījās ilgus skatītāju aplausus. Foto: Sandra Pētersone

Sestdien, 3. septembrī, Blomes tautas namā, skatītāju pārpildītā zālē, aizvadīta Blomes un Brantu amatierteātru kopīgā iestudējuma pirmizrāde – Oto Jūlija Ciemiņa atmiņu stāsta “Jūlijs” dramatizējums Gitas Skadiņas režijā divos cēlienos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirms izrādes režisore Gita Skadiņa uzrunāja publiku, atzīstot, ka viņai ir svētku sajūta, –  to rada pilnā zāle, kāda Blomē sen nav bijusi. Savukārt skatītāji pēc izrādes pateicās aktieriem un režisorei ar ilgiem aplausiem.

Iestudējuma “Jūlijs” pirmais cēliens vēsta par mazā Jūlija (šajā lomā –  Ilze Nulle) dzīvi Kurzemes zvejniekciemā īsi pirms Pasaules kara un pēc kara, kad Latvijā viena valdība mainījās pēc otras, un skatītāji tā laika notikumus redz zēna acīm.

Otrajā cēlienā Jūlijs (lomā – Raimonds Ūdrītis) ir jauns vīrietis, kurš devies darba meklējumos uz Rīgu, tur kļūst par taksometra vadītāju un redz Rīgu gan dienā, gan naktī, kad uzdzīve bordeļos sit augstu vilni, ielās tiek tirgots kokaīns un šajā zaņķī cilvēki uz brīdi zaudē saprātu un arī savu naudu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Abi cēlieni ir par mums. Par mūsu Latviju, par to, kā mēs esam dzīvojuši, cīnījušies un kā aizvien vēl dzīvojam, jo īstenībā atšķirības nav. Un ir arī jāsaprot, ka dzīres nav mūžīgas, nākamajā rītā jau var būt citādāk,” par uzrunājošo izrādes finālu teic Gita Skadiņa.

Oto Jūlija Ciemiņa stāstu no grāmatu sērijas “Likteņstāsti” viņa izvēlējusies dramatizēt vairāku iemeslu dēļ. Režisores redzējumā tas ir labs vēsturiskais materiāls, it īpaši jaunajai paaudzei, par Latviju aizvadītā gadsimta pirmajā pusē līdz Baigajam 1940. gadam, kad Latvijas brīvvalstij punktu pielika Padomju Savienības īstenotā okupācija, un no kura mūsdienu vidzemnieki var arī uzzināt, kā kādreiz dzīvojuši kurzemnieki Baltijas jūras krastā.

Viena no pirmizrādes skatītājām Biruta Sorokina  atzīst, ka iestudējumā Latvijas vēsture ir labi parādīta. “Izrāde ir laba. Paliek pārdomas. Kā amatierteātrim šis ir labs iestudējums, daži pat spēlēja  kā lieli aktieri, kaut arī noteikti bija ļoti grūti šo lugu uzlikt uz skatuves,” domā Biruta Sorokina.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzrunājot publiku un vēlāk arī intervijā ar “Ziemeļlatviju”, Gita Skadiņa atzīst, ka nevar likt roku uz sirds un teikt, ka, iestudējot lugu, izdarīts viss, – vēl ir daudz, ko pilnveidot, taču bijušas bažas, vai vēlāk rudenī atkal nebūs spēkā ierobežojumi “Covid-19” izplatības mazināšanai.

“Jau tā divus gadus esam ar šo gabalu cīnījušies, tas mocījis mūs, mēs – viņu. Šajā laikā ir bijušas daudzas slimības un traumas. Kaut arī pirms pirmizrādes man bija tāds stress, kā nekad agrāk, mani aktieri nospēlēja ar lielu atdevi un pēc labākās sirdsapziņas. Secināju, ka uz abiem kolektīviem var paļauties. Paldies arī konsultantiem Valdim Lūriņam un Reinim Rešetinam! Paldies aktieru ģimenēm par sapratni, jo mēģinājumi notika vēlu vakaros līdz spēku izsīkumam, kad nepārtraukti visiem atvainojos un lūdzos izturēt,” atceras Gita Skadiņa.

Šomēnes Blomes tautas namā plānota vēl viena izrāde “Jūlijs”, līdz kurai aktieri un režisore turpinās slīpēt un pilnveidot jauno iestudējumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izrādes scenogrāfiju veidojuši Vitauts Celms, Māris Briedis un Mārtiņš Kalns. Tērpus uzšuvusi Anna Priedīte. Frizūras veidojusi Evita Ozoliņa-Brence.

GALERIJA: Blomes un Brantu amatierteātriem – pirmizrāde

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.