Noskaņa

BLĀZMA

* * *

Ziemassvētku laiks tik balts

No sniega un no sveču gaismas siltas

Aiz loga ziemas vakars salts

Dzird Ziemassvētku dziesmas senas

Skan zvani baznīcā un trīs

Ik egles zarā mirdzums spožs

Visapkārt klusa Ziemassvētku nakts

Top līksms un mierīgs visiem prāts

Ikvienā sirdī zvaigzne iedegas

No jauna sākas ceļš uz gaismu

Un Pestītājs ir atkal piedzimis

Lai mīlētu un glābtu pasauli.

Līga

* * *

Dieva spožā dvēselītē

Sniegpārsliņu raksti mirdz,

Lūkojoties apžilbst acis,

Sirds kā dziesma skan.

Dieva spožā dvēselītē

Sniegputenis kamoliņu tin,

Mana diena gaišās domās

Arī dzijas kopā pin.

Dieva spožā dvēselītē

Mājas bērzi stalti stāv,

Koks ticību par pavasari

Pumpurus ar sniegu sedzis.

No Dieva spožās dvēselītes

Viss mīlestībā pāri līst.

Pacel acis, pacel sirdi,

Tad katra diena saulē augs.

Elīna Kubuliņa-Vilne

NOTICĒT BRĪNUMAM

Ziemassvētku sajūtu

Uzbursim sev ik dienas,

Dāvāsim viens otram laiku,

Kurš mums tik ļoti dārgs,

Dāvāsim viens otram smaidu,

Kurš neko nemaksā,

Dāvāsim Mīlestību,

Sapratni, iejūtību,

Pastiepsim roku,

Atvērsim sirdi,

Satiksim tos,

Kas sen nesatikti,

Piedosim tiem,

Kam piedots nav vēl,

Apstāsimies, lai redzētu

Sniegpārslu deju uz plaukstas,

Lai redzētu uzplaukstam

Leduspuķes aukstas,

Noticēsim Brīnumam,

Tad ceļš būs vērts

Kam gaišākam,

Neatliksim neko uz “vēlāk”,

“Vēlāk” var arī nepienākt.

TEV, MĀMULĪT

Aiz loga ziemas pasaka,

Sudrabota sarma mirdz,

Uz krāsnsaugšas

Balts minka savas laika

Dzirnaviņas maļ,

Pie krāsniņas

Sildās mana sirds.

Uz galda māla krūzē

Stāv tikko izslaukts piens,

Tik gardi smaržo

Maizes siltā garoziņa,

Un mātes mīļās rokas

Rakstainus dūraiņus ada.

Tik neizsakāmi mīļa man viņa,

Lieku galvu tai klēpī

Kā bērnībā savā,

Un viņas sastrādātās rokas

Caur maniem matiem slīd,

Visas sliktās domas

Tās projām vada.

Gribu vienmēr būt blakus,

Kaut sirdī, bet blakus

Tev, māmulīt.

Iveta Karole

DĀVANA

Uzdāvināšu Tev šodien sniegu,

Lielām pārslām, kas no gaisa krīt.

Uzdāvināšu Tev šodien sniegavīru,

Lielu, baltu, apaļu un tīru.

Uzdāvināšu Tev šodien sniega piku,

Pilnu laimes, smaidu, mīļu vārdu.

Uzdāvināšu Tev šodien rupjas maizes riku,

Pilnu spēka, veselības, labu domu.

Uzdāvināšu Tev šodien savu prieku,

Dzirkstošu un pilnu skaļu smieklu.

Un vienalga, ja man teiksi: tādu nieku,

Uzdāvināšu Tev savu lielo prieku!

Priecājies un esi laimīgs katru dienu,

Arī tad, ja tumsa apkārt klīst.

Redzi sevī Ziemassvētku prieku,

Kurš liek smaidot Taviem vaigiem plīst!

Iveta Reinsone

* * *

Varbūt viss bijušais lai paliek

Tur – pirms pusnakts…

Neņemšu līdzi neko lieku…

Atstāšu troksni aiz sliekšņa

Un steigu, un mūžīgo nevaļu.

Līdzi ņemšu upes šalkoņu,

Vēja mierīgos glāstus un liepziedu medu.

Atstāšu ķildas aiz sliekšņa

Un nesaskaņas, un skarbumu.

Līdzi ņemšu ābeļdārza kupenas

Un baltu ievu puteni, un rasu vālodzei.

Atstāšu tumsu aiz sliekšņa

Un pērkona draudus, un negaisa sitienus.

Līdzi ņemšu svēto rudzumaizi,

Priedes sveķu asaras un sīvo pīlādzi.

Atstāšu vilšanos aiz sliekšņa

Un neticību, un šaubas.

Līdzi ņemšu mīlestību,

Patiesību un uzticību.

Es neņemšu līdzi neko lieku…

Tikai tevi gan… gribētos… līdzi…

Un ir gluži vienalga,

Vai ikdienā blakus iesi,

Vai mīļi acīs ieskatīsies,

Vai pavisam vienkārši

Būsi man dvēselē ierakstījies…

Ar balto krāsu…

Aija Ābena

* * *

Es novēlu tev, ko Jaunā gadā vēl:

Lai zvaigžņu lietus no debess aukstās

Liek jaunus sapņus tavās siltās plaukstās

Un, sniega kristāliņiem tur lēni,

lēni kūstot,

Lai nāk prieks, kā no pārpilnības

raga plūstot.

Un baltās pārslas, kas tavā ceļā

mirdzēdamas krīt,

Par vislielāko laimi lai tās pārvēršas jau rīt!

* * *

Lai Jaunais gads nes baltas dienas

Un melnās lai nepietur nevienas.

Lai ledus lauskas vizuļojot kūst

Un laime priekam pretī plūst.

Lai Jaunais gads mums veiksmi dod

Un labiem darbiem spēku rod.

Un skaistie sapņi, kas nākotnē būs,

Ar ieceru drosmi lai apgaro mūs!

gaits linards

* * *

uz pirkstgaliem

gaisma nāk atpakaļ

tikko manāmi

nemanāmi

neapturami nāk

tumsai nepieder

pēdējais vārds

uz pirkstgaliem

nāk

atpakaļ atpakaļ atpakaļ

debesis maļ

dzeņi kaļ

gaisma

atpakaļ atpakaļ atpakaļ

bez skaņas

bez vārda

elpu aizturējusi

pirkstgali zemi tikko skar

klusums

iedegas

sveces spuldzes un cerības

laternas egļu virtenes skali

plaukstas

skatienu ugunskuri

cigaretes salūti sārti

gaisma

nāk atpakaļ

tumsa

nebūs vairs ilga

ilgi vairs ne

nāk gaisma atpakaļ

atpakaļ atpakaļ atpakaļ

vai dzirdi vai redzi

uz pirkstgaliem

cauri tumsai

nāk gaisma

GAISMA NĀK

Anita Anitīna

* * *

Ne spīguļus, ne rotas,

Bet prieku eglē kar,

Vēl vienu, vēl… Un skumjas

Vairs Tevi neaizskars.

Ne vītnes eglei apvij,

Bet mīlestību to,

Kas mājo dziļi sirdī

Un domās apmīļo

Ik katru – tuvu, tālu,

Ko roka neaizsniedz,

Bet mīlestībā Tavā

Tiem sildīties nav liegts.

Spraud sapni egles galā –

Varbūt, ka piepildās,

Ja Ziemassvētki redzēs,

Cik skaisti zaigo tas.

Bet egli nenes mājās,

Lai dzīvo mežā tā,

Ar mīlestību, prieku

Un sapni rotāta.

Tā iepriecinās katru –

Vai liels, vai ļoti sīks,

Tie redzēs – Ziemassvētkos

Ir brīnums noticis!

Un katrā sirdī piedzims

Tas netveramais prieks,

Kāds ir vien Ziemassvētkos,

Kad balti pārslo sniegs.